Jūnijs sācies ar piena iepirkuma cenu kārtējo samazinājumu, un pārstrādātāji jaunu noieta tirgu neatrod tik ātri, lai kompensētu nozares augošos zaudējumus.
Nevalstisko organizāciju pārstāvji cer apvienot vairāku valstu interešu aizstāvību, lai Eiropas līmenī panāktu jaunu atbalstu no Krievijas eksporta zaudējuma visvairāk cietušajām valstīm Baltijā un Somijai.
Vadzis teju pilns
Zemnieku kooperatīvu rūpnīcas «Latvijas Piens» (LP) īpašnieki pagājušajā nedēļā tikās kopsapulcē, lai uzklausītu vadības ziņojumu par situāciju, «Bauskas Dzīvei» stāsta Vecumnieku novada Bārbeles piena ražotājs Mārtiņš Mediņš.
«Situācija ir sarežģīta, neprognozēju, kad tā uzlabosies,» saka piensaimnieks, «tirgus piesātināts ar piena produkciju, sieru rūpnīca pārdod par pašizmaksu. Ar 1. jūniju piena cena atkal samazinājusies, tagad tā ir vidēji 16 centi par kilogramu. No 1. jūlija draud
vēl zemāka. Ja problēmu nerisinās Eiropas līmenī, Latvijas piensaimniecībai ir gals. Mēs paciešamies jau gadu, atliekot daļu samaksas par pienu, atbalstām savu pārstrādes uzņēmumu, taču vadzis ir tuvu lūšanai. Ja nekas nemainīsies, gaidāmi saimniecību bankroti.»
M. Mediņš uzsver, ka beidzot jānoregulē ienākumu proporcionāla sadale starp piena ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, nosakot to ar likumu, kā tas ir citās valstīs. «Tirgotāji joprojām saņem lauvas tiesu ienākumu, jo piena produktu cenas veikalos nesarūk, bet pārstrādātāji un ražotāji paliek muļķa lomā. Uzskatu, ka valsts līmenī lobē tirgotāju intereses,» teic zemnieks.
Katrs otrais eksportam
Katrs otrais piena litrs, ko saražo Latvijā, jāpārdod ārpus robežām, aprēķinājuši LP speciālisti. Konkurence pieaug, tāpēc LP apsver iespēju samazināt siera ražošanu, jo noliktavas ir pilnas. LP līdz ar citiem piena pārstrādātājiem maija sākumā Ķīnā piedalījās pārtikas un dzērienu izstādē, pirms kuras Āzijas valstī jau reģistrēts un patentēts zīmols «Trikata».
«Ķīnas tirgu sākotnēji vērtējām skeptiski, taču izpēte liecina, ka veikalu tīkli piedāvā sieru eiropeiskā dzīvesveida atbalstītājiem,» «Bauskas Dzīvei» pauž LP valdes priekšsēdētāja Anita Skudra, «sagatavojām šim tirgum pielāgotu produktu portfeli, siera ražošana sertificēta un LP iekļauts Ķīnas importētāju sarakstā.»
«Ieiešana Ķīnas tirgū nav vienas dienas jautājums,» atzīst A. Skudra, «apzinoties eksporta attīstības nozīmi, sagatavošanās darbu paveicām ļoti īsā laikā – pusgadā. Produktu paraugi piegādāti divām lielām tirdzniecības ķēdēm. Otrs segments ir restorāni, kur plānojam izmantot jau izveidotā Latvijas uzņēmuma iespējas – «Sino Business Links» ir noliktavas lielākajās Ķīnas pilsētās, tas vada visas importa procedūras.»
Maija beigās pirmo saldējuma partiju uz Ķīnu aizvedis «Rīgas piena kombināta» un «Valmieras piena» apvienotais uzņēmums «Food Union». Plānots, ka tas Šanhajas veikalos parādīsies jūlijā vai augustā.
Gaidīs līdz rudenim
M. Mediņš akcentē – svarīgāks eksporta virziens ir Ziemeļvalstis, kurp jau ved LP sierus. Viņaprāt, valstij problēmas jārisina Eiropas līmenī, jo līdzīga krīze ir visās trijās Baltijas valstīs, Polijā un Somijā. Šāds nolūks ir Zemnieku saeimai (ZSA) – tās padomes sēdē nolemts sagatavot kopēju vēstuli Eiropas Komisijai un tikties ar Briseles amatpersonām. ZSA vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja gan atzina – nav daudz cerību panākt tiešu atbalstu, jo pašlaik Eiropas līmenī problēmas risinājumam trūkstot ideju.
«Pasaules mērogā bažas rada Jaunzēlandes nodoms laist tirgū savas piena produktu rezerves. Citur Eiropā piensaimnieki turas virs ūdens, bet mēs aizņemam tikai dažus procentus no kopējās nozares. Ceram uz sadarbību ar Somiju, kur piena nozares ienākumi kritušies par trešdaļu un tās uzturēšana atsevišķos ziemeļu apgabalos ir reģionu pastāvēšanas jautājums,» skaidroja M. Dzelzkalēja.
Pēc ZSA informācijas, Igaunijā plānots, ka no 700 piena govju ganāmpulkiem 100 tiks likvidēti, nokaujot vai pārdodot citām fermām. Latvijā līdzīgi varētu notikt ar 30 tūkstošiem govju, jo no 120 tūkstošu kopējā ganāmpulka Krievijas eksportam pienu ražoja puse. ZSA padomes dalībnieki prognozē, ka lēmumi par saimniecību turpmāko darbu varētu būt skaidri līdz rudenim.
UZZIŅAI
«Latvijas Piens» 2014. gadā pēc neauditētiem datiem strādājis ar 28,33 milj. eiro apgrozījumu.
2013. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 37,21 milj. eiro.
Pērn mainīta attīstības stratēģija, viena veida industriālos produktus ražošanā papildinot ar citiem.
Šogad plānots saglabāt apgrozījumu, attīstot siera ražošanu un tā eksporta tirgu līdz 50% kopapjoma.
Galvenās eksporta valstis: Zviedrija, Somija, Ukraina, Igaunija un Lietuva.
Sākts eksports uz Grieķiju, Serbiju, Bulgāriju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Dienvidāziju, rit sarunas ar klientiem Dānijā, Itālijā, Lielbritānijā, Vācijā.
Pērn saražotas 2050 t siera, šogad plānots saražot 5500 t siera.
Avots: «Latvijas Piens».
