Ceļosim! Brauciens ar praktisku labumu nedod mazāk prieka.
Eiropas projektu atbalsts sniedz daudz iespēju lauku ļaudīm smelties pieredzi citās valstīs, un pavasara pusē Zemgales mājražotājus uz Austriju pavadīja Bauskas novada Codes pagasta saimniece Raimonda Ribikauska.
Mācās pārdot
Zemgalieši šoreiz mazāk baudīja kalnu panorāmu, bet lūkojās austriešu mazo un bioloģisko saimniecību apcirkņos. Kārtējo reizi pārliecinājās, ka lielākā pievilcība ir nevis sterilos ap-stākļos aiz bieziem metāla vārtiem lielā apjomā ražotiem produktiem, bet pašu zemnieku rokām lolotai precei – no sēklas vai maza lopiņa līdz smaržīgai maizei vai dzīvam sieram.
Krāšņu iespaidu radījusi tiešās tirdzniecības izstāde «AB Hof Wieselburg» – galvu reibinoša produktu daudzveidība, koši nacionālie tērpi, mūzika, mīlīgi mājdzīvnieki, smaidīgas pārdevēju sejas sārtiem vaigiem. «Redzējām, ka sacensība nav tik daudz ar produktiem, jo tie katram ir «ar odziņu», bet tieši ar prasmi pārdot – kā uzrunāsim pircēju, ko izliksim pie stenda, lai piesietu garāmgājēja aci, kā noformēsim galdu, lai pircējs neapmulst, bet jūtas gaidīts,» raksturo Raimonda.
Spēka dzira
Apmeklējuši vairākas ģimenes saimniecības, kas dzimtām pieder vairākās paaudzēs, un katrā pārsteigusi mazo ražotāju atjautība. Neatkarīgi no zemes platības, kas nepārsniedza 50 ha, zemnieki darbojas vairākos virzienos un paši vai sadarbībā ar citiem, arī Itālijas, Spānijas, Grieķijas mazajiem ražotājiem pārstrādā gan graudus un dārzeņus, gan dažādu mājlopu pienu, gaļu u. c. Gausumu austriešiem nevar pārmest – oriģinālie produkti tiek eksportēti uz Dubaiju un tālākām vietām.
Īpaši aizraujoši bijis vērot procesu viskija ražotnē «Waldviertler Roggenhof». Produkts 2013. gadā nozares izstādē Londonā saņēma augstāko balvu. Vajadzīgo izglītību spēka dziras brūvēšanai saņēmusi pašreizējo īpašnieku meita – tātad bizness turpināsies. Ražošanas process te ir automatizēts, bet tirdzniecība līdz ar nelielu noietu specializētajos veikalos galvenokārt notiek tieši – gadā te ierodas 70 000 tūristu, pat 20 autobusu dienā.
Diētu pie malas
Savdabīga īpatnība latviešu acīm bijušas eļļas un etiķi no dažādiem augiem, dārzeņiem un augļiem, kā arī daudzveidīgais garšvielu izmantojums sieram, maizei, gaļas produktiem u. c. Eļļas izmanto kā pārtikas piedevas un skaistumkopšanas vielas. Nelielā magoņu audzētavā sēkliņu eļļa bija ekskluzīvas preces statusā, veikaliņā bija visādi amatnieku darinājumi par magoņu tēmu – tā visi ciemata iedzīvotāji dod savu ieguldījumu tūristu pievilināšanā. «Turklāt tur nebija uzcenojuma. Kāda cena saimniecībā, tāda kaimiņu veikaliņā,» novērojusi ceļotāja.
Ļoti atbildīgi austrieši izturas pret vidi – visi saimniecības ražošanas vai sadzīves atlikumi tiek pārstrādāti vai nu pašu biogāzes reaktorā vai nodoti citam «zaļam» kaimiņam.
Sātīgas maltītes iecienījušiem latviešiem Austrija ir labs galamērķis, smejas Raimonda: «Briežgaļa ar brūkleņu zapti un knēdeļiem un sautēti sarkanie kāposti garšoja ļoti labi.» Brauciena rezultāts esot «kaudze ideju», ko ieteikt īstenot Latvijas mājražotājiem: «Galvenais ir pašiem novērtēt to, ar ko esam īpaši, un nebaidīties to pasniegt kā labāko preci.»
