Brošūrā krievu un vācu valodā 1892. gadā Bauskas dome apkopoja kopš 1880. gada spēkā esošos lēmumus par kārtību pilsētā.
Apmest trīs gados
Līdzīgi mūsdienām, arī 19. gadsimtā visiem būvdarbiem pilsētā – ēkas, šķūņa, žoga vai vārtu būvniecībai – bija vajadzīgs projekts un pilsētas pārvaldes atļauja. Objektu vajadzēja norobežot no ielas vai trotuāra, kur nedrīkstēja atrasties būvmateriāli un būvgruži. Pēc celtniecības pabeigšanas pašvaldības komisijā darbu novērtēja un akceptēja.
Prasība, ka visas ēkas un žogi jābūvē taisnā līnijā un cieši pie ielas vai trotuāra, pret ko jābūt vērstai ēkas fasādei, mūsdienās redzama Bauskas vecpilsētas arhitektūrā. Ēku fasādes garumā nedrīkstēja būt mazākas par 50 pēdām (15 m). Mūra ēkām trīs gadu laikā pēc uzbūvēšanas vajadzēja būt apmestām un nokrāsotām. Starp koka ēkām bija brandmūris jeb ugunsdrošības siena pusotra ķieģeļa biezumā. Ēku jumtiem bija jābūt ar dzelzs vai dakstiņu klājumu. Ielas malā bija aizliegts būvēt staļļus, kūtis un šķūņus – tie atradās pagalmā. Tur bija jābūt akai un sanitārajam mezglam – tualetēm un atkritumu novietnēm. Vismaz divas pēdas no trotuāra bija noteiktais logu augstums. Pie ieejas durvīm no trotuāra drīkstēja būt uzeja ar ne vairāk kā diviem pakāpieniem.
Stingra sanitārija
Līdzīgi kā mūsdienās, arī 19. gadsimtā katram pilsētniekam savs īpašums vai mājoklis bija jāuztur tīrībā un kārtībā. Atkritumu tvertnes bija aizliegts novietot aku tuvumā. Katram ēkas īpašniekam bija jānodrošina, lai pagalms, iela un trotuārs pie ēkas regulāri tiktu tīrīts. Sausā laikā tos pirms tīrīšanas aplaistīja ar ūdeni, bet ziemā nobēra ar smiltīm vai pelniem.
Gandrīz puse no sanitārajiem noteikumiem bija veltīti āra tualešu jeb ateju (krievu valodā – «отхожие места») iekārtošanai, izmantošanai un uzturēšanai. Māju pagalmos ateju bedrēm bija jābūt īpaši norobežotām – cementētām vai veidotām no spundētiem dēļiem, no ārpuses nosegtām ar māla un zemes kārtu. Atejas bedrē bija jāievieto ventilācijas caurule, kuras galu nostiprināja sirsniņmājas jumtā. Lai novērstu smaku izplatīšanos, tualetes bija regulāri jātīra un jādezinficē. Bedres satura izvešana bija jāpiesaka pašvaldībā, jāsaņem atļauja un pēc tam ar slēgtu mucu saturs nakts laikā jāizved ārpus pilsētas uz norādītu vietu.
Iejaukties nedrīkst
Tirgus nolikumā bija noteikts, ka individuālajai tirdzniecībai pilsētā paredzēts Tirgus laukums. Tirgošanās bija atļauta darbdienās, bet ne svētku dienās. Tirdzniecības noteikumu ievērošanu, tīrību un sabiedrisko kārtību Tirgus laukumā uzraudzīja pilsētas pārvalde, tās iecelts tirgus pārvaldnieks un policija.
Tirdzniecības noteikumos pieprasīts, ka precei jābūt kvalitatīvai, tīrai, svaigai, citādi to var konfiscēt un tirgotāju sodīt. Pēc tirgus nodevas samaksāšanas tirgoties varēja tikai pārvaldnieka norādītā vietā. Preces nedrīkstēja tirgot, ja tās atradās uz zemes. Viena veida precēm bija jābūt blakus, bet šķidras preces bija jātirgo kannās, māla vai stikla traukos. Tirdzniecībā bija jāizmanto apzīmogoti svari un mēri. Nedrīkstēja pārdot medījumus vai zivis, ja atbilstīgajā laikā medīšana vai makšķerēšana bija aizliegta.
Atsevišķa sadaļa Tirgus nolikumā noteica pārdevēja un pircēja savstarpējās attiecības un darījumus. Neviens nedrīkstēja iejaukties divu personu tirdzniecības darījuma nosacījumos par cenu u. c. Tas skāra tikai pārdevēju un pircēju. Konfliktu un strīdu gadījumā bija jāpieaicina policijas darbinieks. Tirgus laikā bija aizliegts nodarboties ar preču pārpirkšanu tālākpārdošanai. Pēc tirgošanās beigām katram pārdevējam sava tirgus vieta bija jāatstāj kārtībā – stundas laikā jāsavāc viss, kas palicis pāri.
Bez putekļiem un kukaiņiem
Gaļas produktu tirdzniecība varēja notikt tikai slēgtās telpās, kur sienas bija apmestas un nokrāsotas ar gaišu eļļas krāsu, bet grīda bija mūrēta no akmens vai cementēta. Tirdzniecības galdiem bija jābūt klātiem ar akmens flīzēm vai gludi ēvelētiem un cieši savienotiem dēļiem. Tirdzniecības laikā gaļa bija jāsargā no tiešiem saules stariem, tirdzniecības vietā jāizskauž putekļi un kukaiņi. Gaļas tirgotājiem bija jābūt tīrām un dezinficētām rokām, baltam un tīram priekšautam.
Dienas beigās gaļas tirgotavā sienas, grīdas, tirdzniecības galdi, svari un atsvari bija kārtīgi jānomazgā un jādezinficē. Neiztirgotajiem gaļas produktiem nakts laikā bija jāatrodas ledus telpās pagrabā.
