www.bauskasdzive.lv
Daudzos gadījumos iedzīvotājiem nākas atzīt, ka mēģinājumi panākt tauvas joslas ievērošanu līdzinās cīņai ar vējdzirnavām. Baušķeniece Ināra interesējās, kāda ir iespēja piekļūt upēm Bauskas novadā? Daudzas teritorijas upju krastos ir privātīpašumi un daudzkur milzīgi žogi priekšā tā, ka pie ūdens nemaz nevar piekļūt.
“Vai kāds no pašvaldības šīs teritorijas apseko? Vai tiešām drīz nekur neviens pie upes nevarēs tikt, lai paglābtos no svelmes?” sašutusi ir Ināra.
Bauskas novada domē skaidroja, ka pašvaldības teritorijas plānojuma funkcionālajā zonējuma kartē ir norādītas peldēšanas vietas, kurām jābūt brīvi pieejamām iedzīvotājiem.
Lai arī pie upēm liela daļa teritorijas apdzīvotās vietās ir apbūvēta un pieder privātpersonām, katrā apdzīvotā vietā jābūt vismaz vienai vietai, kura nodrošina brīvu piekļuvi upei.
“Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka tur, kur zemes platības definētas kā privātīpašums, kurš apzīmēts ar atbilstošu zīmi un privātīpašnieka teritorija ir norobežota, šajās vietās zemes īpašniekiem nav jānodrošina nokļūšanu tauvas joslā izmantojot privātīpašuma teritoriju.
Lai piekļūtu upei, ir jāizmanto tam paredzētās publiskās piekļuves vietas, no kurām tad arī pa tauvas joslu jebkurš var brīvi pārvietoties.
Ja tauvas josla ir ierobežota vai tauvas joslā veikti kādi teritorijas norobežošanas pasākumu vai cita veida būvniecība, tad tas ir pārkāpums, par kuru jāziņo attiecīgajiem dienestiem, bet, vēlreiz – privātīpašnieku teritorijas nekalpo par nokļūšanas ceļu līdz tauvas joslai.
Valsts īpašumā ir publiskie ūdeņi, kas noteikti un uzskaitīti Civillikuma 1102. un 1104. pantā, visi pārējie ūdeņi ir privāti. Privātos ūdeņus drīkst lietot īpašnieki, kuriem pieder ūdens un kuru īpašumiem tas piekļaujas. Lai nodrošinātu iespēju sabiedrībai piekļūt pie valstij piederošajiem publiskajiem ūdeņiem, pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentos nosaka gājēju ceļus (Zemes pārvaldības likuma 6. pants). Attiecīgi īpašniekam, kura zeme piegulst krastam un kur noteikts piekļuves ceļš, šī prasība jāievēro.
Taču gan publisko, gan privāto ūdeņu īpašniekiem jāņem vērā visi normatīvie akti, kas regulē ūdeņu izmantošanu, piemēram, nosaka aizsargjoslu, tauvas joslu, prasības ūdens kvalitātei, peldvietu ierīkošanai u. c.,” skaidroja pašvaldībā.
Tauvas joslas regulējums izriet no Zvejniecības likuma, kas definē tauvas joslu kā “sauszemes joslu gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem”. Taču tauvas joslas regulējuma saturs paredz pēc būtības plašāku izmantošanas tiesību nekā tikai ar zveju (un makšķerēšanu) saistītiem mērķiem, kā arī paredz tauvas joslu noteikšanu gan gar publisko, gan privāto ūdeņu krastiem (4 metri), izņemot attiecībā uz tādiem privātiem ūdeņiem, kuri visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.
Pašreizējais regulējums dod tiesības izmantot tauvas joslu ikvienam – gan kājāmgājējam, gan zvejas vai makšķerēšanas tiesību realizēšanai, norādīja Bauskas novada domē.
Kāda jēga nošķirt cilvēkus no viņu upēm?
Mērnieks ar collštokeriem izveidoja tauvas joslas brīvas pieejas pa gaisa telpu dunduriem, mušām un droniem!
kas tur nav skaidrs- tauvas josla ir prieksh visiem, bet tas nenozime, ka uz turieni vares vazaties caur manu pagalmu!
Tauvas josla ir apgrūtinājums zemes īpašniekiem, viņiem jānodrošina brīva pieeja kājāmgājējiem, un iešanu pa to nekādi nedrīkst ierobežot near žogu, ne kādām citām būvēm vai citu veidu ierobežojumiem. Tauvas josla ir sauszemes gar ūdeņu krastu, ko bez maksas un bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku drīkst izmantot kājāmgājēji, paredzēta laivotāju un kuģotāju drošībai, lai saņemtu palīdzību, civilai aizsardzībai īstenojot glābšanas pasākumus dabas katastrofās to starp arī militāra uzbrukuma gadījumā veicot iedzīvotāju evakuāciju. Pēc platuma tauvas josla 20 metri ietver jūras krastu, publiskiem ūdeņiem 10 metri, citiem iekšzemes ūdeņiem 4 metru platumā. Pirms okupācijas periodā, lai būtu iespējams netraucēti kuģot, laivot, pludināt kokus. Tauvas joslas uzturēšana bija zemes īpašnieka ziņā, un sodi par tās neievērošanu bija ļoti lieli. Padomju laikos tauvas joslas kā tādas nebija, toties bija ļoti stingri piekrastes apbūves kritēriji.
