Vecumnieku tautas namā svētdien, 14. februārī, ikvienam bija iespēja izzināt Meteņu tradīcijas un piedalīties budēļa cepures darināšanas meistardarbnīcā.
Sarīkojuma dalībnieki budēļu tērpos devās gājienā pa ciemu, nesot svētību enerģiskās un atsaucīgās saimnieces Mārītes Vītolas sētā.
Skubina atmodai
Par šo gadskārtu svētku ieražām un nozīmi seno latviešu kultūrā stāstīja Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» vadītāja Irita Vimba. «Pavasara gaidīšanas svētku Meteņu galvenais tēls ir budēlis, kura uzdevums ir «budīt» jeb mudināt un skubināt ļaudis atmodai, vairot prieku, nest auglību un svētību, vairot labklājību,» uzsvēra tradīciju zinātāja.
Sanākušie kāri tvēra informāciju par budēļa atribūtiem – konusveidīgo salmu cepuri, sejas masku, kažoku, mietu, bērzu rīkstēm, drēbju kuli, zvanu, steberi u. c. Vērtīgi bija uzzināt katras lietas simbolisko nozīmi, izpētīt, kā senos laikos notikusi budēļos iešana, kādi rituāli un darbības norisinājušās apstaigātajās mājās.
Budēļa maskas darināšanā izmanto vecus kažokus un citas savu laiku nokalpojušas lietas, piešķirot tām jaunu dzīvi un citādu pielietojumu. Masku velk, lai slēptu identitāti un iejustos citā tēlā. Budēļa cepure – falla simbols – top no labības stiebriem, to rotā ar sarkaniem dzīpariem, papīra vai auduma lentītēm.
Raisa jautrību
Kopā ar folkloras kopas «Tīrums» dalībniekiem pulciņš interesentu apguva apdziedāšanās pantus. Tas izraisīja vispārēju jautrību un rosināja klātesošos jokot par tautasdziesmās saklausīto erotisko noti. Iespējams, šādām domām noskaņoja arī ne īsti latviskās, tomēr visnotaļ pozitīvās Valentīndienas jeb visu mīlētāju svētku īpašā gaisotne. Izzinoša bija videofilma par latviešu maskošanās tradīcijām pavasarī.
Kamēr vīri pielaikoja kažokus un piemērīja steberus, sievas ķērās pie cepuru darināšanas. Rādot, kā no rudzu stiebriem izveidot budēļa galveno simbolu – salmu cepuri, I. Vimba piebilda, ka process nav vienkāršs, bet vieglāk to darīt tad, kad tikko nokulta labība.
«Ļoti patika veidot salmu cepuri, jutu, ka šī nodarbe mani spēj aizraut,» atklāja tautas nama mākslinieciskās daļas vadītāja Vita Vēvere.
Svin ar kaimiņiem
Taisot pamatīgu troksni, maskotie tēli – auglības vēstneši – devās uz saimnieces Mārītes Vītolas sētu Rīgas ielā 40. Viņa atnācējus aicināja pie ugunskura, ļāvās tradicionālajām izdarībām, cienāja ar «mīlas dzērienu» un zupu. Budēļi saimnieci gan apmīļoja, gan izdancināja. Mārīte pati ir ļoti enerģiska un atsaucīgi atvēl savu sētu tautiskām svinībām, tā nesot svētību saimei un kaimiņiem.
Pasākums 14. februārī ieskandināja Meteņdienas svinības, kas Vecumniekos notiks 27. februārī. Kopā ar folkloras kopu «Tīrums», viesiem no citiem Latvijas novadiem un Lietuvas tiks iedzīvinātas Zemgales senās maskošanās tradīcijas, teiktas ardievas ziemai un skubināta dabas atmoda.
