Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Aptauja: Lielākā daļa iedzīvotāju paļaujas uz pensiju otro līmeni kā nozīmīgu ienākumu avotu vecumdienās

Vairuma jeb 63% Latvijas iedzīvotāju vidū ir novērojama paļaušanās uz to, ka pensiju otrais līmenis vecumdienās būs nozīmīgs ienākumu avots, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) veiktā iedzīvotāju aptauja.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Publicitātes foto.

Tostarp 54% respondentu kopumā paļaujas uz Latvijas pensiju sistēmu un pensiju otro līmeni, taču regulāru interesi par saviem uzkrājumiem pensiju otrajā līmenī izrāda vien 15% cilvēku.

Iedzīvotāju aptaujas dati norāda uz to, ka cilvēki kopumā gatavojas pensijas vecumam, jo 42% respondentu atzina, ka papildu pirmajam un otrajam pensiju līmeņiem, veido arī citus uzkrājumus.

Savukārt 37% cilvēku netic, ka pensiju otrais līmenis būtiski atvieglos dzīvi vecumdienās. Vērtējot respondentu vecuma struktūru, redzams, ka īpaši skeptiski ir cilvēki 45-54 gadu vecumā, bet kopumā optimistiskāk noskaņoti ir gados jauni cilvēki.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

41% iedzīvotāji labprāt turpinātu krāt, pat ja būtu iespēja šo uzkrājumu izņemt

Lielākā daļa respondentu paļaujas uz pensiju otro līmeni kā ienākumu avotu vecumdienās un atzīst, ka labprāt turpinātu krāt arī tad, ja šos uzkrājumus ļautu izņemt pirms pensijas vecuma sasniegšanas. To norāda 41%, uzsverot – šī nauda būs vajadzīga vecumdienās, citādi nebūs, par ko dzīvot.

Savukārt, neapzinoties saikni starp šodien veiktajiem uzkrājumiem un ienākumu līmeni vecumdienās, trešdaļa cilvēku būtu gatavi savus līdz šim izveidotos pensijas otrā līmeņa uzkrājumus izņemt un iztērēt dažādām šī brīža vajadzībām. Tā 20% gribētu remontēt mājokli, 16% apmaksātu bērnu studijas, 11% nopirktu auto, 24% iegādātos jaunu mājokli, bet visvairāk – 27% respondentu – sacījuši, ka iztērētu šo naudu ikdienas vajadzībām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

FNA valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre norāda, ka ir svarīgi izstrādāt mehānismu, kas ļauj iedzīvotājiem, kuriem jādodas pensijā, pakāpeniski izņemt pensiju otrajā līmenī uzkrātos ieguldījumus, tādējādi samazinot risku, ka uzkrātā kapitāla apjoms pensionēšanās brīdī ievērojami samazinās, jo sakrīt ar brīdi, kad globālo satricinājumu rezultātā finanšu tirgi ir piedzīvojuši kritumu. FNA sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Apdrošinātāju asociāciju vairāku mēnešu garumā ir strādājusi pie šī risinājuma un pavasarī iesniegusi to Labklājības ministrijai.

Vērtējot cilvēku informētību par pensiju otro līmeni, 15% respondentu atzinuši, ka seko līdzi saviem uzkrājumiem, bet 28% cilvēku šis jautājums neinteresē. Ieinteresētība pieaug pirmspensijas vecumā, kad regulāri šim jautājumam uzmanību pievērš jau 27% cilvēku. Pēdējo sešu mēnešu laikā savu uzkrājumu līmeni vismaz vienu reizi ir apskatījuši 35% no visiem respondentiem. 15% cilvēku atzinuši, ka nezina, kur šādu informāciju var atrast, tāpēc par saviem uzkrājumiem neko nezina.

Lai šo situāciju uzlabotu, valdība marta sākumā ir atbalstījusi ieceri no 2024.gada padarīt informāciju par pensiju otrā līmeņa uzkrājumu vieglāk pieejamu un uztveramu. Tas ļaus regulāri informēt cilvēkus par viņu pensijas uzkrājumu, piemēram, internetbankā vai citā vietnē, kurā lietotājs tiek identificēts drošā veidā, ja lietotājs pats tam piekrīt. Tas nozīmē, ka ikviens pensiju otrā līmeņa sistēmas dalībnieks daudz ērtāk varēs sekot līdzi sava uzkrājuma dinamikai un savlaicīgi pieņemt atbildīgus lēmumus. Iedzīvotāju aptauja veikta šī gada maijā sadarbībā ar “Snapshots”, aptaujājot vairāk nekā 700 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 64 gadiem visā Latvijā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.