Simtiem tūkstoši cilvēku pārplūdinājuši Eiropas dienvidu valstis. To lielākā daļa ir ieceļotāji no Tuvo Austrumu zemēm, bet daudzi ir no Balkānu valstīm.
Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas kontroles vadības aģentūra «Frontex» ziņo, ka pērn fiksēti 283 532 nelegālās robežas šķērsošanas gadījumi kontinenta dienvidos. Savukārt šogad aģentūra nosauc jau 630 000 personu, kuras nelegāli ieradušās ES. Citi ziņu avoti vēstī par teju miljonu imigrantu, kuri 2015. gada deviņos mēnešos ieradušies ES.
Problēmu risinot, ES dalībvalstīm noteiktas kvotas, cik personu paredzēts uzņemt tuvāko divu gadu laikā. Latvija piekritusi uzņemt 776 bēgļus. Pirmie no tiem mūsu valstī varētu ierasties ziemas beigās.
Savu skaidrojumu par situāciju sniedz vairāki no Latvijas ievēlētie Eiropas Parlamenta (EP) deputāti.
Ienesīgs bizness
Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts Roberts Zīle stāsta par aģentūras «Newsweek» pētījumu, ka migrantu pārvadāšana pār Vidusjūru ir kļuvusi par labi organizētu struktūru. Tajā darbojas vairākas lielas kriminālas organizācijas, tostarp Sicīlijas mafijas bandas, kuru kopējais apgrozījums ir aptuveni septiņi miljardi dolāru gadā. Pašlaik šis bizness kļuvis ienesīgāks par narkotikām. Kāds no ietekmīgākajiem kontrabandistu tīkliem ar sakariem gan Āfrikā, gan Eiropas valstīs piedāvā pakalpojumu «viss iekļauts», kurā ir apmešanās vietas, transports, pārtika.
Pētījums liecina, ka aģenti uzrunā ģimenes, solot bērniem bezmaksas transportu, par kuru beigās tomēr jāmaksā, vai bērni tiek turēti «noliktavās», kamēr tos izpērk. Tiek melots par it kā garantētu patvēruma statusu Eiropā. Noskaidrots, ka sīrieši maksā vairāk, lai atrastos kuģu augšējos līmeņos. Tādējādi bēgļu transportēšana kļuvusi par ienesīgu biznesu.
Ikvienā ES valstī bažas par imigrāciju pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaugušas. Latvijā satraukums par šo problēmu ir tāds pats kā citviet Eiropā. Pirms diviem gadiem šī problēma radīja bažas 14 procentiem Latvijas iedzīvotāju, šogad nemieru par bēgļu plūsmu paudusi gandrīz puse mūsu cilvēku (ES tie ir 47 procenti).
Testē austrumu robežu
Deputātam R. Zīlem ir skaidrojums to nelegālo imigrantu skaita pieaugumam, kas ES cenšas iekļūt caur Latvijas austrumu robežu. Oktobra vidū, piemēram, no Baltkrievijas Latvijā ieradās 29 irākieši. EP deputāts uzskata, ka tas ir sava veida tests. Paredzot iespējamu ES dienvidu robežas bloķēšanu, bēgļu pārvietotāji meklē jaunus ceļus. Viens no tiem varētu būt caur Krieviju, Baltkrieviju uz Baltijas valstīm. Šī procesu «neredzēšana» no Krievijas puses uzskatāma par vēl vienu šīs valsts īstenotā hibrīdkara pazīmi.
EP deputāta viedoklim piekrīt arī Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. «Šādas indikācijas novērotas, mēs tam gatavojamies. Nākamā gada budžetā esam paredzējuši prāvu summu austrumu robežas stiprināšanai. Cilvēku tirdzniecības tranzīta ceļos tiek iekļautas arī mūsu austrumu kaimiņu valstis, tas nav nekāds noslēpums,» tā «Bauskas Dzīvei» apliecināja I. Pētersone-Godmane.
Pašmāju politiķu neizdarība
EP deputāts, Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas pārstāvis Andrejs Mamikins uzsver, ka Latvijai, iestājoties ES un piekrītot pamattdokumentos noteiktajām normām, nav juridiskas iespējas atteikties no bēgļu uzņemšanas. Parlamentārietis uzskata, ka bēgļu problēma Eiropā izgaismo pašmāju politiķu nepadarīto. «Daudzi, arī politiķi, runā, ka bēgļi Latvijā nepaliks, jo šeit ir ļoti zems sociālo garantiju līmenis. Taču tas jāuztver nevis kā pozitīvs rādītājs, bet gan kā mūsu valdošo partiju neizdarība. Kādēļ gan Latvijā ir tik zems sociālo pabalstu līmenis, ja pat cilvēki, kuri bēg no kara šausmām, nevēlas te uzturēties? Kur lai aizbēg Latvijas vecie cilvēki, kuru pensijas nesasniedz noteikto iztikas minimumu?» retoriski vaicā EP deputāts.
Bēgļu kvota, kas paredz divu gadu laikā Latvijā uzņemt 776 personas, ir tikai 1,29 procenti no kopējā ES ienākušo imigrantu skaita. Ja Eiropā nākamo gadu laikā nelegālo iebraucēju skaits būs lielāks, paaugstināsies arī šis procents. «Ielās kāds noteikti saskatīs vairāk cilvēku ar citādu ādas krāsu. Līdz šim Rīgā viņus var sastapt galvenokārt kā tūristus. Gadu dzīvojot Briselē, es redzu daudz šādu cilvēku. Tas manī tikai vairo pārliecību, ka viņi ir tādi paši kā mēs. Jebkurā gadījumā negatīvu fonu tas manī nerada,» tā uzskata A. Mamikins.
Kritiska situācija
Drūmos toņos bēgļu problēmu iekrāso EP deputāte Inese Vaidere (Eiropas tautas partija): «Tik kritisks stāvoklis nav bijis kopš ES izveidošanas. Ja mēs efektīvi un ātri neatrisināsim šo problēmu, riskējam ar ES pastāvēšanu. Man negribētos visus šos cilvēkus saukt par bēgļiem. Piekrītu uzskatam, ka procenti 30 no visiem cilvēkiem, kas nelegāli ierodas Eiropā, ir kara bēgļi. Pārējie – labākas dzīves meklētāji, ekonomiskie migranti.»
Novērots, ka laivas, ar kurām šie «biznesmeņi» transportē cilvēkus pāri Vidusjūrai uz Eiropu, ir vienreizlietojami gumijas peldlīdzekļi. Robežsargiem tiem pietuvojoties, nereti laivās tiek izdurts caurums, braucēji sāk slīkt. Robežsargiem nekas neatliek, kā glābt šos cilvēkus un nogādāt krastā Eiropā.
EP deputāti kuluāru sarunās atzinīgi izteikušies par Ungārijas rīcību, izbūvējot žogu gar savu dienvidu robežu. Oficiāli, protams, politiķiem to nav izdevīgi vēstīt.
I. Vaidere pauž apņemšanos strādāt un pārliecināt kolēģus EP, ka ES ārējā robeža ir arī Latvijas austrumu robeža un ir nepieciešama kopēja ļoti spēcīga ES ārējo robežu apsardze. Vairākiem Rietumeiropas deputātiem grūti izprast šo aktualitāti, vēsturiski izveidojušos situāciju Latvijā, joprojām daudzi neredz Krievijas lomu imigrācijas problēmas saasināšanā.
Par valdības plāniem bēgļu integrācijā Latvijas sabiedrībā, kā arī vietējo iedzīvotāju domas lasiet laikraksta nākamajos numuros.
