Baušķeniece Alise Kaklēna nosvinējusi 103. dzimšanas dienu

Sociālās aprūpes centra (SAC) «Derpele» kliente Alise Kaklēna trešdien, 1. jūnijā, sagaidīja savu 103. dzimšanas dienu. Viņu šajā jubilejas reizē sveica «Derpeles» kolektīvs, no pašvaldības puses gaviļnieci godināja Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, pasniedzot naudas balvu, ziedus un apsveikuma kartiņu, portālu informēja Bauskas novada domē.

SAC «Derpele» vadītāja Inta Savicka pastāstīja, ka  pansionāts par A. Kaklēnas mājām kļuva 2012. gada decembrī. Sākotnēji tas bija Brunavas pagasta Ērgļos, bet 2013. gada septembrī, notiekot reorganizācijai, visi klienti tika pārvietoti uz Bausku, Slimnīcas ielu 4. Nesen piedzīvotas kārtējās pārmaiņas, marta beigās “Derpeles” klienti pārcelti uz jaunām telpām – renovētajā un pārbūvētajā mājā «Anckaiši – 5» Mežotnes pagasta Garozas ciemā.

Dzimtā puse Alises kundzei ir Liepāja. Četru gadu vecumā zaudējusi māti. Māsu pieņēmuši kaimiņi, bet Alisei sākās dzīve pie saimniekiem par strādnieci. Bija jācērt žagari. Saimnieks bijis skops – mērdējis badā, tikuši arī pērieni. Pēc diviem gadiem nomainījās saimnieki, kuri rūpējās par mazo Alisi. Skolā apgūtas sešas klases Rudbāržu pagastā. Pēc skolas dzīvojusi mežsarga ģimenē, bet atmiņā nav palicis, cik ilgi. Alises māsas dzīve turpinājās Rīgā, kur viņa izmācījās par medmāsu un strādāja Rīgas 1. slimnīcā.

1939. gadā Alise apprecējās ar Edvardu Kaklēnu. Edvards strādāja par melderi. Alga bijusi samērā maza, un, lai uzturētu ģimeni, devies darba meklējumos uz Rīgu. Tur apsolīto darbu nedabūjis, un meklējumi turpinājušies, līdz tie aizveduši uz Smilteni.

1939. gadā bija ļoti auksta ziema. Edvards strādāja pie ūdeņiem un apsaldēja rokas. Iznākot no slimnīcas, iepriekšējais saimnieks darbā vairs nepieņēma. 1939. gadā ģimenē piedzima dēls Aleksandrs, 1945. gadā – meita Skaidrīte. Vīru Edvardu 1945. gadā arestēja un izsūtīja uz Sibīriju – nometināja Vorkutas lēģerī. 1946. gada decembrī Alise saņēma pēdējo vēstuli, viņa liktenis nav zināms.

1949. gada 25. martā Alisi ar bērniem izsūtīja uz Tomskas apgabala Zirjanskas rajonu. Tālajā Sibīrijas zemē strādāts dažādos darbos līdz 1957. gada februārim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā. Atceļam naudas visiem nepietika, pārdodot sivēnu, trīs vistas un graudus, mājās varēja atgriezties Alise un meita.

Dēls palika strādāt Sibīrijā. Dzimtenē Alise apmetās Smiltenē, strādāja par slaucēju, vēlāk mežniecībā cirta cirsmas, atēnoja un ar zirgu baļķus veda uz mežmalu. Smiltenē Alise septiņus gadus nodzīvoja kopmītnē. Tālāk ceļš atveda uz Bauskas pusi, Brunavas pagastu, kur pagājis aktīvais mūžs, strādājot «Raiņa» padomju saimniecībā par strādnieci. Darba gaitas pabeigtas 1991. gada decembrī. Meitas dzīvesvieta – Sanktpēterburga.

2010. gada 25. augustā jubilāre kopā ar citiem politiski represēto kluba «Rēta» dalībniekiem un domubiedriem devās uz Likteņdārzu Koknesē, kur baušķenieki iestādīja ozoliņu kā veltījumu 20. gadsimta totalitārajā režīmā cietušajiem patriotiem.

Nodzīvots garš un spilgtiem notikumiem pierakstīts mūžs, taču jubilāre savos cienījamos gados joprojām ir moža, smaidīga, runīga, omulīga.

«Galvenais, lai tur, galvā, visi zobrati griežas. Dažbrīd kāds kaut kur aizķeras, bet kopumā – nav slikti. Man kaites ir mazas, bet daudz. Par rītdienu nekad neko nevar zināt, tāpēc jādzīvo šodienā. Dzīve iet uz priekšu. Kā būs, tā būs. Šobrīd žēl, ka nevar iet pastaigās. Es pati gāju uz veikalu, bet dēļ ārkārtas stāvokļa valstī to darīt vairs nevar,» paziņo A. Kaklēna.

Bauskas novada domes vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Beata Logina atklāja, ka šogad novadā jau apsveiktas četras simtgadnieces (pa vienai Vecumnieku, Iecavas pārvaldē un divas Bauskas apvienības pārvaldē). Šogad 100 gadi apritēs vēl divām kundzēm Bauskā. Trijām Bauskas novada iedzīvotājām ir vairāk nekā 100 gadu.