Eiropas prasībām atbilstīgas mēslu krātuves izbūve lopkopības saimniecībās līdz šim ne visiem bija pieejama ar fondu atbalstu, turklāt problēmas vietām rada darbu saskaņošana.
Seminārā par minēto tēmu Bauskā piedalījās ap 30 saimnieku no Bauskas, Rundāles un Vecumnieku novada. Lektori saņēma daudz jautājumu un arī pārmetumu par valsts līdzšinējo politiku mēslu krātuvju prasību jomā.
Mazuma kritērijs mainīgs
Bauskas novada lauku konsultante Rudīte Jaunzeme atzīst – lielā interese zināmā mērā liecina par Lauku konsultāciju un izglītības centra nepietiekami aktīvu darbu, jo lielākajā daļā Bauskas nodaļas pārziņā esošās teritorijas – trijos minētajos un Iecavas novadā – pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mēslu krātuvju pielāgošanai varēja saņemt simtprocentīgu atbalstu.
Taču kooperatīva «Pienupīte» vadītāja Mirdza Feldmane noraida amatpersonu pārmetumus zemniekiem, ka tie nav izmantojuši iepriekš pieejamo atbalstu, norādot – tas bija pieejams tikai saimniecībām ar ne mazāk kā 15 govīm, bet tagad prasības būs spēkā arī mazākām fermām. M. Feldmane un R. Jaunzeme ir vienisprātis par Zemkopības ministrijas (ZM) nekonsekvento attieksmi, piebilstot, ka politikas veidotāji to nenoteic konkrēti, bet ļauj pārāk lielu vaļu daudzajām lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, pēc tam mainīgos nosacījumus skaidrojot ar nozares savstarpējām nesaskaņām. «Te mazais ir 15, te – septiņas govis, un tas ir tāpēc, ka ministrijai nav vadlīniju, bet tā ļauj sabiedriskajām organizācijām savā starpā cīnīties un pēc tam saka – jūs paši tā lēmāt! Gadiem nav konkrēta pamatojuma, kāda robeža ir ekonomiski atbalstāma un izdevīga,» aizrāda R. Jaunzeme.
Bēdīga pieredze
Bauskas novada Īslīces pagasta «Kalnenieki» ir viena no tām saimniecībām, kas pakaišu mēslus vēl pa sentēvu modei tur kaudzē laukmalā. Zemniece Līga Jaunzeme «Bauskas Dzīvei» atzīst: «Eiropas projektos nav jēgas līst iekšā, jo, ja būvniekiem to pasaka, tūlīt izmaksas pieaug par pusi vai trešdaļu. Tad jau labāk pašu spēkiem.»
Līdz šim «Kalneniekiem» citas lietas bijušas svarīgākas – lopu novietne, dzesētāji, slaukšanas sistēmas, uzskaita Līga. Tam Eiropas nauda izmantota. Taču sadarbība ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) nav bijusi tik raita, saka Līga: «Iedevām velnam mazo pirkstiņu un trīskārt samaksājām klāt vēl arī visādiem kontrolētājiem.» Šogad mēslu krātuve pašu spēkiem nesanāks, bet nākamgad tā būs jāceļ. Līga atzīst – cer, ka sodīt viņus nepagūs, jo pārbaude no Valsts vides dienesta (VVD) ir katru trešo gadu, pagājušajā rudenī tā jau notikusi.
Jaunzemi saimniecību pirms 25 gadiem Īslīcē, pie Gailīšu pagasta robežas, sākuši «no nulles ar Ulmaņlaiku pleķi, kūti un šķūni», stāsta Līga. Tagad te ir 18 slaucamas govis, grupa gadu vecu telīšu, dzimst jaunie lopiņi, kā arī «vistas un citi zvēri». Tagad te apsaimnieko 31 ha zemes, pienu nodod «Pienupītei», un ar tagadējo cenu labi var iztikt, vērtē Līga.
Neļauj būvēt
L. Jaunzeme teic – ap kaudzi pēc lietus mitrums veidojas, taču nav tā, ka «mēslu ezers apkārt un uz visām pusēm viss tek prom». Šādus apstākļus VVD Zemgales pārvaldes kontroles daļas vadītāja Evita Beitlere seminārā norādīja kā lielāko pārkāpumu. «Pie mums visur apkārt kaudzei aug zāle. Ar plēvi apakšā nepietiek, un tai ar tehniku virsū neuzbrauksi. Mēs taču paši te dzīvojam, nevēlamies vidi piesārņot, tāpēc skatāmies, lai noteces nav,» skaidro «Kalnenieku» saimniece.
