Pilsrundāles vidusskolas 2005. gada absolventam Matīsam Augstkalnam 8. martā pasniedza Vītolu fonda administrētu stipendiju. Puisis studē Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātē.
Pilsrundāles vidusskolas 2005. gada absolventam Matīsam Augstkalnam 8. martā pasniedza Vītolu fonda administrētu stipendiju. Puisis studē Rīgas Tehniskās universitātes Transporta un mašīnzinību fakultātē.
No Andu kalniem
Studiju sākumā Matīsam palīdzēs Īra un Pēteris Bolšaiši, kuri mūžu nodzīvojuši Venecuēlā. Vai rundālietis saņems stipendiju arī turpmāk, atkarīgs no viņa sekmēm, uzsver Vita Diķe, fonda direktore.
Pēteris Bolšaitis stāsta, ka dzimis 1937. gadā kapteiņa Aleksandra Bolšaita un zobārstes Elzas Bolšaites ģimenē. Tēvs 1941. gadā deportēts un pēc gada Sibīrijā miris. Kopā ar māti un māsu Pēteris 1944. gadā izceļojis uz Austriju un pēc trim gadiem nokļuvis Venecuēlā. “Vidusskolu pabeidzu mazā pilsētiņā Andu kalnos, gribējās mācīties augstskolā, bet ģimenei nebija tādas naudas. Biju laimīgs, ka izdevās iegūt “Mobil Oil Co” stipendiju un studēju ķīmiskās inženierzinātnes Kalifornijas Tehnoloģiskajā institūtā.” 1960. gadā Pēteris ieguvis bakalaura, pēc gada maģistra grādu un turpinājis studijas Delaveras universitātē, kur 1964. gadā ieguvis doktora grādu.
Brāļa piemērs
Pēteris strādājis zinātnisko darbu un bijis pasniedzējs Maksa Planka Fiziskās ķīmijas institūtā Getingenā (Vācijā), Venecuēlas Pētniecības institūtā un Venecuēlas Centrālajā universitātē, Merilendas universitātē un Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju biedrs.
Latvijā Pēteris Bolšaitis darbojas kopš 1993. gada, kad sāka atjaunot un apsaimniekot ģimenes nekustamo īpašumu. 1997. gadā viņš kopā ar sievu Īru pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Rīgā. Viņš iesaistījies dažādās sabiedriskās bezpeļņas organizācijās, Latvijas Okupācijas muzeja fondā vada finanšu komiteju, piedalās studentu korporācijā “Fraternitas Lettica”.
Uz dzimteni pārcēlusies arī Pētera māsa Ileane. Pērn 3. februārī, kad tika pasniegta Pētera un Īras Bolšaišu pirmā stipendija, Ileane nolēma, godinot mātes piemiņu, dibināt Latvijā Elzas un Ileanes Bolšaitis stipendiju jaunietim vai jaunietei, kas mācās zobārstniecību.
Svarīga un noderīga
Uz “Bauskas Dzīves” jautājumu, kā radies nodoms ziedot daļu no ietaupījumiem jaunu cilvēku studiju atbalstam, Pēteris Bolšaitis atbild: “Man savulaik palīdzēja, un arī es gribu palīdzēt. Nav nekā svarīgāka un noderīgāka par izglītību. Tās dēļ ir vērts cīnīties un daudz ko upurēt. Latvijā mācību maksa ir ļoti augsta, tāpēc īpaši grūti ir centīgiem jauniešiem no ģimenēm, kurās ir vairāki bērni. Nedrīkstam ļaut viņiem pazaudēt sapņus un ticību brīnumam.”
Matīss Augstkalns apliecināja, ka, saņemot ziņu par stipendijas piešķiršanu, tieši tā juties – notiek brīnums. Tāpēc viņš sniedza ziedus saviem labdariem – Īrai un Pēterim Bolšaišiem un klases audzinātājai Andai Liškauskai. Matīss mīļi apskāva savu mammu, sakot: “Bez viņas manis vispār nebūtu!”
Olita Augstkalne ir aizkustināta un priecīga par dēla veiksmi: “Ja nebūtu studiju fonda atbalsta, Matīsam nāktos meklēt kādu piepelnīšanās iespēju, bet tad viņam nebūtu laika trenēties volejbolā, ar ko dēls aizrāvies jau vidusskolas gados,” stāsta māmiņa.
Trīs skolēni
Olita Augstkalne strādā Rundāles pasta nodaļā, vīrs Imants Augstkalns ir mēbeļu restaurators Rundāles pils muzejā. Ģimenē pašlaik ir trīs skolēni. Artūram ir 21 gads, viņš studē Latvijas Jūras akadēmijā un pašlaik ir jūrā. Matīss mācās Tehniskās universitātes pirmajā kursā, bet Madara – 10. klasē. Vajadzību ir ļoti daudz, un šāda palīdzība Matīsam reizē ir atbalsts visai ģimenei, atzīst jaunieša vecāki.
Pašlaik Vītolu fonda administrētās stipendijas šajā mācību gadā saņem Bauskas rajona vidusskolu 15 absolventu. No viņiem trīs 2005. gadā ir beiguši Pilsrundāles vidusskolu – gada absolventi Alekss Knoks, Kaspars Mičs un Matīss Augstkalns. Tas ir panākums vienai lauku vidusskolai, atzīst Vītolu fonda direktore Vita Diķe.
