Ceļi izsenis bijuši jebkuras apdzīvotas vietas pastāvēšanas un attīstības būtiskākais elements.
Brauktuves raksturo valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) Bauskas nodaļas vadītājs Dzintars Dzenis. Viņa «Bauskas Dzīvei» atsūtītajā vēstulē sen dzirdētas frāzes mijas ar faktu konstatāciju un cēloņu piesaukšanu.
«Pēdējo desmit gadu laikā valsts autoceļu un tiltu kvalitāte turpina nepārtraukti pasliktināties. Ikgadējais valsts autoceļu tīkla novērtējums apliecina, ka tuvu 50 procentiem no valsts autoceļu garuma ir vērtējami kā neapmierinoši, vairāk nekā divas trešdaļas tiltu prasa neatliekamu remontu. Problēmas cēlonis ir laikus un pietiekamā apjomā neveikts autoceļu remonts. Lai valsts autoceļi kalpotu nevainojami, katru gadu jāatjauno asfalta segums vai jāveic tā rekonstrukcija vismaz 1100 km garumā, jāatjauno grants sega 1700 km garumā un jāveic 65 tiltu klājuma konstrukciju atjaunošana vai rekonstrukcija. Diemžēl valsts budžeta reālās iespējas ir daudz piezemētākas,» raksta Dz. Dzenis.
Prioritātes koriģēs
LVC mājaslapā internetā pieejama «Valsts autoceļu sakārtošanas programma 2014. – 2020. gadam». Satik-smes ministrijas un LVC 2013. gadā kopīgi izstrādātais dokuments ir publiski pieejams avots, kas ļauj iepriekš minētajā bezcerībā tomēr ienest kādu konkrētības staru. 40 lap-pušu biezais dokuments ir diezgan haotisks. Nav viegli katrā no piecām lielajām sadaļām atrast Bauskas nodaļā – Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā – veicamos darbus. Dažviet esam Zemgales, citviet Centra reģionā. Katras tabulas apakšā gluži kā akmenī iecirsta frāze: «Projektu prioritāte tiek koriģēta katru gadu pēc ikgadējās autoceļu stāvokļa novērtēšanas rezultātiem. Projektu saraksts tiek aktualizēts katru gadu atbilstoši pieejamajam finansējumam.»
Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Dzintars Dzenis vairākkārt uzsver, ka dokumentā par reāliem uzskatāmi 2014. un 2015. gadā veicamie darbi. Tālākais pakļauts izmaiņām atbilstīgi finansējumam, iespējama kāda ceļa posma tik strauja pasliktināšanās, ka darbus varētu veikt agrāk, nekā plānots.
Atjaunos Eiropas maģistrāli
Summas, kuras plānots izlietot valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu rekonstrukcijai, remontam un ikdienas uzturēšanai, mērāmas daudzos miljonos eiro. Pārskatot veicamo darbu tabulas, redzams, ka lauvas tiesa šīs naudas «aizies» austrumu reģionam. Valsts galvenos autoceļus rekonstruēs galvenokārt Latgales virzienā, mums tuvākie rekonstrukcijas darbi iespējami atsevišķos Jelgavas–Elejas ceļa posmos 2017. – 2018. gadā.
Seguma atjaunošana un pastiprināšana nākamgad plānota posmā no Ķekavas līdz Iecavai un no Bauskas līdz Grenctālei. Paveicot to, brauktuve A7 mūsu pusē būs pilnībā atjaunota.
Rekonstrukciju var nesagaidīt
Reģiona nozīmes ceļos mūspusē rekonstrukcija paredzēta vien 13 kilometrus garam ceļa posmam abpus Vallei un ceļam no Bārbeles līdz Skaistkalnei. Vallē darbus plānots sākt jau šogad, savukārt ceļam uz Skaistkalni tikai 2016. gadā iecerēts izstrādāt rekonstrukcijas projektu.
