Ir pagājis mēnesis, kopš Bauskas pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaulīte» spēļu laukumā negadījumā cieta piecus gadus vecs puisēns. Pusdienlaikā 25 mazuļi vienas pedagoģes uzraudzībā bija ārā bērnudārza rotaļu laukumā. Tur ir šūpoles, smilšu kastes, slīdkalniņi, caurules, kurām var ložņāt cauri, un citas iekārtas. Pēdējos gados daļa ir atjaunota par Eiropas fondu līdzekļiem un iekārtota ar vecāku atbalstu, daļa – kalpo vēl no pagājušā gadsimta.
Ārstējas jau mēnesi
Aktivitāšu laikā piecgadīgs puisēns ar šūpolēm tika traumēts deniņu rajonā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienestam nezvanīja, jo veselības stāvokli apsekoja bērnudārza medmāsa. Pēc negadījuma uz «Pasaulīti» tika izsaukta bērna māte, kas dēlu nogādāja Bauskas traumpunktā. Puikam uzacij uzlika trīs šuves. «Dakteri sacīja, ka dēls ir dzimis «laimes krekliņā», jo negadījums varēja beigties ar letālām sekām,» atklāj cietušā bērna māmiņa.
Mēnesi pēc negadījuma zēns nav atgriezies izglītības iestādē, jo turpina ārstēties. Māmiņa stāsta, ka dēliņš mācības varēs atsākt vien ar septembri, jo pašlaik jāveic vairākas medicīniskas izmeklēšanas. Joprojām ir vērojamas acs konvulsijas, bērns lieto nomierinošus līdzekļus, jo gūtās psiholoģiskās traumas dēļ nespēj naktīs gulēt. Vasarā plānots izmantot psihologa pakalpojumus.
Uz Rīgu vai Jelgavu
«Bērni krīt un gāžas, un traumas ir dabiska lieta, bet, izglītības iestādei uzticot savu bērnu, es gribētu dienas beigās viņu ieraudzīt tikpat veselu kā no rīta. Problēma ir izglītības iestādes nekompetentā rīcība šajā situācijā un citi faktori, kas palielina risku gūt traumas, piemēram, nedrošās rotaļu laukuma konstrukcijas un nepietiekamā bērnu uzraudzība aktivitāšu laikā,» uzskata māmiņa.
Viņa domā, ka vispirms bija jāizsauc NMP dienests, vienlaicīgi jāziņo arī vecākiem: «Es, atšķirībā no profesionāļiem, nevaru sniegt bērnam medicīnisko palīdzību, varu tikai morāli atbalstīt. Turklāt pati biju šoka stāvoklī.» Šādā gadījumā gan vecākiem jārēķinās, ka galvas traumu gadījumos bērns tiktu vests uz slimnīcu Rīgā vai Jelgavā, nevis uz Bauskas traumpunktu, apstiprina NMP dienesta Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis.
Lai šādas situācijas neatkārtotos, bērnudārzā būtu jāpalielina darbinieku skaits, kas uzmana bērnu drošību, uzskata cietušā zēna māmiņa. Viens cilvēks nespēj vienlaicīgi uzraudzīt 25 audzēkņus, būtu nepieciešami divi vai trīs. Māmiņa zina stāstīt, ka sākumskolā, piemēram, dodoties ekskursijās, viens cilvēks pieskata desmit skolēnus. Papildu uzraudzībai tiek pieaicināti palīgi.
Jādomā arī par rotaļlaukuma aprīkojumu – vecās padomju laiku šūpoles, betona caurules un virvē iesiets baļķis, kurš iešūpots kustas plašā trajektorijā, var kaitēt bērna veselībai.
Nesaskata nolaidību
«Izglītības iestāde darbojas atbilstīgi ārējo un iekšējo normatīvo dokumentu prasībām – pedagogi ir apmācīti, instruēti, arī izglītojamie ir informēti drošības jautājumos,» pārliecināts Bauskas novada izglītības nodaļas vadītājs Ģirts Bernauts. Grupiņās ir noteikts bērnu skaits, ko pieskata viena audzinātāja un palīdze – auklīte, kuras pienākumos ir veikt atbalsta pasākumus grupas telpā.
Ģ. Bernauts stāsta, ka jau pērnā gada vasarā pastiprināta uzmanība tika pievērsta audzēkņu drošības jautājumiem un iestāžu dokumentācijas atbilstībai Ministru kabineta noteikumiem. Tajos minēts, ka ne retāk kā reizi mācību gadā tiek novērtēta izglītības iestādes atbilstība drošības prasībām, bērnudārzs apņemas plānot un organizēt informatīvus pasākumus par drošību, izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi traumu un citu veselības traucējumu gadījumos, kas apdraud bērna dzīvību, un jāveic citi drošības pasākumi.
Konkrēto atgadījumu Ģ. Bernauts raksturo šādi: «Izglītības iestādes medicīnas darbinieks nekavējoties izmeklēja cietušo un konstatēja, ka trauma nebija tik nopietna, lai apdraudētu zēna dzīvību. Atbilstīgi noteiktajai kārtībai nekavējoties tika informēti vecāki. Saziņā ar zēna māti tika nolemts, ka viņa pati parūpēsies par sava bērna veselības stāvokli.» Izvērtējot situāciju, izglītības nodaļas vadītājs uzskata, ka šeit nav saskatāma pedagoga nolaidība vai neprofesionālas rīcības pazīmes: «Tas bija negadījums jeb neveiksmīgs gadījums. Šādu secinājumu pēc pārbaudēm izdarīja arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta amatpersonas šī gada 7. maijā.»
