Ukrainas bēgļiem Bauskas novadā izmaksāts pabalsts vairāk nekā 40 000 eiro apmērā

Sniedzot palīdzību bēgļiem no Ukrainas, Bauskas novada pašvaldība dažādos pabalstos martā izmaksājusi 43 833 eiro, pārsvarā līdzekļi izmaksāti, lai nodrošinātu garantēto minimālo ienākumu un krīzes pabalstu. Jauna bēgļu plūsma mūsu novadā ne pagājušajā, ne šajā nedēļā nav nonākusi, portālu informēja Bauskas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Jānis Kalinka.

Viņš pastāstīja, ka šobrīd izmitināti 350 Ukrainas valstspiederīgie, šim skaitam nākuši klāt vēl 20 iedzīvotāji, bet viņi dzīvojuši pie radiem un tagad oficiāli reģistrējušies. Divas personas ir devušās atpakaļ uz Ukrainu, jo vienam cilvēkam bija nopietnas veselības problēmas, un ārstēties viņš izvēlējās Ukrainā, nevis Latvijā.

“No pašvaldības puses mēs varam sniegt to atbalstu, kas ir likumā atļauts. Pašlaik remontējam istabiņas Saulainē, lai pie vajadzības varētu izmitināt Ukrainas civiliedzīvotājus, bet tas arī prasa papildu resursus. Jādomā, lai mēs paši varētu izdzīvot, jo vietvaras budžets saistībā ar nodokļu pārdali ir krietni samazinājies, un neviens nebija paredzējis, ka būs šāda situācija.

Arī no iedzīvotājiem pašlaik papildu palīdzību būtu lieki prasīt. Redzam, ka vietējo cilvēku palīdzības resursi izsīkst, jo – cik tad var?! Mums arī ir dažādas grupas, kurām nepieciešams atbalsts, – gan invalīdi, gan bāreņi, gan ļaudis ar zemiem ienākumiem un citi. Es uzskatu, ka valstij ir jādomā, ko darīt pēc šīm 90 dienām, kad ukraiņiem atbalsts pēc likuma vairs nepienākas,” sacīja J. Kalinka.

No šodienas Ukrainas civiliedzīvotāji varēs saņemt ģimenes valsts pabalstus, savukārt bērna kopšanas pabalsta pirmās izmaksas sāksies no 28.aprīļa, informēja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) preses sekretāre Iveta Daine.

VSAA pirmos Ukrainas civiliedzīvotāju iesniegumus, kuros pieprasīti valsts pabalsti par bērnu, sāka reģistrēt 4.aprīlī. Kopumā VSAA bija saņēmusi 348 iesniegumus no Ukrainas civiliedzīvotājiem bērna kopšanas pabalsta vai ģimenes valsts pabalsta piešķiršanai.

Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā Latvijā reģistrēti 23 267 Ukrainas civiliedzīvotāji, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.

Līdz šim kopš kara sākuma Ukrainā Latvijā 17 350 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību patlaban bijusi nepieciešama 9421 personai, ziņo aģentūra LETA.

Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) pagājušajā nedēļā pēc valdības sēdes atzina, ka vērojama tendence nepieaugt bēgļu skaitam pēc pagaidu aizsardzības. Arī premjers Krišjānis Kariņš (V) trešdien TV3 raidījumā “900 sekundes” atzina, ka pieauguma temps ir ļoti palēninājies un nav paredzams, ka tuvākajā nedēļā vai divās nedēļās būs atkal straujš pieaugums.

Gadījumā, ja karš turpināsies un Krievijai izdosies iekarot plašākas teritorijas, tad Latvijai nāksies domāt par Polijā izmantoto praksi par bēgļu izvietošanu sporta zālēs un apsildāmās teltīs, iepriekš skaidroja ministre.

Neskatoties uz minēto, ministre informējusi, ka jau patlaban ir jādomā par atbalsta sniegšanu līdz šim ieradušiem bēgļiem, kuri izšķirsies par palikšanu Latvijā ilgāk par trīs mēnešiem. Jau patlaban ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijai būs jānodrošina atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem neizdosies pašiem atrast darbu. Šādu cilvēku skaits būs zināms tuvāko divu mēnešu laikā. Līdz tam jābūt skaidram par reālistisku atbalsta paketi atbilstoši Latvijas iespējām, skaidrojusi ministre.

Tāpat ziņots, ka, Latvijā ierodoties 30 000 Ukrainas bēgļu, septiņām valstspilsētām vajadzētu uzņemt kopumā 14 876 cilvēkus, no kuriem vairāk nekā puse būtu jāuzņem Rīgai, paredz valdībā pieņemtie noteikumi “Pašvaldībās izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits”, kurus sagatavoja IeM.

Pašvaldībās izmitināmo bēgļu skaits tiek sadalīts proporcionāli pašvaldību administratīvajās teritorijās deklarēto iedzīvotāju skaitam.

Foto: pixabay.com