Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Ar vairākiem sarīkojumiem svin Rundāles pils muzeja jubileju

Rundāles pils otrdien, 24. maijā, atzīmē 286. gadadienu kopš pamatakmens ielikšanas un 41. jubileju, kopš publikai atklātas pirmās restaurētās telpas. Rundāles pils muzejam 2022. gads ir īpašs, jo tas aizrit jubilejas zīmē – 2. janvārī apritējuši 50 gadi kopš patstāvīga muzeja dibināšanas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Atskaites punkts
Lai uzsvērtu muzeja piecdesmitgades nozīmi, šogad plānota daudzveidīga pasākumu programma un jaunumi. Šonedēļ demonstrēs kinohronikas, bet rudenī tiks atklāta izstāde par muzeja paveikto Latvijas arhitektūras un mākslas izpētē. Notiks izstādes tēmai veltīta zinātniska konference, informē Rundāles pils muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Andra Jakoviča.

«50 gadi patstāvīga muzeja statusā Rundāles pilij ir reizē gan daudz, gan maz. Tas ir bijis pietiekami, lai paveiktu nozīmīgākos restaurācijas procesus un iedzīvinātu muzeju, vienlaikus apzinoties, ka kultūras pieminekļa uzturēšanā nav brīvdienu un darbs turpinās. Tomēr šis ir arī atskaites punkts, kas ļauj novērtēt muzeja plašo ieguldījumu Latvijas mākslas un arhitektūras pieminekļu pētniecībā un saglabāšanā. Ar muzeja hronikas un rudenī plānotās jubilejas izstādes starpniecību mēs vēlamies plašāk pastāstīt tieši par šo muzeja darbības aspektu,» teic Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Lielā talka Rundāles pils franču dārza atjaunošanā 1983.gadā. Foto: Rundāles pils muzejs

Nozīmīgā jubileja ir atskaites punkts muzeja esošajiem un bijušajiem darbiniekiem, atskatoties uz 50 gados paveikto un piedzīvoto. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, 24. maijā pils pamatakmens ielikšanas svētki rit pieklusināti un šaurā lokā – pa dienu pilī viesosies bijušie darbinieki, vakarā plānots Johana Ādama Hillera operas «Mīla uz laukiem» uzvedums, uz kuru muzejs ir aicinājis Ukrainas iedzīvotājus un viņu atbalsta personas Latvijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Tiek atzīmēta pils pamatakmes likšanas 230.jubileja. Muzeja darbinieki Imants Lancmanis, Leopolds Kļaviņš un mākslinieki studiju biedri I. Šmite, J. Pudāns, B. Vasiļjevs. Foto: Rundāles pils muzejs

Ieņēmumi un dotācija
Aizvadītie divi gadi pandēmijas ēnā bija sarežģīts laiks ne vienai vien kultūrtelpai. Rundāles pils muzejs nav izņēmums. 2021. gadā muzeja darbību ietekmēja valstī izsludinātā ārkārtas situācija un muzeja darbības apturēšana no 2020. gada 21. decembra līdz 2021. gada 1. aprīlim, kā arī no 2021. gada 21. oktobra līdz 14. novembrim. Šajā periodā muzejs apmeklētājus neuzņēma, bija jāpārplāno darba režīms, kas ietekmēja pašu ieņēmumu samazināšanos un radīja bažas par 2021. gada budžeta izpildi, lai nodrošinātu līdzekļus muzeja darbības uzturēšanai, stāsta direktores vietniece administratīvajā darbā Inga Pudenko.

Austrumpuses parādes kāpņu telpa. Foto: Rundāles pils muzejs

Pērn maksas pakalpojumu ieņēmumi bija 25,7% no plānotā. Salīdzinot ar 2020. gadu, ieņēmumi samazinājušies par 21%. Lai stabilizētu finanšu situāciju, Covid-19 izplatības seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumos Kultūras ministrija (KM) Rundāles pils muzejam piešķīra finansiālu atbalstu 950 000 eiro muzeja darbībai. Pils jumta pārbūves ceturtajai kārtai saņemts KM finansējums 673 961 EUR.
Pērn iegūtie naudas līdzekļi un valsts dotācija izlietota muzeja darbības nodrošināšanai: darbinieku atlīdzībai, remonta un būvniecības darbiem, komunikāciju izbūvei un citām muzeja vajadzībām.

Dramatisks apmeklētāju kritums
Rundāles pils muzeja pārstāve Ilze Kusiņa pastāstīja, ka kopš 2015. gada muzeja apmeklējuma skaitam bija tendence pieaugt, līdz 2019. gadā tas sasniedza rekordlielu apmeklējumu skaitu – 275 449. Tomēr neparedzētās pandēmijas ietekmē rādītāji dramatiski kritās, un 2020. gadā muzeja apmeklējums bija vien 103 138, bet 2021. gadā vien 85 734.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2021.gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, apmeklējuma skaits bija krities par 17%, bet, salīdzinot ar 2019. gadu, par 69%.

