Nemanot izplēnējusi vietējās sabiedrības sakāpinātā interese par Bauskas dabas parku – teritoriju ar īpašu aizsardzības statusu.
Nemanot izplēnējusi vietējās sabiedrības sakāpinātā interese par Bauskas dabas parku – teritoriju ar īpašu aizsardzības statusu. Pirms diviem gadiem, kad parks tika izveidots un iekļauts Eiropas Savienības (ES) dabas teritoriju tīkla “Nature 2000” sastāvā, dominēja negatīvas emocijas, kas bija saistītas ar iespējamiem ierobežojumiem un aizliegumiem.
Valsts institūcijas un dienesti gan mēģināja cītīgi skaidrot, ka jaunais statuss plašai teritorijai no Bauskas līdz Mežotnei sniegs daudz vairāk ieguvumu nekā zaudējumu, bet neviens tam īsti nenoticēja. Varbūt tādēļ, ka netika runāts par jaunām iespējām un priekšrocībām, ko praktiski ir iespējams realizēt tīkla “Nature 2000” objektos, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus.
Beidzot tas ir noticis, jo Bauskas rajona Padome un sadarbības partneri sākuši nozīmīgu pārrobežu projektu dabas un ūdens resursu integrētā apsaimniekošanā. Bauskas dabas parks atkal ir nokļuvis speciālistu un sabiedrības uzmanības centrā, jo projekta svarīgākā aktualitāte ir parka dabas aizsardzības plāna izstrāde. Tas nozīmē, ka visa teritorija tiks pētīta un aplūkota kā vienots veselums, stratēģiski līdzsvarojot vides aizsardzības un tautsaimniecības intereses.
Varbūt vajadzētu aizmirst latviešiem tik raksturīgo inerci un destruktīvo principu “Kā lemsit, tā būs!”? Ikviens dabas parka iedzīvotājs, zemes īpašnieks vai lietotājs taču ir personiski ieinteresēts teritorijas attīstībā un spēj ietekmēt paredzamo rezultātu. Tāpēc arī šogad tiks rīkoti informatīvi semināri, apspriedes un publiskas diskusijas, kurās atbildes uz jautājumiem sniegs kompetenti dažādu nozaru speciālisti. Pat visskeptiskāk noskaņotā sabiedrības daļa nenoliegs, ka saprātīgi risinājumi ir panākami konsolidējoties.
Raksturīgs un gluži “svaigs” piemērs attiecas arī uz Bauskas dabas parka robežgrozījumiem. Jau ir sagatavots un Vides ministrijā iesniegts projekts, kas paredz Bauskas vecpilsētu svītrot no parka teritorijas, saglabājot vienīgi Mēmeles piekrastes joslas aizsardzības statusu. Robežu maiņa nav nekas ārkārtējs, jo līdzīgi ir noticis arī citos aizsargājamos objektos, bet šajā situācijā izšķirīgā loma bija sabiedrības argumentētam viedoklim. Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas piešķiršana vecpilsētai būtu bremzējošs, nevis attīstību veicinošs faktors. Ja pilsētnieki mierīgi sēdētu un klusiņām pie sevis bubinātu, it nekas nemainītos.
Gluži tāpat var notikt Bauskas dabas parka jebkurā daļā, tāpēc ir jāizmanto labvēlīgā situācija, sekojot līdzi projekta īstenošanas visām stadijām. Uzmundrinājumam varbūt noderēs Rietumos tik populārais sauklis “Dzīvo lokāli, domā globāli!”.