Tas viss ir tā, kā raksti, bet tauvas josla ir pieejama paralēli upei, nevis nozīmē to, ka uz turieni var doties cauri manam privātmājas pagalmam.
Viens nagļaks braucot uz mežotnes pusi ir liedzis piebraukt pie lielupes ,kāpēc šis nav saukts pie atbuldības
Ejot gar Mūsas karstu Ceraukstes virzienā Mūsas ciemata teritorijā ar pilns ar zīmēm, ka privātīpašums un ieeja aizliegta, citur ir norādīts, ka teritorijā nikns suns. Sētas gan nav, bet zīmes un brīdinājumi ir. Tad kur lai tālāk iet, ja negrib izkostu caurumu, vai mesties upē?
Ja nemaldos ss tirgojās zemes gabals Mūsas ciemā ar speciālu piebildi, ka tur īpašumā nāk kaut kāds gabals pie upes ar komentāru “netraucēta pieeja pie upes tikai jums” vai kas tamlīdzīgs.
Tāpat nu jau slavenajā, tūliņ remontējamajā ceļa gabalā Priedītes – Mežotnes stacija arī visās malās tās privātīpašuma zīmes un “šlagbaumi” salikti. Pie upes gan jau tikt varētu, bet es neriskētu tur iet un pēc tam mazums ar īpašnieku skaidroties, ka “es jau tikai pa tauvas zonu pastaigājos”.
Tev taisnība. Atradu to sludinājumu, joprojām aktuāls. Iespējams iegādāties zemi privātmāju apbūvei vienā no skaistākajām vietām pie Bauskas pilsētas- Mūsā, kas atrodas tikai 3km no Bauskas pilsētas centra.
Top jauns, pavisam neliels un slēgts ciemats, kur katram zemes īpašniekam piederēs arī daļa no īpašuma, kas robežojas ar tiešo Mūsas upes krastu (ap 50m krasta josla). Īpaša vieta rekreācijai tieši šī ciema iedzīvotājiem, uz kuru varēs nokļūt tikai pa gājējiem paredzētu ietvi.
Rekreācijas zona: katrs kurš iegādāsies kādu no piedāvātajiem īpašumiem, iegūs bezmaksas arī domājamo daļu no īpašās Rekreācijas zonas. Tie ir ~900m2, kas atrodas pie pašas Mūsas upes, piekļūšana šim īpašumam būs iespējama tikai pa gājējiem paredzētu celiņu. Īpaša vieta ziemas/vasaras peldēm, rotaļu laukumam vai pirtij, kas pieejama tikai tiem, kam piederēs īpašums šajā unikālajā vietā.
ka patreiz ieviestā prakse ar vienlaidu apbūves gabalu ierīkošanu gar upi, kā tas pašlaik ir Ziedoņu ielā un citās, kur iela vai ceļš iet paralēli upei, ir galīgi garām. Izstrādājot detālplānojumu bija jāparedz vismaz starp trijiem, četriem apbūves gabaliem pieeju pie upes, varbūt arī pašu īpašnieku labā. Redzējām jau tādu īpašnieku, kurš vēl māju līdz galam nepabeidzis noslīka turpat pie renovējamās mājas. Bet, varbūt tas nebūtu noticis, ja cilvēkiem būtu pieeja upei tajā vietā, tie būtu notikušo redzējuši, kā arī glābējiem nevajadzētu kilometriem braukt pa aizaugušo upi līdz notikuma vietai, jo citur piekļuves nav. Ja nedomājiet par par citiem, vismaz domājiet par sevi, par saviem bērniem, kuri vienatnē arī mēdz peldēties, bet glābēji tālu, tālu…. Vēl jau tāda prakse ir izdevīga tiem privātīpašniekiem, kuriem šad tad “kāja paslīd’ kāda nelikumīga zvejas rīka ievietošanai upē, ne citi redz, ne arī inspektors var piekļūt un kur nu vēl notekūdeņu iepludināšana upē, ko netīšām atklāja pat domes deputāta īpašumā.
Par bezdarbību, kas ir prettiesiska vietvaras faktiskā rīcība nekavējoties jāiesniedz prasības pieteikums Administratīvajā tiesā un kompensācija.
Ir jāsaprot,ka zeme nevar būt privātīpašums,sapratīsiet,ja būs karš. Zemei jābūt lietošanā,Punkts…Mums mūsu zemītē daudz kas jāsakārto,ko pamuļķi saputrojuši.
vispār cik atceros, k-kādus metrus no upes, nemaz nevar nopirkt
Svētdien ,Mežotnē skrēja ar slotu virsū cilvēkiem, kas upē zvejoja. Sauksim BEZ TABU.
Man pieder neliels īpašums pie upes. Piebraukt neļauju, bet ar kājām, lai iet. Dusmojas, ka nevar 40 metrus ar kājām noiet. Bet pēc tam īpašniekiem viss jātīra. Gan pamperi, izsmēķi, saplēstas pudeles utt.