Svētdiena, 7. decembris
Antonija, Anta, Dzirkstīte
weather-icon
+0° C, vējš 2.76 m/s, D-DA vēja virziens
BauskasDzive.lv ikona

Kļūdas miljardu vērtībā

9. Saeimas priekšvēlēšanu programmu analīze liecina, ka daļa partiju patiesībā nojauta, ka sekos ekonomikas lejupslīde. Par to liecina solījumi ierobežot kredītu apjomus un spekulācijas ar nekustamajiem īpašumiem. Toties pēc…

Savu solījumu realizēšana un pasākumu īstenošana, kas nestu labumu valstij, sauc par spēju uzņemties politisko atbildību. Lielbritānijas politiskajai divu partiju sistēmai esot raksturīga viena īpatnība – ja valstij nepieciešams, partija savas valdīšanas spēj realizēt arī otras partijas mērķus, pat ja to izpildei ir jāpieņem nepopulāri lēmumu. Mums Latvijā tas nav raksturīgs.

Mūsu valsts vēsture ekonomikas jomā ir pieredzējusi divus traģiskus laika periodus – 1994. gada banku krahu un 2008. gada ekonomisko krīzi. Ja 1994. gada notikumus var norakstīt uz vājo ekonomisko pieredzi un cilvēku neizpratni par tirgus ekonomiku, tad 2008. gada krahs gulstas uz divu valdību pleciem – Aigara Kalvīša un Ivara Godmaņa. Pirmais sagatavoja augsni krīzei, bet otrs nespēja pieņemt nepopulārus lēmumus.

Balstoties uz masu mēdijos pieejamo informāciju, var izveidot notikumu ķēdīti, kuras sākums bija 2008. un 2009. gadu mijas notikumos. Pirmais lēmums, kurš teorētiski varēja ietaupīt Latvijai apmēram miljardu latu, bija paziņojums, ka Latvija, atšķirībā no citām valstīm, neuzņemsies garantēt banku darbību. Paziņojumam būtībā nebija ne vainas – citas valstis iztērēja miljardus, vēlāk aptverot, ka tika samaksāts par baņķieru milzu prēmijām un nepārdomātiem, riskantiem ieguldījumiem.

Turpmākā darbība bija vienkārši graujoša. Paziņojuma rezultātā «Parex» bankai tika atteikts sindicētais kredīts un banka nostājās uz bankrota robežas. Šajā situācijā vajadzēja turpināt savu politiku, bet valdība ielēca otrā grāvī, pārņemot banku. Ekonomiskās lejupslīdes laikā Latvijas valsts bija spiesta atraut no budžeta apmēram miljardu latu vienas bankas glābšanai.

Situāciju varbūt būtu izdevies uz 2010. gadu būtiski uzlabot, ja valdība būtu pieņēmusi nevis lēmumu paaugstināt nodokļus, bet gan būtiski samazināt izdevumus. Aizņēmums 7,5 miljardu eiro vai 5,26 miljardu latu vērtībā tika it kā ņemts ar mērķi nenostādīt valsti šoka priekšā, uzreiz lielā mērā samazinot izdevumus. Uzreiz varbūt tas arī nenotika, bet to mēs sagaidījām 2010. gada budžetā. Izdevumi no 5 338,1 miljoniem latu 2008. gadā nokritās uz 4 386,4 miljoniem latu 2010. gada budžetā. Samazinājums tāpat ir par summu, no kuras centās izvairīties 2009. gada budžetā – par miljardu.

Var jau teikt, ka pēc notikušā visi ir gudri, bet vienu scenāriju piedāvāja ļoti daudz personu, tai skaitā arī ekonomisti. Pareizais variants būtu samazināt valsts iestādēs strādājošo algas par apmēram 30 procentiem. Par spīti lielajam birokrātijas darbinieku skaitam, neatlaist strādājošos, veicot procentuāli lielāku samazinājumi lielajām algām un mazāk mazajām. Starp citu – daudzas pašvaldības tā arī izdarīja – samazināja algas, nevis atlaida darbiniekus. Mērķis šiem darbiem būtu nepalielināt bezdarbnieku skaitu, kas kļūtu par lieku budžeta izdevumu kategoriju. Tā vietā daudzas valsts iestādes atlaida darbiniekus, bet centās saglabāt lielās algas.

Valdība paņēma aizdevumu, kurš tika ieguldīts budžeta deficīta segšanā un banku stabilitātes nodrošināšanā un izmantoja apmēram miljardu latu «Parex» glābšanai. Likteņa ironija – esam tieši tajā situācijā, no kuras ar šiem darbiem Latviju centās paglābt. Nespēja uzņemties politisko atbildību īstajā brīdī, pieņemot nepopulārus lēmumus, negatīvi ietekmēs Latvijas ekonomiku vēl tuvākos 20 gadus. Neticu, ka parādu, kurš ir lielāks par valsts budžetu, spēsim atmaksāt pāris gados.

2009. gadā jauna valdība saņēma sagatavotus, dzelžainus līgumus, kuri atstāja mazas manevra iespējas. Ņemot to vērā, nepatīkami izklausās Ivara Godmaņa valdības partiju pārmetumi pašreizējai valdībai par ekonomisko situāciju valstī.

Kopsavilkumā ir miljards «Parex» un nespēja ietaupīt miljardu 2009. gadā. Izmaksas ir 5,26 miljardu latu kredīts, milzīgs bezdarbs un neticība nākotnei. Gribētos vienīgi zināt – vai pienāks tas laiks, kad arī valstsvīri atzīs, ka ir kļūdījušies. Pašlaik tas nav pamanāms.

BauskasDzive.lv ikona Komentāri

BauskasDzive.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.