80 gadu jubileja brunavietim Gunāram Rīnam.
Pulcējot kopā ģimeni, kas apvieno teju 40 cilvēku, un mūža garumā iegūtos uzticamos draugus, šonedēļ Bauskas novada Brunavas pagasta mājas «Avotiņi» pagalmā Rīnu ģimene svinēja saimnieka skaisto jubileju – 80 gadus.
«Preses sekretāre»
«Bauskas Dzīve» pie brunaviešiem viesojas dažas dienas pēc svētkiem. Dārzā joprojām smaržo vāzēs saliktie ziedi, un pagalma stūrī stāv nojaukta nojume, kas svētkos viesus glāba no nemitīgā lietus. Mājās vēl pēdējo dienu ciemojas no Slovākijas atbraukusī meita Anita. Kopā lustējās arī dēls Aivars ar ģimeni un Anitas bērni un mazbērni, tostarp meita Kristīne no Londonas. «Avotiņos» joprojām virmo pēcsvētku burvība.
Jubilāra kundze Felicita Gunta ņipri soļo pretī, sniedz roku un teic: «Jūs sveicina gaviļnieka «preses sekretāre».» Nākamnedēļ, 8. jūlijā, viņa pati svinēs 77. dzimšanas dienu, bet enerģija un darbaspars pensionārei strāvo pāri malām. Saimniece aizrautīgi stāsta par vīru Gunāru, sevi, ģimenes dzīvi un atmiņām. Jubilārs pieticīgi piebilst kādu teikumu, šķirstot fotoalbumus, ieslīgst detaļās un atmiņu stāstus papildina ar sirsnīgiem un skaļiem smiekliem. Felicita jeb Tata, kā piederīgie viņu sauc ģimenē, godpilni pilda savus pienākumus – līdz smalkākajai detaļai atklāj Gunāra dzīves līkločus.
Uzticīgs dzimtajai vietai
Jubilārs uzaudzis un visu dzīvi pavadījis Brunavas pusē – ar ģimeni dzīvojis privātmājā, 1950. gadā beidzis Mežgaļu pamatskolu. 50 gadus pēc absolvēšanas skolasbiedri sākuši regulāri tikties. Salidojumus palīdzējusi organizēt sieva Felicita.
Pensionārs vēlāk izgājis autovadītāja kursus un visu mūžu strādājis kopsaimniecībā «Rainis» par šoferi. Vadājis skolēnus, direktorus, pēc pasākumiem arī jautros ballētājus. Gunārs atklāj: «Darbs patika. Tajos laikos jau citādāk nevarēja būt.» Kundze piebilst, ka, viņasprāt, kādreiz dzīve bijusi vieglāka nekā tagad bērniem un mazbērniem. «Kādreiz te, «Rainī», bija putnu fabrika, liellopu ferma, darbnīcas un daudz kas cits. Tagad palikušas tikai mājas un pustukši dzīvokļi,» skaidro Felicita.
Lai arī darba vienmēr bijis daudz, pieticis laika arī atpūtai. Pensionāri atminas, ka apmeklējuši zaļumballes, «Raiņa» pirtī aizvadīti labākie pasākumi, brīvdienās devušies uz Lapmežciemu atpūsties. Tur viņiem jūras krastā bijusi neliela būdiņa, kur rast mieru un pārnakšņot. «Skumji bija skatīties, kad juku laikos visu nojauca un vietā sacēla lielās pilis,» piebilst Felicita. Ģimenei vienmēr paticis ceļot – apskatīta Krima, izbraukāti Gruzijas kara ceļi un citas vietas.
Ar darba tikumu
Darba gados Rīni dzīvojuši dzīvoklī ciemata centrā, tagad pārnākuši uz kundzes vecāku mājām, kas atrodas nedaudz pirms ciemata «Rainis» pašā lielceļa malā. Pensionāri stāsta, ka pie trokšņa, kas nāk no šosejas puses, jau pieraduši. Skaņu absorbē arī liepas, kas māju sargā no garāmbraucošo skatieniem.
Rīni tuvējo apkārtni prot izmantot saimnieciski – Felicita joprojām vasaras sezonā Rīgā tirgo savus izlolotos ziedus, arī pašu audzētās ogas, kādreiz audzējuši un tirgojuši tulpes un gaļai un kažokādām – nutrijas. Gunāram Panemunes mežos paticis medīt un tuvējā dīķī makšķerēt. Ģimene vienmēr augstu vērtējusi darba tikumu. Tas iemācīts arī bērniem, tā uzskata meita Anita. Kādreiz turējuši govis, tagad palikušas vistas, pagalmu rotā saimnieces iekoptās puķu dobes, ir arī dārziņš.
«Pensionāriem laba dzīve. Vasarā pārtiekam no pašu audzētā un pārdotā. Ziemā iztiekam ar iekrātajām pensijām,» atklāj kundze. Viņa stāsta, ka pirms pieciem gadiem jubilāram bija insults, tāpēc Gunārs veselības dēļ uzturas tikai mājās. Lai viņam vienam nebūtu garlaicīgi, kamēr enerģiskā sieva šiverējas darbos, mazmeita Madara uzdāvināja viņam suni Piču. Visu sarunas laiku tas draiski skraidelē apkārt un tālu neatstājas no pensionāriem. Šķiet, dzīvesprieku suņuks iemantojis no saimniekiem.
