55 gadu jubileju svin īslīciete Ināra Aglinska.
Inārai Aglinskai daudz runāt nepatīk. Viņasprāt, par cilvēku vairāk var pateikt pēc darbiem. Jubilāre dzimusi un augusi Latgalē, un viņa ir vienīgā no sešu bērnu ģimenes, kura «aizlaidusies» no Latgales.
Daudz sportojusi
Ināras dzimtene ir Preiļu puse. Kaimiņos dzīvojuši slavenie latgaļu podnieki – Čerņausku dzimta. Jubilārei ir četras māsas un divi brāļi. Viņa ģimenē ir jaunākais bērns. Šis statuss devis sava veida priekšrocības: «Vecākā māsa ir par 12 gadiem vecāka. Lai arī biju strādīga, man vienmēr pienācās atlaides, un kādam no brāļiem vai māsām vajadzēja mani auklēt vai pieskatīt.»
Jubilāre atceras: «Tolaik lielākajai daļai daudzbērnu ģimeņu klājās grūti, visi sūdzējās, bet mēs gan ne. Pateicoties mūsu vecākiem, mums nekā netrūka, bijām labi pārtikuši. Jā, strādājām daudz, bet tolaik jau tā bija pieņemts, tāpēc mēs ne par ko nesūdzējāmies un visa kā mums bija gana.» Ināra mācījusies Gaiļmuižas pamatskolā. Iesaistījusies teju visos izglītības iestādes pasākumos. Vislabāk padevies sports: «Piedalījos daudzās sacensībās. Man ļoti patika vingrošana un skriet krosu. Man sports gluži vienkārši padevās bez lielas piepūles vai treniņiem.»
Meklē neredzamo
Tā sanācis, ka Ināra vienīgā no ģimenes devusies prom no dzimtās puses. Viņa mācījusies Jūrmalā par pārtikas tehnoloģi. Pēc skolas nācies pārcelties uz Zemgali. «Mani aizsūtīja strādāt uz kolhozu «Uzvara» Gailīšu pagastā, kur konservu cehā strādāju laboratorijā par ķīmiķi, tehnoloģi,» pirmos soļus Zemgalē atceras Ināra. Kopš ceha slēgšanas viņa jau desmit gadu strādā «Bauskas alus» darītavā par mikrobioloģi. Gādā par to, lai alū neatrastos svešas vielas un tautā tik ļoti iecienītais dzēriens būtu tīra manta, tāpēc mēdz sacīt, ka viņas uzdevums ir meklēt neredzamo. Ināra par savu darbavietu pauž prieku: «Man patīk mans darbs. Tā ir liela atbildība. Kolektīvs jauks, katru gadu dodamies kādā izbraucienā pa Latviju un ārpus tās. Pērn bijām Igaunijā.»
Inārai Aglinskai ir divas meitas – Linda, kura jau 11 gadu dzīvo Vācijā, un jaunākā meita Alise, kura mācās Rīgā, Universitātē.
Jubilāre pēdējā laikā sākusi adīt. Zeķu pāri tiekot arī trim mazbērniem. Viņai ļoti patīkot ceļot un lasīt, bet vasarā aizrautīgākā laika pavadīšana ir rušināšanās pa dārzu. Ināra tuvākajā nākotnē cer uzbūvēt dārza būdiņu un izremontēt dzīvokli. «Liela sapņotāja neesmu, tāpēc ar pārlieku grandiozām iegribām neaizraujos,» noteic gaviļniece.
Pieredze krājas
Ināra sirdī ir latgaliete, savas dzimtenes patriote. Viņa atceras laiku Zemgalē pirms gadu desmitiem: «Nebija viegli te ienākt. Cilvēki šeit bija citādāki. Latgalē ļaudis ir vienkāršāki, patiesāki, bet tolaik zemgalieši man šķita lepni.»
Jubilāre slavē savu ģimeni. «Brāļi un māsas palika Latgalē. Visi viņi dzīvo Preiļos vai to tuvumā. Kad tiekamies, no sirds izrunājamies. Viņi pie manis brauc reti. Tagad paciemosies uz jubileju, bet ierasti es viesojos pie viņiem. Man vieglāk vienai aizbraukt nekā viņiem – veselam baram,» smaidot stāsta īslīciete. Viņa ir pārliecināta, ka ar katru nodzīvoto gadu iet dzīves ceļu kļūst vieglāk. «Krājas pieredze, kuru gūstu, ikdienā strādājot vai tiekoties ar cilvēkiem. Gadiem skrienot, pieredze krājas, un atrisināt jebkuru dzīves situāciju kļūst vieglāk. Jūtos lieliski, ne par ko nesūdzos,» ar optimismu teic Ināra Aglinska.
