Uzņēmumā “Bauskas alus” pāreja uz depozīta iepakojumu notiek pakāpeniski

Latvijā līdz šim depozīta punktos nodots vairāk kā miljons tukšo dzēriena iepakojumu, portālu informēja uzņēmuma SIA “Depozīta iepakojuma operators” pārstāvji.

Apkopotie dati liecina, ka visbiežāk nodotas PET pudeles, veidojot 53% no depozīta sistēmā nodotajiem iepakojumiem, savukārt 32% gadījumu nodotas skārdenes, bet 15% – stikla pudeles.

“Joprojām ir spēkā depozīta sistēmas pārejas periods, kad tiek iztirgoti iepriekš saražotie dzērieni bez depozīta zīmes, un vienlaikus iedzīvotāji apgūst jaunieviesto sistēmu, veidojot atbildīgāku attieksmi pret depozīta iepakojumiem. Plānots, ka no 1.maija lielākā daļa tirgū laisto dzērienu būs ar Latvijas depozīta zīmi,” skaidro “Depozīta iepakojuma operatora” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.

Kopumā depozīta iepakojuma sistēmas sākumposmu “Depozīta iepakojuma operators” vērtē pozitīvi. Tiesa, bijuši arī pārpratumi, piemēram, vairākas situācijas, kad ražotājs produktu ar depozīta marķējumu tirgū palaidis ātrāk, pirms tas reģistrēts depozīta iepakojuma sistēmā. Līdz ar to, pircējiem to iegādājoties, to nevar nodot atpakaļ, jo sistēma to gluži vienkārši neatpazīst. Stūrītis piebilda, ka šie produkti no veikalu plauktiem īslaicīgi tika izņemti un tālāk jau atkal viss ritot savu dabīgo gaitu.

“Paši ražotāji arī ir apkopojuši datus par to, ka martā, vērtējot no visa tā apjoma, kas, varētu teikt, izbrauca no rūpnīcas uz tirdzniecības vietām, apmēram 50% bija ar depozīta zīmi, savukārt uz aprīļa beigām sasniegs jau pāri 90%,” ReTv ziņām pavēstīja “Depozīta iepakojuma operatora” valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma “Bauskas alus” ražotnē norādīja, ka šobrīd viss rit pēc plāna un pāreja uz depozīta iepakojumu notiek pakāpeniski. Galvenās izmaksas esot saistītas ar dizaina izmaiņām – jāmaina etiķetes, jāinformē piegādātāji, jāplāno nomaiņa.

“Bauskas alus” valdes loceklis Paulis Dālbergs ReTv ziņām stāstīja, ka arī viņiem noteikti būšot kādi zaudējumi no neizmantotā iepakojuma norakstīšanas.

“”Bauskas alus” gadījumā tā mums varbūt nav tāda ļoti liela summa, katrā ziņā tie ir tūkstoši eiro, tie nav desmiti vai simti, tā ir jūtama summa, un mēs to apzinājāmies, ka šīs papildu izmaksas būs. Un es nešaubos, ka citiem dzērienu ražotājiem, iepakotājiem, kas varbūt izmanto citus iepakojuma veidus kā skārdenes, piemēram, kur nav vienkārši etiķete, bet, piemēram, skārdene, kura vairs nav izmantojama, kurai jau ražošanas laikā ir uzdrukāts tās dizains. Tur šie zaudējumi noteikti ir mērāmi desmitos tūkstošos, varbūt kādam simtos,” teica Dālbergs.

Plānots, ka martā “Bauskas alus” savu produkciju ar depozīta marķējumu tirgū laidīs jau ap 70%. Bet trīs līdz četru mēnešu laikā veikalu plauktos tie varētu būt jau 90% līdz 95%.

“Protams, mēs ar klientiem par to runājam un vienojamies, kurā brīdī, tad mēs pārejam un tās ir vairāk tādas individuālas vienošanās. Ir, piemēram, situācijas, kur gadās varbūt kāds klients, kurš varbūt nav gatavs tik ātri pieņemt depozīta iepakojumu,” piebilda “Bauskas alus” valdes loceklis.

Savukārt uzņēmumā “Tērvetes AL”, kas ir viens no lielākajiem dzērienu ražotājiem Zemgalē, no konveijera gadā tiekot noņemti sešpadsmit miljoni stikla pudeļu, un ap diviem miljoniem PET pudeļu. Uzņēmuma “Tērvetes AL” Alus darītavas vadītājs Valters Paškausks stāstīja, ka  jaunās etiķetes iepirktas un šobrīd varot teikt, ka teju visa produkcija ir jau ar depozīta zīmi.

“Bet jāsaprot, ka līdz veikala plauktam tas ceļš ir diezgan garš. It sevišķi, ja tie ir mazie veikali, tad pa vidu ir bāzes, kas tālāk šos veikalus apgādā. Un arī bāzēs ir kāds atlikums, kas ir jāiztirgo, lai nonāktu līdz šim depozīta produktam. Šobrīd mūsu lielākā daļa klientu, lielākā daļa bāzu jau ir sākušas ņemt produktus ar depozīta uzlīmēm, un es domāju, ka lielākā produktu daļa arī mazajos veikalos būs ar depozīta zīmēm. Vismaz “Tērvetes AL” produkti,” piebilda Paškausks.

Viņš akcentēja, ka zaudējumi būšot vien pāris tūkstošu eiro apmērā.  “PET pudelēm etiķetes būs tiešām jānoraksta. Savukārt stikla pudelēm ir trīs etiķetes, bet izmaiņas ir tikai aizmugurējā etiķetē – depozīta zīmes un svītrkoda maiņa. Tā kā priekšējās etiķetes mēs izmantosim un aizmugurējās norakstīsim, un tie nav lieli zaudējumi,” stāstīja “Tērvetes AL” Alus darītavas vadītājs.

Jau līdz depozīta sistēmas ieviešanai uzņēmuma “Tērvetes AL” produkcijas stikla pudeles daudzos veikalos esot pieņemtas atpakaļ. “Tagad apjomu varēs palielināt, un tas arī esot viens no lielākajiem depozīta sistēmas ieguvumiem ražotājiem,” piebilda Tērvetes alus darītavas vadītājs Paškausks.

Viņš skaidroja, ka pudele ir vērtība un jauna pudele maksā dārgāk, bet, rūpējoties par dabu, viņi cenšoties pēc iespējas mazāk izmantot resursus, lai vecu pudeli pārražotu par jaunu. “Tas tērē daudz resursu. Līdz šim lietotā pudele atgriezās aptuveni 70% atpakaļ pie ražotāja ar esošajām apsaimniekošanas un savākšanas sistēmām, bet, ieviešot depozīta sistēmu, šis mērķis ir vismaz 90%,” sacīja Paškausks.