75 gadu jubileju svin skaistkalniete Ieva Trušinska.
Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta iedzīvotāja Ieva Trušinska ada un tamborē, audzē puķes, apmeklē baznīcu un dodas svētceļojumos. Savu dzīves ceļu no bērnības līdz pat šai dienai viņa atminas, lūkojoties lielā albumā, dzīves grāmatā, kurā katram attēlam ir savs stāsts un nasta.
Pazudušais laiks
Jubilāre dzimusi Bauskā 1940. gada 21. aprīlī. Uzliekot uz galda savu dzimšanas apliecību, Ieva noteic, ka dzimusi dzemdību patversmē, kas piederējusi vectēva māsai Martai. Augusi kopā ar diviem vecākajiem brāļiem Leonu un Juri, kā arī ar jaunāko māsu, kura jau devusies viņsaulē. «Mēs sadzīvojām ļoti labi. Brāļi vienmēr mani aizsargāja un palīdzēja, ja bija nepieciešams. Nekas nav mainījies. Tā tas ir vēl šodien,» pozitīvi par saviem brāļiem izsakās gaviļniece. Pāršķirstot vienu lappusi pēc otras, dzīves albumā parādās tukšums. Ieva kopā ar ģimeni tikusi izsūtīta. «Šie gadi ir kā pazuduši, nav nevienas fotogrāfijas,» teic skaistkalniete.
Omskas apgabalā pavadītie septiņi dzīves gadi bijuši smagākie mūžā. «Māte vai līda no ādas ārā, lai mūs pabarotu, arī pašiem bija smagi jāstrādā,» atminas jubilāre. Pirms izsūtīšanas divus gadus Ieva mācījusies Skaistkalnes pamatskolā. Omskā viņa pabeigusi septiņgadīgo skolu. Vietējie skolojušies tikai līdz ceturtajai klasei, latvieši bijuši centīgāki un mācījušies visus septiņus gadus.
Jāizcīna pašam
Pēc atgriešanās Latvijā atkal bijuši gari un smagi darba gadi. Bauskā sākusi strādāt Rātslaukuma ēdnīcā. Rīgā viņa izmācījusies par pavāri. Pirmajā laulībā piedzimuši divi bērni – meita Līga un dēls Jānis. Atsākusi darba gaitas, jubilāre 25 gadus strādājusi Bauskas sadzīves pakalpojumu uzņēmumā, par ko saņēmusi arī atzinības rakstu – «Sadzīves pakalpojumu teicamnieks».
Dzīve Ievai metusi dažādus izaicinājumus, bet viņa nekad nav zaudējusi optimismu. «Laimīgi apprecējos otrreiz, un mums pieteicās meitiņa Inese,» stāsta jubilāre. Pēc tam gan citu labā vairs nav strādājusi. «Mums bija sava saimniecība, daudz zemes, lopiņi, arī cukurbietes audzējām,» atceras skaistkalniete. Par smagā darbā pavadītajiem mūža gadiem viņa nesūkstās. «Mamma allaž sacīja, ka darbs cilvēku nesalauž, tas padara spēcīgāku. Tā ir dzīves skola, kura māca rūpēties par sevi, saviem tuvajiem. Viss bija jāizcīna pašam, neviens neko gatavu nepasniedza. Arī mans vīrs mēdz teikt, ka cilvēks nedrīkst būt remdens, tam ir jābūt aukstam vai karstam. Ja atpūties, tad atpūties, ja strādā, tad strādā!» savos uzskatos dalās Ieva.
Ievu priecē trīs mazbērni – Samanta, Zaiga un Vilnis.
Trijos svētceļojumos
Gaviļniece jau 12 gadu katru trešdienu tiekas ar domubiedriem un draugiem senioru kopā «Saulgriezes». Pulcēšanās reizēs visi no sirds izrunājas, saplāno kādu ekskursiju vai pasākumu, nododas tamborēšanas vai adīšanas priekiem.
Arī mājās Ieva mierā nosēdēt nevarot, un nepaiet ne diena, kad rokās nav paņemti «instrumenti». «Es lasu žurnālu «Pavards», tur redzēto ideju vadīta, adu un tamborēju,» stāsta Ieva, norādot uz pašas adīto galdautu un mugurā uzvilkto džemperi. Pateicībā par žurnālā publicētajām idejām Ieva kopā ar draudzenēm ceturtdien devusies pavasara sakopšanas talkā uz redaktores novadnieces Dzintras Šulces dzimtajām mājām «Zeltkalni». Jubilārei ļoti patīk ziedi, ap savu māju iekārtojusi vairākas puķu dobes.
I. Trušinska bieži sastopama Skaistkalnes katoļu baznīcā. Ar bērnu un mazbērnu gādību viņa ir devusies trijos svētceļojumos – divreiz uz Poliju, reizi bijusi Romā. «Šie ceļojumi bija fantastiski. Tie mani piepildīja ar mieru un iekšēju enerģiju. Atgriežoties mājās, esmu pozitīvi uzlādēta,» priecājas jubilāre.
