Pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) aprites likuma 22. panta ceturto daļu, Bauskas novada pašvaldība plāno uz desmit gadiem Bauskas novada administratīvajā teritorijā noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, portālu informēja pašvaldībā.
Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par šo ieceri, vietvara aicina iedzīvotājus līdz 5. jūnijam izteikt viedokļus, aizpildot aptaujas anketu, kas pieejama Bauskas novada Valsts un pašvaldības vienotajos klientu apkalpošanas centros, kā arī jebkurā Bauskas, Iecavas, Rundāles, un Vecumnieku apvienības pārvaldē un to nodaļās, vai nosūtot savu viedokli brīvā formātā uz elektroniskā pasta adresi pasts@bauska.lv.
Pašvaldībā skaidroja, ka iebildumu neiesniegšana noteiktajā termiņā tiks uzskatīta par piekrišanu aizlieguma noteikšanai.
Bauskas novada pašvaldības deputāti 28.aprīļa domes sēdē atbalstīja nodomu Bauskas novada administratīvajā teritorijā noteikt aizliegumu modificēto kultūraugu audzēšanai līdz 2032. gadam.
Līdz 2021. gada 1. jūlijam, kad Administratīvās teritoriālās reformas ietvaros tika izveidota Bauskas novada pašvaldība, apvienojot līdzšinējās Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novada pašvaldības, katrā līdzšinējā pašvaldībā bija noteikts atšķirīgs termiņš saistošajiem noteikumiem par aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu. Bauskas novada pašvaldībai tas bija līdz 2029.gada 17.maijam, Iecavas novada pašvaldībai līdz 2030.gada 31.decembrim, Rundāles novada pašvaldībai līdz 2023.gada 1.janvārim savukārt Vecumnieku novada pašvaldībai līdz 2030.gada 31.decembrim.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17.punktā noteikts, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome izvērtē novadu veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtos saistošos noteikumus un pieņem jaunus novada saistošos noteikumus. Novada veidojošo bijušo pašvaldību pieņemtie saistošie noteikumi ir spēkā esoši līdz novada saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 1.jūnijam.
ĢMO ir dzīvie organismi, kas ir pārveidoti ar citu organismu gēniem. Visvairāk izplatītie ģenētiski modificētie augi galvenokārt ir soja un kukurūza, taču pašlaik pasaulē pārtikā jau plaši izmanto arī ģenētiski modificētus rīsus un rapsi. Pašlaik Eiropas Savienībā gan atļauta tikai vienas ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšana.
Latvijā šo jomu regulē Ģenētiski modificēto organismu aprites likums, un tas noteic, ka pašvaldības ar saistošiem noteikumiem var aizliegt ĢM kultūraugu audzēšanu tās administratīvajā teritorijā.
100%
Šādā vai tādā veidā mēs visi ikdienā lietojam ģenētiski modificētos kultūraugus.Kā piedevas,izejvielas,uzlabotājus.Jau gadiem.Tā ka lai audzē veseli.
Kas kontrolēs? Pašvaldības policija? Nesmīdiniet! Nāksies stučīt.