INĀRA DRUVA. ATMODA. Es neticu, ka pavasaris būs – ir pārāk dziļa ziema, pārāk stindzinoša, un viņas ledus kristālrota pārāk koša.
INĀRA DRUVA
ATMODA
Es neticu,
ka pavasaris būs –
ir pārāk dziļa ziema,
pārāk stindzinoša,
un viņas ledus kristālrota
pārāk koša.
Es neticu –
sirds pārāk iesalusi,
un manu sapņu saulespuķes
vairs negriežas
uz saules pusi.
Te pēkšņi
sniegpulkstenis iezvanās
un saka jautri, mudinoši tas –
no dziļā ziemas miega
mosties, mās!
MELĀNIJA
PAVASARIS
Atmostas zeme
Un atdodas arājam stipram
Atmostas zāle
Un atdodas saules staram
Atmostas ziedi
Un atdodas vēju varai
Atmostas mīla
Un mana sirds atdodas tavai
Atmostas viss –
Pat ūdens, kas sastindzis glāzē.
Atmostas skaistums –
Jāieliek rozes vāzē!
GATIS ZOTOVS
***
Es turu tevi savās rokās
Kā smalku kuģīti pudelē
Bet arī tādi agri vai vēlu
Grimst
Grimst prieka ezeros
Grimst sapņu mākoņos
Un asaru jūrās
Es turu vēl tevi rokās
Kamēr vēl pats spēju
Turēties virspus
Virspus šīs zemes dubļiem
Virspus patiesības purviem
Un ko tur vairs slēpt
Tāda ir šīs zemes dzīve
Reiz abi tajā mēs noslīksim
Bet turēšu tevi savās rokās
Līdz galam
RŪDOLFS SAULĀJS
SIEVIETE
Tu pārvērties un mainies,
Kļūsti kā akots asa,
Un apdedzina pieskāriens
Kā bites dzēlums.
Bet lūdzam likteni,
Lai tevi neatprasa.
Jo neparastais cēlums,
Kas apvij sievieti
Kā rudens augli stari,
Var atkal atmaigusi piedot
Un sevi neprātīgi ziedot.
It viss tiek aplaimots, ko dari –
Spēj mīlestību iedot
Un to, kurš nosalis,
Ar elpu sildīt vari.
Kur atrast tādu sievieti
Mums ilgi klīdušiem?…
Reiz atrodam sev dievieti,
Ko pielūgt, mīlēt, pasargāt.
Un laimīgi, kad mūžs jau galā,
Bet viņa mīlot spēj mūs rāt.
Un pietrūkst asaru,
Un nevar paraudāt,
Kad kāds pie vārtiem stāv
Un saka: Māt!
VELMA
***
Es esmu kā dzērve,
Kas dūksnājā meklē mājas.
Es esmu kā dzērvene – dzīvības
krāsa
Tā, kas purvā sārta vīd,
Es esmu kā mākoņu kāsis,
Kas pamales mezglā mūžību sien.
Es esmu kā rudmate lapsa
Tā, kas viltīga vēl arvien,
Es esmu kā lapsene – sāpēm kas
māsa,
Tā, kas spēj saldi ābolā dzelt,
Es esmu kā rasas piliens tavās
rokās,
Tik nemanāma, bet droša, ka rīt
Es spēšu atkal ko jaunu tevī
saskatīt.
Un atkal rudenim es kā māsa…
DAGNIJA GASŪNA
PAVASARĪGA VĒLĒŠANĀS
Kaut tikai vienu
priecīgu cīruļa trelli
apskaut un samīļot
tā kā tālās bērnības lelli,
kaut vienu skanīgu
lakstīgaldziesmas pogu
uzlikt uz mēles un
izgaršot tā kā ogu!
Tikai kopā ar vienu
jautru strauta čalu
aizdoties prom uz
pašu pasaules malu
un tad atļaut, lai
sniegpulkstenīši zili
vienkārši aizved mani
uz pasaku prinča pili!
Kaut tikai vienu
zaļu un plaukstošu dienu,
lai atkal justu
sirdī un dvēselē mieru!
TIK KLUSI
Es tik klusi šonakt tālas
zvaigznes skaitu,
It kā tās no manas elpas spētu dzist
Un caur tumšo bezgalības telpu
Man pie kājām negaidīti zemē
krist.
Es tik klusi šonakt tavu vārdu
saucu,
It kā cerot, ka vēl spēsi sadzirdēt
To ar pirmo sniegpulksteņu elpu,
Kuriem rīta saulē lemts jau
uzziedēt.
Es tik klusi pavasarim pretī eju,
It kā baidoties, ka tas var neatnākt.
Silti vēji maigi glāsta seju
Tā kā bērnībā, kā tavas rokas, māt.
ZANDA STRAZDIŅA
***
Ir vasara
TIEM…
Ir vienkārši
PRIEKS,
bez iemesla,
nemeklēts,
pa īstam.