«Jebkurā gadījumā ir patīkami dzirdēt vismaz kaut kādus skaitļus. Darbu veikšana 2017. – 2018. gadā šķiet tāla un nezin vai sasniedzama nākotne. Jāņem vērā, ka brauktuves stāvoklis pasliktinās ļoti strauji. Dažviet lielās bedres asfaltā ir saremontētas, bet šopavasar ceļā uzradās jaunas vainas – iebrauktas dziļas un garas rises. Ja ceļa sabrukšana šādos tempos turpināsies, baidos, ka 2017. gadā te vairs nebūs, ko rekonstruēt,» tāds ir Skaistkalnes pagasta pārvaldnieces Inetas Skustās viedoklis. Zemgales reģionā šim ceļam ir 11. prioritātes numurs. Iespējams, līdz 2017. gadam tas var arī mainīties, bet maz ticams, ka uz augšu.
Seguma atjaunošana nozīmē virsmas apstrādi līdzīgu tai, kāda pērn notika uz ceļa Bauska–Gailīši. Te noņemta virsējā melnā seguma kārta un vietā ieklāta jauna. Nenorādot konkrētus gadus, programmā ierakstīts, ka deviņu kilometru garā posmā darbi plānoti ceļā Bauska–Aizkraukle, trīs kilometros ceļa Dobele–Bauska Rundāles novada teritorijā, kā arī uz ceļiem Ķekava–Skaistkalne un Vecumnieki–Nereta. Prioritāšu sarakstā šie posmi gan ir ļoti zemu – ar 23., 26. un 27. kārtas numuru.
Kapitālos remontus nevajag
Seguma atjaunošana valstij piederošajos vietējos ceļos turpmāko sešu gadu laikā valstī paredzēta 158 kilometru garumā. Mūsu novados šādi darbi programmā nav ierakstīti. Dz. Dzenis to skaidro tā, ka acīmredzot brauktuves nav tik sliktas, lai tās kapitāli remontētu. Divos ceļu posmos ir cerība sagaidīt virsmas apstrādi. Plānā ierakstīts šis gads, bet Dz. Dzenis precizē, ka, visticamāk, tas notiks 2015. gadā, kad pabeigs asfalta seguma atjaunošanu ceļa posmos uz Uzvaru. Gailīšu pagasta pārvaldes vadītājs Aleksandrs Gurkovskis šo ziņu vērtē pozitīvi: «Braucēji atzinīgi uzlūko jau paveikto. Pirmo ziemu remontētais ceļš labi izturējis, jācer, ka tas kalpos ilgi. Gaidām, kad darbus turpinās. Līdztekus šim ceļam mūsu pagastā būtu vēl virkne labojamu ceļu. Gribu cerēt, ka valsts plānos kaut kur arī tie ir iekļauti.»
Šķembas 12 cm biezumā
Sešu gadu programmā paredzēta vairāku grants ceļu posmu virskārtas atjaunošana, uzberot apmēram 12 centimetrus biezu šķembu slāni. Centra reģionā, kurā šoreiz iekļauta arī Bauskas nodaļa, tuvāko divu gadu laikā darbi plānoti septiņus kilometrus garā Dzirnieku–Pilsrundāles ceļa posmā Rundāles novadā, kā arī uz ceļa Piebalgas–Dzelzāmurs Vecumnieku novadā. Pārējos posmos darbi plānoti 2016. gadā un vēlāk. Brauktuves uzlabojumus ir cerības sagaidīt 16 kilometrus garajam ceļa posmam no Likverteniem Jaunsaules virzienā. Kaut ko remontēs arī ceļam no Mūsas ciemata «Lejeniekiem» virzienā uz Brunavu. Ar 36., 40. un 47. kārtas numuru prioritāšu sarakstā ir ceļa Saulaine–Virsīte–Svitene atsevišķi posmi.
Remontēs tiltus
Bauskas nodaļā plānota vairāku tiltu atjaunošana. Šogad jau darbi sākušies Skaistkalnē, kur atjaunos tiltu pār Riju strautu. 2017., 2018. gadā kārta būs pienākusi tiltiem Svitenē, Bārbeles, Misas un Īslīces pusē. Taču, ņemot vērā tālos darbu veikšanas termiņus, konkrētus objektus nosaukt nav lietderīgi.
