Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Apdrošinātājs: Bauskas novadā izveidojusies smaga situācija, saimniecībām zaudējumi varētu pārsniegt 500 tūkstošus eiro

Lietavas un stiprais vējš iepriekšējās nedēļās nodarījis lielus postījumus sējumiem, it īpaši Zemgalē, dažās saimniecībās veldre jeb zemē noguldītā labība ir no 5% līdz pat 95%, un situācija katru dienu var mainīties, apliecināja biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Bauskas biroja augkopības konsultante Ieva Litiņa skaidroja, ka iemesli notikušajam ir dažādi, ne tikai pārmēslošana. “Svarīga ir šķirnes izturība, biezība, augšanas regulatoru lietošana, slāpekļa izkliedes pārsedzes, augsts ražas potenciāls u. c. Saveldrētie ziemāji augšā nepacelsies. Protams, ka tas apgrūtinās ražas novākšanu. Kulšana ritēs lēnāk, būs jābrauc no vienas puses, lai maksimāli samazinātu zudumus. Ja turpināsies lietavas, cietīs ražas kvalitāte. Proti, būs mazāka tilpummasa, proteīns; lielāks mitrums paģērēs vairāk kaltēt, kas radīs lielākas izmaksas. Saimniecībām, kas sējumus apdrošinājušas, ir cerības saņemt kompensāciju,” pastāstīja I. Litiņa.

Bauskas novadā patiešām izveidojusies smaga situācija, atzīst A/s “BTA Baltic Insurance Company” (turpmāk BTA) Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče. Viņš atklāja, ka BTA šovasar jau saņēmusi atlīdzības pieteikumus no 22 Bauskas novada saimniecībām. Tā ir aptuveni piektā daļa no visiem Latvijas lauksaimnieku iesniegtajiem pieteikumiem šajā periodā. Daudz pieteikumu saņemts arī no citiem Zemgales novadiem – Jelgavas, Dobeles, Tukuma.

“Prognozējam, ka par jau pieteiktajām Bauskas novada saimniecībām zaudējumi varētu pārsniegt 500 tūkstošus eiro, lai arī šobrīd lielākajā daļā saimniecību zaudējumi vēl nav precīzi aprēķināti, jo vairums pieteikumu ir saņemti tikai pagājušajā nedēļā un vēl notiek cietušo sējumu lauku apsekošana un zaudējumu novērtēšana,” stāsta I. Danče.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Viņš atzīst, ka lielākā daļa lauksaimnieku izvēlas neapdrošināt savus īpašumus. Visā valsts teritorijā apdrošināti vien aptuveni 20% no kopējās sējumu platības. Pēc apdrošinātāja novērotā, situācija pamazām uzlabojas un ik gadu tiek apdrošinātas aizvien lielākas platības. To lielā mērā veicinot valsts atbalsts, līdzfinansējot polises prēmiju līdz pat 70% apmērā.

Īpaši aktīvi ir Zemgales saimnieki, un strauji pieaug tieši mazo saimniecību interese. Tās arī visrūpīgāk uzskaita katru nopostīto kvadrātmetru un piesaka atlīdzību, kamēr lielās saimniecības aprēķinos mēdz būt virspusējākas.

“Par dabas stihiju rezultātā nopostītajiem sējumiem saimnieki saņem naudu gandrīz vienmēr. Vidējais atteikumu apmērs ir vien 5% no visiem pieteikumiem, un tie lielākoties saistīti ar pašu zemnieku nolaidību vai neiedziļināšanos līguma nosacījumos.

Apdrošināt sējumus pilnīgi noteikti ir izdevīgi, un tas var pasargāt zemkopjus no lieliem zaudējumiem. Viena hektāra sējumu apdrošināšana izmaksā aptuveni 12-18 eiro, savukārt par veldrē sakritušo labību zemnieki šobrīd saņem no apdrošinātājiem vidēji 180 eiro par hektāru,” atklāj I. Danče.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.