Apmāca darbiniekus
Nevar garantēt, ka bērnu traumas vairs nekad nenotiks, tā uzskata pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaulīte» vadītāja Daina Kadiševska. Izglītības iestādēs audzēkņi pastaigu laikā tiek pieskatīti, un rotaļlaukumos uzstādītās ierīces atbilst drošības prasībām. Līdz šim vecajās metāla šūpolēs bērni tika šūpoti pedagoga uzraudzībā, pašlaik tās ir piestiprinātas ar ķēdi, lai nevarētu tikt izmantotas.
Tomēr no nelaimes gadījumiem un traumām nav pasargāts neviens. Lai operatīvi varētu palīdzēt cietušajam, ir jāseko iestādes izstrādātajiem kārtības noteikumiem. D. Kadiševska stāsta, ka visās grupās ir pirmās palīdzības aptieciņa, un medmāsa ir apmācījusi darbiniekus, kā to izmantot. «Bērnudārzam ir ļoti paveicies, jo mums ir zinoša medicīnas māsa ar ļoti labu izglītību – ārsta palīgs. Nelaimes gadījumos bērnus varam uzticēt profesionālei,» teic D. Kadiševska, piebilstot, ka plāno darbiniekus sūtīt uz apmācībām pirmās palīdzības sniegšanā.
«Jebkurā situācijā vissvarīgākais ir bērnu dzīvība un veselība. Nelaimes gadījumos jādomā arī par bērniem, kuri nav guvuši fizisku traumu, bet kuriem nepieciešams morālais atbalsts un drošība. Skolotājai vienlaikus jāspēj meklēt palīgus, sniegt pirmo palīdzību cietušajam, mierināt pārējos bērnus, zvanīt mediķiem un bērna vecākiem. Ir svarīgi rīkoties saprātīgi un nekrist panikā,» pārdomās dalās iestādes vadītāja.
Pavasarī traumu skaits pieaug
Sadzīves negadījumos un rotaļās gūto traumu skaits palielinās, tieši iestājoties siltākam laikam, novērojis NMP dienesta Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Fūrmanis. Nereti cietēji ir bērni, kuri pavasarī kļūst aktīvāki – labprāt rotaļājas laukā un nododas fiziskām nodarbēm.
Speciālists stāsta, ka traumas tiek gūtas visdažādākajās situācijās. Savainošanās notikusi ne tikai Bauskas bērnudārzā, bet arī citviet Zemgales reģionā – pagājušajā nedēļā jauniete, labojot velosipēdu, iegrieza rokā tik dziļi, ka viņai bija nepieciešama mikroķirurga palīdzība. 11 gadus veca meitene savainoja roku, spēlējoties ar bumbu. 14 gadus vecs puisis skrienot nokrita un sasita galvu.
Tādos un līdzīgos gadījumos ātrās palīdzības brigāde steidz palīgā bērniem un jauniešiem katru nedēļu. «Pavasarim tas ir raksturīgi, jo, novelkot ziemas biezās drēbes, ķermenis ir vairāk atkailināts, tātad mazāk aizsargāts, – tas rada iespēju tiešā sadursmē gūt vairāk traumu. Turklāt bērni ir arī pārgalvīgi un neuzmanīgi, jo ziemas mēnešos ilgojušies pēc rāpšanās kokos un citām aktivitātēm,» skaidro R. Fūrmanis.
Kas var palīdzēt, lai bērni būtu pasargāti un droši? Uzmanība – it visur un visdažādākajās izpausmēs.
UZZIŅAI
Bērnu traumatisms Latvijā
Salīdzinot ar 2012. gadu, pērn bērnu skaits, kuriem sniegta medicīniskā palīdzība Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) dažādu traumu gadījumā, ir palielinājies par aptuveni 11%.
2011. gadā BKUS palīdzēja 19 144 bērniem dažādu traumu gadījumos, 2012. gadā – jau 21 125 bērniem, savukārt pērn, 2013. gadā, –
23 477 bērniem.
Pērn vidēji katrs desmitais no visiem bērniem, kuriem sniegta palīdzība BKUS, bija guvis ļoti nopietnas traumas, kas prasa ārstēšanos slimnīcā un ilgāku atlabšanu.
Vasaras brīvlaikā pēc palīdzības slimnīcā ar dažādām traumām vēršas ap 100 bērnu dienā.
Visbiežāk bērni traumas gūst mājās – applaucējas, nokrīt no gultas, galda vai krēsla, iespiež pirkstu durvīs, pakrīt uz grīdas. Augsts traumatisma risks ir, arī spēlējoties pagalmā, braucot ar riteni, skrituļslidām vai lēkājot pa batutu.
Lēkājot pa batutu, bērni gūst gan augšējo, gan apakšējo ekstremitāšu, kā arī galvas un muguras traumas. Vienas no smagākajām traumām ar paliekošām neiroloģiskām problēmām ir mugurkaula kakla daļas savainojumi, kas parasti tiek gūti uz batuta paklāja, izpildot kādu no akrobātiskajiem elementiem.
Avots: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mājaslapas www.bkus.lv informācija.
Sadalījumā pēc ievainojumu veida bērni vecuma grupā līdz 14 gadiem 31% gadījumu gūst lūzumus, 18,4% – sasitumus un tikpat smadzeņu satricinājumus.
Vecuma grupā līdz četriem gadiem traumas galvenokārt – 85% – ir gūtas mājās. Savukārt vecuma grupā no 15 līdz 19 gadiem lielākais traumu skaits ir bijis sporta nodarbēs un transporta zonā. Skolā pārsvarā traumas tiek gūtas vecumā no 10 līdz 14 gadiem.
Avots: Latvijas Republikas Centrālās statistikas dati par bērniem Latvijā 2013. gadā.