I. Kusiņa minēja, ka pozitīva tendence bija vērojama grupu apmeklējumos, salīdzinot ar 2020. gadu, apmeklējumu skaits grupās pieaudzis par 42%. Šī tendence norāda, ka pamazām atgriežas tūrisma firmu organizēto grupu apmeklējumi.

Apmeklējumu skaits Rundāles pils muzejā

Pēdējos trīs gados fiksētas atšķirības arī valstu sarakstā no kurām Rundāles pils muzejā ierodas ārvalstu tūristi. I. Kusiņa atklāja, ka līdz 2019. gadam TOP trijnieks pamatā bijis nemainīgs un visbiežāk muzejā bija sastopami ārvalstu tūristi no Vācijas, Francijas, Spānijas. Pēdējos divos gados vērojamas krasas izmaiņas. 2020. gadā jau minētajā popularitātes rangā ierindojās tūristi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bet pagājušajā gadā bija visai liels apmeklētāju daudzums no Vācijas, kas atkal izmainīja ārzemju tūristu valstu sarakstu. Pirmajā vietā ierindojās Latvija, otrajā vietā Vācija, bet trešajā Lietuva.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Izglābta māksla un ekspedīcijas
Muzeja direktore Laura Lūse pauda cerību, ka muzeju un citu kultūras institūciju publiskā darbība netiks atkārtoti apturēta.

Šogad ieplānoti sarīkojumi, kas ir kļuvuši par gaidītiem notikumiem. 2. jūlijā plaši svinēs Dārza svētkus, kuru tēma būs franču dārza rekonstrukcija, vienlaikus atzīmējot «Eiropas dārzu balvas 2021» saņemšanu un Kultūras ministrijas piešķirto «Izcilības balvu kultūrā 2021». Rudenī tiks atklāta izstāde, kas būs veltīta izglābtajiem mākslas objektiem un muzeja ekspedīcijām.

No Gaiķu baznīcas saņemtas lustras paliekas un gaismeklis pēc restaurācijas. Foto: Rundāles pils muzejs

Pastāvēšanas laikā Rundāles pils muzeja darbinieki ir organizējuši vairāk nekā 150 ekspedīciju uz Latvijas muižām, pilīm, baznīcām un citiem arhitektūras pieminekļiem. Šo ekspedīciju norise un rezultāti tiks atspoguļoti izstādē, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas muižu, piļu un sakrālo ēku izpētes un restaurācijas labās prakses piemēriem. Viena no izstādes telpām būs veltīta Kurzemes hercogu Bīronu dzimtas pilīm Lustē, Svētē, Vircavā, Zaļeniekos un Jelgavā, izstādot apdares detaļas un priekšmetus, kas saglabājušies Rundāles muzeja krājumā, kā arī fotogrāfijas ar muižām dažādos laikos.

Pēc izstādes atvēršanas 21. oktobrī norisināsies izstādes tēmai veltīta zinātniska konference, kurā tiks iztirzāti jaunākie pētījumi un atklājumi Latvijas arhitektūras, tēlotājmākslas un mākslas amatniecības izpētē laika posmā no 16. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam. Informācija būs pieejama muzeja mājaslapā un sociālajos tīklos.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Rundāles pils zelta zāle. Foto: Rundāles pils muzejs

UZZIŅAI

Rundāles pils muzejs kā neatkarīga struktūrvienība sāka darbu 1972. gada 2. janvārī. Pirms tam astoņus gadus tas darbojās kā Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle. 50 muzeja pastāvēšanas gadi ir ļāvuši sasniegt galvenos mērķus – restaurēt pils telpas un interjeru, iekārtot tās ar hercogu laikam atbilstošiem mākslas un sadzīves priekšmetiem, atjaunot franču dārzu, saglabājot arhitekta Frančesko Rastrelli sākotnējo plānojumu.

Piecdesmit gadu laikā muzeja telpās un teritorijā ir notikušas aptuveni 300 laulību reģistrācijas. Katru gadu simtiem pāru muzeja telpas un franču dārzu izvēlas kā fotosesijas vietu, kur iemūžināt dzīves svarīgākos mirkļus. Vairāki desmiti pāru kāzu valsi aizvada Baltajā zālē. No 2022. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim muzeja kasē, uzrādot laulības reģistrācijas apliecību, pāriem piešķirta atlaide pils pamatekspozīcijas apskatei.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2021. gada 21. oktobrī Latvijas muzeju padome ieteica Kultūras ministrijai izsniegt muzejam kārtējās akreditācijas apliecību uz desmit gadiem.

Ar valdības lēmumu Rundāles pils muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis apstiprināts 2018. gada 24. aprīlī un kopš tā laika konceptuāli nav mainīts.


Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.