www.bauskasdzive.lv
Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, līdz šī gada aprīļa beigām finanšu krāpnieki Latvijas iedzīvotājiem nodarījuši zaudējumus vairāk nekā 2,4 miljonu eiro apmērā, turklāt krāpnieku metožu arsenāls kļūst arvien plašāks – iedzīvotāju finanšu dati tiek medīti gan e-pastā, gan interneta pārlūkprogrammās, kā arī ar sociālo tīklu un īsziņu starpniecību. Bankas “Citadele” drošības eksperti sniedz padomus, kas palīdzēs izvairīties no iekļūšanos krāpnieku lamatās.
“Iedzīvotājiem mūsdienās jābūt īpaši modriem, jo naudu iespējams pazaudēt ne tikai tiešā komunikācijā ar krāpniekiem, bet arī pēc dizaina šķietami oficiālā bankas mājaslapā, kas atrasta “Google” interneta meklētāja pirmajā rezultātu lappusē. Lai arī līdz ar tehnoloģiju attīstību krāpnieku shēmas kļūst arvien niansētākas, praktiski vienmēr ir iespējams redzēt pazīmes, kas palīdz atpazīt noziedznieku krāpniecības mēģinājumus,” atklāj “Citadeles” IT drošības daļas vadītājs Roberts Birzgalis.
Esiet modri arī svētku laikā
Krāpnieki savu upuru pētīšanai velta daudz laika un zina, kad cilvēki ir visievainojamākie. Piemēram, pirms lieliem svētkiem bieži aktivizējas dažādu veidu shēmotāji. Cilvēki šķietami ir izklaidīgāki, nekā ierasts, un ir lielāka iespēja, ka neizvērtēs informāciju, ko saņem. Esiet vienmēr modri un atcerieties, ka reti kura iestāde sazināsies ar saviem klientiem ārpus ierastā darba laika.
Rūpīgi pārbaudiet informāciju
Vienmēr pārbaudiet, kāda tīmekļa vietnes adrese ir redzama interneta pārlūkprogrammas adrešu joslā – vai tā atbilst pakalpojumu sniedzējam, ko vēlējāties apmeklēt. Ja izmantojat kādu interneta meklētājprogrammu (piemēram, “Google” vai “Bing”), nepārliecinoties neveriet vaļā pirmo vietni, kas ir atzīmēta kā reklāma.
Pirms ievadīt sensitīvus datus (lietotājvārdu, paroli, autorizācijas kodus, maksājumu karšu datus) kādā tīmekļa vietnē, vēlreiz pārliecinieties, vai tīmekļa vietne ir īstā. Pārbaudiet, vai ziņojumā norādītā kontaktinformācija ir īsta – saziņai ar banku izmantojiet oficiālos avotus un publiski pieejamus tālruņa numurus. Nepaļaujieties uz zvanītāja tālruņa numuru un neatzvaniet uz to.
Nedalieties ar personīgu informāciju
Nekad nedz telefoniski, nedz internetā neatsaucieties uz aicinājumu sniegt informāciju par bankas pieejām, maksājumu kartēm, parolēm un kodiem, kā arī neievadiet šos datus atsūtītajās interneta saitēs. Vienmēr atcerieties, ka bankas darbinieki nekad nevaicās pēc konta piekļuves datiem, tāpēc ar šo informāciju jums nebūtu jādalās.
Steidzināšana, stresa radīšana – krāpnieku iecienīta metode
Cilvēka prāts mēdz apjukt situācijās, kur nepieciešams ātrs lēmums. Ja kāds pakalpojuma sniedzējs Jūs steidzina, jūtaties apmulsis un neesat pārliecināts, kā rīkoties, tad bez steigas un ar vēsu prātu veltiet laiku pārdomām. Atcerieties pirmo padomu – pārbaudiet visu informāciju. Nedz banka, nedz citas leģitīmas organizācijas nesteidzinās nevienu klientu uz tūlītēju rīcību.
Neatveriet saites un pielikumus no aizdomīgām e-pasta adresēm
Vispirms uzmanīgi pārbaudiet e-pasta adresi un sūtītāju – vai tas ir pazīstams un reāls, jo nereti e-pasta adrese izveidota līdzīga, bet iztrūkst kāds burts vai ir izmantots simbols, tādējādi imitējot kādu lietotājvārdu vai organizācijas nosaukumu. Tāpat neatsaucieties uz aicinājumu instalēt nekādas programmas vai lietotnes. Noteikti neievadiet bankas informāciju nedz atsūtītajās saitēs, nedz piedāvātajās programmās.
Vienmēr esiet modri
Iepazīstieties ar visu jums sniegto informāciju par datu drošību un jaunākajām krāpšanas metodēm. Šaubu un aizdomu gadījumā vienmēr sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju un savu banku.
Ko darīt, ja krāpniecība jau ir notikusi?
Ja jums ir aizdomas, ka esat kļuvis par krāpniecības upuri, aicinām nekavējoties informēt banku par šo gadījumu. Banka no savas puses veiks iespējamās darbības, lai noziegumu apturētu, kā arī informēs klientu par tālākajām darbībām, kas veicamas, – būs jānomaina pieslēgšanās dati un jāvēršas policijā.
Foto: Pixabay.com
Reklāma