Pāris saimnieku «Bauskas Dzīvei» atzīst – krātuves iepriekš nav uzcēluši tāpēc, ka cerējuši – prasības atkal atliks. Dažs teic – ir bažas par iespējām atgūt ieguldīto no 2015. gada, kad paredzēts atcelt piena kvotas un tirgū iestāsies brīva konkurence. Jāpiebilst, ka galalēmums par to Briselē vēl nav līdz galam pieņemts.
Taču ne visiem ir iespēja krātuves celt, izpētīto atklāj R. Jaunzeme. Ir saimniecības, kam krātuvju būvi nesaskaņo kādu citu kaimiņos plānotu projektu, piemēram, «Rail Baltica», dēļ. Šādās situācijās risināt problēmu, iespējams, zemniekiem talkā būs jānāk pašvaldībai.
Saudzēšanas posms
Neoficiāli pausts, ka saimniecības pāris gadus uzreiz bargākajā veidā nesodīs, bet brīdinās un ļaus situāciju sakārtot. ZM pārstāve Rūta Rudzīte «Bauskas Dzīvei» komentē, ka tas būs VVD kompetencē.
E. Beitlere seminārā apstiprināja, ka VVD kontrolēs saimniecības saskaņā ar noteikto plānu, proti, ik pēc trijiem gadiem, bet nerīkos speciālas krātuvju atbilstības pārbaudes. «Taču pārbaudīsim saņemtās sūdzības,» saka inspektore.
Amatpersonas iesaka krātuvju pielāgošanai rekonstruēt vecās skābbarības novietnes vai citas padomjlaika būves, ja saimniecība strādā agrākās fermas teritorijā. E. Beitlere piekrīt, ka «60 tūkstoši par betona kluci», kas esot no būvniekiem dzirdēts piedāvājums, nav ekonomiski pamatots, iesakot zemniekiem būvniecību apsvērt saviem spēkiem. Gan VVD reģionālā pārstāve, gan Bauskas novada inspektors Edmunds Jakubonis ir vienisprātis, ka Zemgales līdzenajā daļā dažviet izmantotās lagūnas mēslu krātuves ir mazāk piemērotas, jo tajās grūtāk kontrolēt iespējamo noplūdi.
Pile uz karstas pannas
LLKC Bauskas nodaļas speciāliste Ieva Litiņa iepazīstināja ar ceļu, kā iegūt ES atbalstu. Jau vēstīts, ka LAD mēslu krātuvēm vēl no iepriekšējā budžeta finansējuma atlikuma piešķir kopumā četrus miljonus eiro. Taču «tas ir ūdens piliens uz karstas pannas», vērtē R. Jaunzeme, minot neoficiālu aplēsi, proti, ka par šo naudu katrā novadā var uzbūvēt pa vienai vidējai mēslu krātuvei.
«Pašlaik neviens īsti nevar pateikt, cik naudas vajag, jo tik sīkas izpētes nav,» atzīst Bauskas novada konsultante, «ir VVD saraksts ar aptuveni 30 saimniecībām – ne tikai tie, kam krātuves jārekonstruē, bet arī tādi, kam konstatēti citi pārkāpumi vides jomā.» Zemkopības ministrija atbildes uz «Bauskas Dzīves» jautājumiem par papildu atbalstu krātuvju pielāgošanai vēl gatavo.
Kā vienu risinājumu zemnieki minēja iespēju lielākas saimniecības dalīt, lai katrai mazajai krātuve nebūtu jāceļ. Taču E. Beitlere brīdina – ja lopi paliek vienā novietnē, to uzskatīs par vienotu saimniecību. Semināra dalībnieki lielākoties pauduši gatavību rakstīt projektus ES atbalsta saņemšanai, sacīja R. Jaunzeme, piebilstot – ir arī tādi, kas apsver iespēju vienkārši samazināt lopu skaitu.
UZZIŅAI
Prasības mēslu krātuvēm
Pēc 2014. gada 28. jūlija vairs neatļaus pakaišu kūtsmēslu pagaidu glabāšanu kaudzē uz lauka.
Īpaši jutīgajās dabas teritorijās, tai skaitā Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā, izņemot Valles un Kurmenes pagastu, A un C kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas jāsaņem dzīvnieku novietnēm, kurās ir piecas mājlopu vienības, piemēram, septiņas slaucamas govis. Citviet atļauja vajadzīga novietnēm ar desmit mājlopu vienībām.
Informāciju par iespējām iegūt Eiropas fondu atbalstu krātuvju būvei var saņemt Lauku konsultāciju un izglītības centrā, Lauku atbalsta
dienestā.
Bauskas būvvaldē noskaidrojama kārtība, kā saskaņojama un saņemama būvprojekta atļauja.
Avoti: VVD, LLKC.
