Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Lauku piens» nedienas pārsniegušas lokāla konflikta raksturu. Nelielo ganāmpulku īpašnieki patvērumu cer rast vēl ciešākā sadarbībā ar Liepājas rajona piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību «Dzēse».
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Lauku piens” nedienas pārsniegušas lokāla konflikta raksturu. Nelielo ganāmpulku īpašnieki patvērumu cer rast vēl ciešākā sadarbībā ar Liepājas rajona piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Dzēse”.
No cerīga sākuma līdz rūgtām beigām
Mūsu rajonā veiksmīgas kooperācijas piemēru tiešām ir maz, tādēļ centienus 2004. gadā izveidot šādas saimniekošanas modeli piena lopkopībā ievēroja arī “Bauskas Dzīve”. Publicējām informāciju, lai govju īpašnieki domātu par līdzdalību “Lauku pienā”. Tā direktore Baiba Kuzma stāstīja par iecerēm un mērķi palīdzēt mazo ganāmpulku īpašniekiem. Viss šķita daudzsološi.
Pavisam citādāku noskaņojumu šī gada sākumā atklāj iepriekš minētā kooperatīva dalībniece, rakstot: “.. ir neizturami smagi skatīties pievilto zemnieku acīs, kas lūgtin lūdzas – glābiet!” Vēstījumā daudz rūgtuma, noslēgumā teikts: “Kāds šobaltdien ir rezultāts? Graujošs, jo citiem kopš pagājušā gada vasaras vidus nav izmaksātas piena naudas.”
Pietiek citātu, jo abas puses – kooperatīva direktore, nu jau bijusī, un apkrāptie “Lauku piena” dalībnieki –, tiekoties redakcijā, skarbi, pat ļoti asi apmainījās viedokļiem. Tajos ieklausoties, varēja saprast, ka piena ražotāji ticēja direktorei, pat pārlieku ticēja, cerēdami, ka saņems naudu. Amatpersonai izdevās manipulēt ar piegādātājiem, mānot viņus. Kad vadzis bija pilns, tas tomēr lūza.
Cenas paaugstināšanās veido motivāciju
“Bauskas Dzīve” tikās ar Liepājas rajona piensaimnieku kooperatīva “Dzēse” valdes priekšsēdētāju Māri Petrēvicu, jo viņš ir sadarbojies ar “Lauku pienu” un arī kritiskajā situācijā nestāv nomaļus. Liepājnieka nostāja bija nepārprotama – vairs nav jēgas “mazgāt netīro veļu”, svarīgāk ir turpināt darbu. Ar smaidu liepājnieks teica: “Nabaga kurzemniekiem jānāk glābt bagātos zemgaliešus…” Tik tieši to nevarētu sacīt, jo “Lauku piens” apvieno ne jau turīgākos lauku saimniekus, bet tos, kuriem ir dažas gotiņas. Paaugstinoties piena cenai, viņi sapratuši, ka šī nozare ļauj gūt ienākumus arī mazajiem. Saprotams, ne jau bez piepūles.
“Lauku piena” jaunievēlētā valdes priekšsēdētāja Anna Kramiņa apņēmusies “vilkt vezumu”. “Bauskas Dzīvei” viņa sacīja: “Kooperatīvā pašlaik ir 29 dalībnieki, lielākā daļa dzīvo un strādā Īslīces pagastā, seši ir no Ceraukstes, viens no Codes. Pēc sāpīgā sitiena govju īpašnieki sapratuši, ka arī pašiem jābūt darbīgākiem. Esam vienojušies ar firmu “Saltums” par piena dzesēšanas iekārtu nodrošinājumu. Saimnieki apzinājušies, ka tikai par augstas kvalitātes pienu viņi varēs saņemt labu samaksu. Gūstot “Dzēses” atbalstu, rodas ticība, ka arī mēs, mazie ražotāji, spējam izturēt konkurenci.”
Palīdz risināt biedru biznesa problēmas
Pārdomājot vairākās sarunās uzklausīto, bija jāatskārš, ka kooperācijā pirmais nosacījums ir atklātība un skaidrība. Tieši to trūka “Lauku pienā”. Direktore, izmantojot valdes pasivitāti, varēja rīkoties pēc sava prāta. Dažādus aizbildinājumus viņa prata labi atrast.
“Dzēses” valdes priekšsēdētājam M. Petrēvicam ir paša pārbaudīti secinājumi par kooperācijas būtību. Iespējams, arī mūspuses lauksaimniekiem tie var noderēt. Liepājnieks ir secinājis: “Kooperatīvā visiem jābūt atbildīgiem, tas nav vadības bizness, bet kooperatīvs var atrisināt biedru biznesa problēmas. Kļūdās tie vadītāji, kas kooperāciju uztver kā biznesu sev. Manuprāt, “Lauku pienā” šāda direktores nostāja, no vienas puses, bija cēlonis neveiksmēm. No otras puses – arī valdei jāuzņemas sava atbildības daļa. Varu atklāti teikt, ka “Dzēses” pastāvēšanas laikā ir bijuši dažādi periodi, arī tāds, kad skubināju valdi būt darbīgākai. Biznesā kontrolei jābūt un nekam neder latviešu pārlieku izteiktā uzticēšanās. Nācies saskarties ar neobjektīvu un destruktīvu kontroli. Tomēr labāk tāda nekā nekāda, tā vismaz dod mācību turpmākai darbībai.
“Lauku pienam” pašlaik svarīgākais ir ticēt kopējam darbam. Būdams zemnieks, vienmēr esmu atbalstījis arī mazos ražotājus, jo katram biznesā rodama sava vieta. “Dzēsē” veiksmīgi kopā darbojas ap divi simti piensaimnieku, kuru ganāmpulkos ir no divām līdz simt govīm. Piensaimnieku kooperatīvu darbība Latvijā ir ļoti ietekmējusi izejvielas iepirkuma cenu. Manuprāt, lielražotāji var pateikties kooperatīviem, kuri ir spējuši diktēt noteikumus piena iepirkumā.”
Skaidrības labad jāteic, ka “Dzēse” pienu pārdod Lietuvas uzņēmumam “Piena zvaigznes” un ved to cauri Grenctāles robežkontroles punktam. M. Petrēvics uzsver, ka “Dzēse” ir atvērta baušķeniekiem.