Rēns, tumši zils,
kluss, laipns
un viens
NĀK
dejodams
TIEM…
ĒRIKS BURKA
TĀ JĀNOTIEK
Vēl pavasaris ziemas miegā snauž,
Bet siltais saules stars jau dodas
dienas gaitā
Un priecīgs slaido roku zarus glauž,
Lai tālāk soļotu pa laukiem gaitā
raitā.
Lai cilvēks priecājas par visu,
Lai redz, ko daba viņam šodien
sniedz,
Lai katrs saņem nopelnīto tiesu,
Bet nevis to, ko gods un
sirdsapziņa liedz.
Jauks rīts un diena būs tad visiem,
Būs Varenajam prieks par
krāšņumu,
Ko saskatīt lemts cilvēkiem un
zvēriem,
Prieks būs par pašu sagādāto
guvumu.
AINA MEDNE
PAR PRIEKU
Prieks
Kā sniegpulkstenītis
Zemes mākonim cauri
Ar maiguma sparu,
Ar skaidrību acīs,
Kas gaismu staro,
Kā pliķis
Varai, kas žņaudza,
Kā vēlējums:
Taisnība, audz!
MĀRĪTE VERŽUNE
***
Kas mīt tavā sirdī?
Manā iemājojusi vakardiena
Un sapnis par rītdienu,
Sirsnīgi bērnu smiekli un
Aizlienētas asaras
(Kurš grib tās atpakaļ?),
Kādi čuksti..
Bet kur esmu es pati?
AINA PIKA
***
Reiz bija… sākas pasaka,
Pļavās vardes, upēs zivis
Un kaķim asaka.
Tagad ir… tiesības dzīvot
Gan tev, gan man
Un karogam pat bezvējā plīvot.
Rīt būs… smaga nasta,
Ja latviešu tauta būs nesaprasta,
(Jo latviešu tauta ir nesaprasta).
KAIVA KRŪZE
PAVASARA MARŠS
Skan pavasara maršs
Ar piesitienu skaļu.
Ir pieteikts ziemai karš,
Lai ļauj tā viņam vaļu.
Jau dzeguzīte kūko,
Nes pavasara ziņas,
Un zilais ezers lūko –
No ledus vairs ne miņas.
Drīz vizbulītes ziedēs,
Tās parku izrotās
Un katram skumjas kliedēs,
Un prieku nesīs tās.
SINTIJA MATULĒNA
TU UN ES
Tur, kur atmatā
Putni vītero,
Tur, kur pļavā
Ūdens dzīparo,
Tur tevi reiz
Es satikšu
Un no sāpju
Važām svabināšu.
Tur tālutāl,
Aiz saules kalna,
Lēnilēn ceļas
Balta migla.
Tur redzēšu es tevi,
Bet neredzēšu sevi,
Kaut migla būs
Kā spogulis, tīra,
Apreibusi no skurbuma tava,
Būšu es ļoti dīva.
EDGARS
SAULE NES MŪS
Vienkārši vārdi
Tālumos dodas
Klusi un mirgojoši
Pīlādži tvīkst
Katram ko sacīt
Klusi un mirgojoši
Vasaras dziesminieki
Sauli nes knābjos
Katram gribas ko sacīt
Parunāties kaut brīdi
Sauli nes knābjos
Bet saule pati nes mūs
Pašiem mums pretī
Parunāties kaut brīdi
Laiku var atrast vienmēr
DITA SASONKINA
***
Pret tevi pavērsu sevi
un teicu, lai bēdz,
jo sirds mana, drošā un kvēlā,
draud tevi sadedzināt.
Skrien, bet neaizbēdz.
Zūdi, bet nepazūdi,
jo meklēt es negribu
ne tevi, ne sevi.
Tev vēlēju skriet,
bet tu neklausīji.
Tev vēlēju zust,
bet tu nepazudi.
Paldies tev par to.
Bet nu ir laiks,
lai tu klausītu,
ieklausītos
un dzirdētu, ka pienācis laiks
man pazust no tevis,
kā lietus lāsei kļūt par okeānu,
kā mākonim par debesīm,
tavām un manām.
SANTA BELŠEVICA
MEKLĒJU TEVI
Piespiežu pieri pie stikla
Ārā tumsa
Domās neprāts
Piere kļūst mikla
Pielieku roku pie stikla
Starp pirkstiem zvaigznes
Sirdī skumjas
Roka kļūst mikla
Atveru logu
Meklēju naktī tevi
Tevis nav
Tik mana bālā seja uz stikla
Mikla
TĀDS REDZĒJUMS
Lido taurenis
Svešiem spārniem
Klusu dziedot
Saulrietam pāri
Bērna acīm
Šai brīnumā veros
Salušām rokām
Pie saulstariem tveros
Ceļu sauli
Atpakaļ debesīs
Šodien tā dzejnieku
Sapņus sasildīs
