Pakāpeniski sākas kūtsmēslu un cita organiskā mēslojuma izkliedēšanas darbi uz lauksaimniecības zemes. Šī darbība var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, tomēr nav uzskatāma par vides pārkāpumu, ja tiek ievērotas vides prasības, skaidro Aija Jalinska, Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību vadītāja.
Lai ierobežotu iespējamu smaku emisiju no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kūtsmēslus vai citu organisko mēslojumu izkliedēt drīkst jebkurā nedēļas dienā, bet to nedrīkst darīt svētdienās un valsts noteiktās svētku dienās.
Kā informē A. Jalinska, no 15. marta kūtsmēslus un fermentācijas atliekas drīkst izkliedēt arī īpaši jutīgajās teritorijās, starp kurām ir arī Bauskas, Vecumnieku, Iecavas, Rundāles apvienība, izņemot Valles un Kurmenes pagastu, kurās normatīvajos aktos noteikts aizliegums to darīt laikposmā no 20. oktobra līdz 15. martam.
Valsts vides dienesta pārstāve uzsver, ka lauku darbu periodā mēslošanas līdzekļus neizkliedē uz sasalušas, pārmitras vai ar sniegu klātas augsnes. Mēslošanas līdzekļus izkliedē palienēs un plūdu riskam pakļautās teritorijās tikai pēc iespējamo plūdu sezonas beigām, kā arī mēslošanas līdzekļus neizkliedē vietās, kur tas ir aizliegts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām un par īpaši aizsargājamām teritorijām.
Operatoriem ir pienākums Valsts vides dienestā reģistrēt kā C kategorijas piesārņojošo darbību dzīvnieku novietnes, kurās ir desmit un vairāk dzīvnieku vienību, kā arī piecas un vairāk dzīvnieku vienību, ja dzīvnieku novietne atrodas īpaši jutīgajā teritorijā. Savukārt operatori, kuri plāno fermas intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai ar vietu skaitu vairāk nekā 40 000 mājputnu, vairāk nekā 2000 gaļas cūku (kuru svars pārsniedz 30 kilogramus) un vairāk nekā 750 sivēnmāšu, ir jāsaņem A kategorijas piesārņojošas darbības atļauja. Uz šo brīdi Latvijā izsniegtas 33 A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas. C kategorijas piesārņojošo darbību reģistrā iekļauti 3458 operatori.
Reklāma