Valsts un pašvaldību pasūtītāji būvniecības publiskajos iepirkumos joprojām “apbalvo” ēnu ekonomikas dalībniekus, otrdien secināja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotās diskusijas “Ēnu ekonomikas mazināšana būvniecībā: kā veicināt pārredzamību un godīgu konkurenci?” dalībnieki.
FICIL Ēnu ekonomikas apkarošanas darba grupas vadītāja Evita Goša skaidroja, ka uzņēmumi, kuru maksātās algas pamatoti nav uzskatāmas par vienīgo atlīdzību darbiniekiem, joprojām turpina uzvarēt publiskajos iepirkumos.
Goša uzsvēra, ka nozarē ir izveidojusies nesodāmības un neredzamības sajūta. Tāpat Goša atzīmēja, ka bieži vien ēnu ekonomikā strādā jaundibināti uzņēmumi ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reitingu J.
Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) vadītājs Artis Lapiņš atzina, ka formālās prasības iepirkumos bieži vien nestrādā, un tām nav izmērāma efekta.
Tāpat Lapiņš skaidroja, ka nodokļu nemaksāšanas fakts visbiežāk parādās jau pēc iepirkuma pabeigšanas nolīgto darbu izpildes laikā. Tādēļ IUB liek lielas cerības uz jauno publisko iepirkumu reformu un iepirkumu kompetences centriem, kuri varētu sekot līdzi līgumu izpildei, teica Lapiņš.
VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe vērsa uzmanību, ka visa atbildība nav valsts un pašvaldību pusē, bet ēnu ekonomikas apkarošanā daudz aktīvāk būtu jāiesaistās arī nozares profesionālajām organizācijām. Kā piemēru Šmite-Roķe minēja to, ka pirms gandrīz 10 gadiem noslēgtās būvniecības nozares ģenerālvienošanās noteiktā minimālā alga nozarē gadiem ilgi nav mainīta un patlaban ir krietni zemāka par vidējo nozares algu valstī.
Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs atzina, ka sākotnēji ģenerālvienošanās radīja labu uzrāvienu ēnu ekonomikas apkarošanā nozarē, taču patlaban tās uztveršana ir degradēta, tāpēc tā būtu jāattīsta.
Kupčs piebilda, ka nozarei ir arī cerības uz pasūtītāju sapratni un vēlmi mazināt ēnu ekonomikas apjomus iepirkumos. Kupčs atzina, ka iepirkumu problēma ir arī līgumu sadrumstalotība, tāpēc būtu nepieciešami standartizēti būvdarbu līgumi.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece būvniecības un mājokļu jautājumos Ilze Beināre vērsa uzmanību uz pasūtītāju kompetenci un atzina tās trūkumu prasmē novadīt būvniecības iepirkumu. Beināres ieskatā nepieciešams attīstīt kompetences centrus, kuri ir kompetenti veikt būvniecības pasūtījumus.
FICIL valdes locekle un biržas “Nasdaq Riga” vadītāja Liene Dubava uzsvēra, ka ēnu ekonomika būvniecībā nav tikai atsevišķu tirgus dalībnieku problēma. Tā ietekmē publisko iepirkumu kvalitāti, infrastruktūras attīstību, nodokļu ieņēmumus, darba tiesību ievērošanu un godīgas konkurences apstākļus. Tāpēc šis jautājums ir būtisks ne tikai nozares sakārtošanai, bet arī Latvijas uzņēmējdarbības vides kvalitātei un investīciju piesaistei.
