Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Aptauja: Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs sociālajos tīklos pavada pārmērīgi daudz laika

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs sociālajos tīklos pavada pārmērīgi daudz laika, secināts “Benu aptiekas” Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS”.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Saskaņā ar pētījuma datiem, 26% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka sociālo mediju vidē uzturas pārmērīgi ilgi, bet 51% tur pavada samērīgi daudz laika. Vēl 8% atzina, ka sociālos tīklos izmanto pārāk maz, bet 15% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Attiecībā uz viedierīču lietošanas apjomu pēdējā gada laikā 40% norādījuši, ka tas kopumā ir palielinājies, vēl 52% atzīmējuši, ka pie viedierīcēm pavadītais laiks nav mainījies, 6% – tas ir samazinājies, bet vēl 2% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

4% respondentu norādījuši, ka pēdējā gada laikā ilgākais periods, kurā apzināti nelietoti sociālie tīkli, ir bijis mēnesis vai vairāk, 6% – vairāk nekā nedēļa, bet mazāk nekā mēnesis, 5% – nedēļa, 3% – četras līdz sešas dienas, 22% – viena līdz trīs dienas. Turpretī 43% tas ir bijis līdz vienai dienai, 12% šāda perioda vispār nav bijis, bet vēl 5% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete skaidro, ka Covid-19 pandēmijas periodu var salīdzināt ar globālu sociālo eksperimentu, kurā cilvēki mācījās elastīgāk risināt ikdienas komunikācijas uzdevumus un, sākot no pirmklasnieka līdz pat vecvecāku paaudzei, katrs paplašinājām savu digitālo prasmju apjomu.

Vienlaikus speciāliste uzsver, ka patlaban sabiedrība stāv jauna izaicinājuma priekšā – kā līdzsvarot jauniegūto “ātro komunikāciju” ar vajadzību pēc tā, ko var sniegt tikai “lēnā” klātienes saskarsme.

Tāpat psiholoģe norāda, ka kopumā esam kļuvuši “kognitīvi skopāki” – satikšanās vai sazvanīšanās vietā lietojam īsziņu, gaidām tūlītējas atbildes, grūtāk atgriežamies pie “lēnās” komunikācijas klātienē, kas nav vērsta tikai uz rezultātu, bet gan uz savstarpēju attiecību kopšanu un abpusēju iejūtību, dodot telpu un laiku otra cilvēka emocijām, pārdzīvojumiem un viedoklim.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lietaviete norāda, ka, ņemot vērā atkarību veidošanās modeļus, nereti tieši psiholoģiskās problēmas liek pusaudžiem meklēt “anestezējošus” veidus, kā tikt galā ar grūtajām emocijām, un palielina viedierīcēs pavadīto laiku. Tas savukārt atstāj iespaidu gan uz emocionālo, gan fizisko veselību, gan arī uz noteiktu sociālo prasmju zudumu vai nepietiekamu attīstību. Piemēram, daudziem jauniešiem esot izteiktas grūtības koncentrēt uzmanību garas izrādes, klātienes lekcijas vai sarunas laikā, jo ir nepārvarama vēlēšanās paralēli ielūkoties sociālo tīklu ziņu lentē.

Viņa atzīst, ka pārmērīga interneta lietošana bieži vien ir saistīta ar tādām jomām kā atkarība no kiberseksa vai romantiskajām attiecībām internetā, ar kompulsīvām darbībām internetā, piemēram, iepirkšanās, piedalīšanās izsolēs, akciju tirdzniecībā, azartspēlēs, un ar atkarību no datorspēlēm.

Tomēr nav vienotu kritēriju, pēc kuriem varētu noteikt, vai sociālie tīkli tiek lietoti veselībai kaitīgā apmērā. Lietaviete skaidroja, ka svarīgs kritērijs ir ne tikai laika daudzums, kas pavadīts internetā, bet arī mērķis, kādēļ cilvēks to lieto, piemēram, interneta lietošana jēgpilnas informācijas iegūšanai darbam, studijām neatstāj kaitīgu ietekmi uz mentālo veselību.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Klīniskā psiholoģe norāda, ka viens no labākajiem veidiem, kā pārbaudīt, vai neesam kļuvuši pārāk atkarīgi no viedierīcēm, ir periodiska to nelietošana, piemēram, ierobežojot viedierīču lietošanu noteiktā diennakts laikā, nedēļas nogalēs.

Tāpat, viņasprāt, svarīgi noklusināt telefonu, nelietot to sarunu laikā, pie galda, guļamistabā. Arī saziņai ar draugiem ieteicams biežāk lietot sazvanīšanos vai balss ziņas rakstītu īsziņu vietā, kā arī nolikt robežas darbam un privātajai telpai, kas pandēmijas laikā diemžēl ir bijušas ļoti sapludinātas.

“Benu aptiekas” Veselības monitorings ir tapis sadarbībā ar pētījumu kompāniju “SKDS”, marta beigās aptaujājot 1005 respondentus visā Latvijā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.