Gandrīz vienmēr, tiekoties ar pašvaldības deputātiem, lauku iedzīvotāji un uzņēmēji izteikuši vēlmi uz tālākajiem ciemiem sagaidīt asfaltētu brauktuvju izbūvi. Šopavasar par to skaļi runāja Vecsaules pagasta Jaunsaules un Brunavas pagasta Ērgļu ciema iedzīvotāji. Uzskaitīja pamatotus argumentus – kā brauktuvju sakārtošana veicinātu šo teritoriju saimniecisko attīstību, iespējams, apturētu vēl nedaudzu atlikušo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem.
Jāturpina dzīvot putekļos
Bauskas novada domes deputāts Arnolds Jātnieks ieteica jaunsauliešiem katram individuāli rakstīt vēstuli Satiksmes ministrijai, pamatojot ceļa sakārtošanas nepieciešamību dzīves kvalitātes uzlabošanā un ekonomiskās darbības veicināšanā.
Dz. Dzenis nenoliedza iedzīvotāju aktivitātes. Viņš arī pauda sapratni par iedzīvotāju vēlmi, piemēram, Jaunsaulē vadīt vasaras bez pastāvīgiem putekļu mākoņiem. Tomēr reāli tas, visticamāk, nenotiks pārredzamā nākotnē. Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. – 2020. gadam nekāda jaunu asfaltētu brauktuvju izbūve reģionālajos un vietējās nozīmes valsts ceļos nav paredzēta.
Šeit jācitē Jaunsaulē pēc tikšanās ar deputātiem vietējā vīra sacītais: «Es ļoti negribu to skaļi sacīt, bet padomju laikos te izbūvēja jaunu ceļu. Viss jau bija gatavs, lai to asfaltētu. Beidzās krievu laiki, un līdz ar tiem izgaisa mūsu cerības uz asfaltu. Ir tik sāpīgi to teikt tagad, kad divdesmit gadus esam nodzīvojuši savā neatkarīgā zemē. Valstī, kurā neviens tā arī nespēj parūpēties par lauku cilvēkiem.»
Gājēju celiņus nebūvēs
Programmas sadaļā par satiksmes drošības uzlabošanu ir vairāk nekā 40 objektu visas valsts teritorijā. Ir paredzēts izbūvēt ar luksoforiem regulējamas gājēju pārejas, ierīkot autobusu pieturas, izbūvēt gājēju un velosipēdistu celiņus. Bauskas nodaļā no šiem darbiem neko nav paredzēts veikt.
«Bauskas Dzīve» interesējās, kādēļ par valsts līdzekļiem nevarētu tapt droši veloceliņi uz populāriem tūrisma objektiem – Rundāles, Mežotnes pils, kā arī uz Īslīces pagasta Rītausmām vai Mūsas trasi Gailīšu pagastā. Dz. Dzenis skaidroja, ka gājēju un velosipēdistu celiņu izbūvei jāpaliek pašvaldības pārziņā. Uz valsts ceļiem to darīs tikai tajos posmos, kur paredzēta brauktuves rekonstrukcija. Piemēram, veicot ceļa rekonstrukciju cauri Vallei, nelielā posmā izbūvēs gājēju celiņu. Citviet gājēju un velosipēdistu drošība valstij acīmredzot nerūp.
UZZIŅAI
Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014. – 2020. gadam iekļautie darbi tuvāko divu gadu laikā:
virsmas atjaunošana ceļā A7, posmos Ķekavas upe–Iecava un Bauska–Grenctāle;
virsmas apstrāde ceļa Bauska–Gailīši atsevišķos posmos;
grants seguma uzbēršana septiņus kilometrus garā posmā ceļā Dzirnieki–Pilsrundāle;
ceļa Vecumnieki–Nereta rekonstrukcija 13 kilometrus garā posmā Valles pagastā.
