80 gadu jubileju valsts proklamēšanas dienā nosvin brunavietis Rihards Majausks.
Kalējs un metinātājs Rihards Majausks dzimis Lietuvā, bet viss dzīves gājums aizritējis Latvijā, Bauskas novada Brunavas pagasta ciematā «Rainis».
Latvijā labāk
Rihards Majausks dzimis 1934. gadā Lietuvā zemnieku ģimenē. Jubilārs ar smaidu teic, ka nekur tālu jau nav ticis, jo dzimtais ciems no «Raiņa» atrodas vien dažu desmitu kilometru attālumā aiz upes. Septiņu klašu izglītību ieguvis, pabeidzot tagadējo Bauskas pilsētas pamatskolu. Kādu laiku strādājis kolhozā Lietuvā, bet zemā atalgojuma dēļ nācies meklēt darbavietu Latvijā. Rihards piemin, ka par darbu gandrīz nemaz nemaksāja.
«Pārcēlos uz dzīvi Latvijā, jo te bija labāki apstākļi un lielāks atalgojums,» teic Rihards. Kalēja un metinātāja amats bijis grūts un sūrs, tā sekas jūtamas tagad, kad veselība liek par sevi manīt. Kolhozā iepazinies ar sievu, skaistu dāmu vārdā Aļģe, ar kuru laulībā pavadīti 48 gadi.
Tālāk no kņadas
Riharda dzīvesbiedre Aļģe Majauska mūža darba gaitas pavadījusi «Raiņa» ciemata bērnudārzā. Sākotnēji bijusi kurinātāja, tad auklīte un visbeidzot kļuvusi par bērnudārza vadītāju.
Kad apprecējās, jaunais pāris mita dzīvoklī «Rainī». «Mums tur nepatika. Pārāk liela kņada un troksnis apkārt. Meklējām kādu klusāku nostūri, kur apmesties,» stāsta Riharda dzīvesbiedre.
Abi laulātie visas dzīves garu-mā satikuši ļoti labi, nestrīdoties. Allaž, atstājot māju, viens otram rakstījuši zīmītes par to, kurp dodas un kad atgriezīsies. Kā teic saimniece, tas viss sirdsmieram. Arī makšķerēšanai bijusi liela loma kopdzīves veidošanā. «Mani brīdināja, ja apprecēšos ar Rihardu, tad zivis galdā tiks celtas katru dienu,» noteic Aļģe. Arī nākamais lielais kopīgais lēmums pieņemts makšķerēšanas dēļ. Pāris atradis kādu vecu māju, precīzāk, pussabrukušu koka būdiņu. Rihards sākotnēji negribējis tur apmesties, bet sieva esot pierunājusi ar mazu viltību. «Blakus ir upe. Rihards ir kaislīgs makšķernieks. Ilgi centos viņu pārliecināt par to, ka, dzīvojot upes krastā, varēs makšķerēt uz nebēdu. Apdomājies un piekritis māju nopirkt tikai šī iemesla dēļ,» atminas saimniece. Pussagruvušo būdu nojaukuši, un uzcelta māja no pašiem pamatiem, kurā dzīvo vēl aizvien.
Pēc Raiņa padomju saimniecības likvidācijas abi ar vīru darbojušies mājas saimniecībā. Piederējis ap 50 hektāru zemes, audzējuši mājdzīvniekus. Humoram saimnieks atminas, ka no kūts zagļi mēģinājuši aizstiept prom cūkas, cenzdamies tās izdabūt laukā pa lodziņu, kurš bijis trīs reizes mazāks par pašu lopiņu.
Turpina saimniekot
Pašlaik Aļģe ir mājsaimniece, bet vīrs Rihards veselības problēmu dēļ lielāko dienas daļu pavada istabā. Vēl aizvien tiek turēta gotiņa, no kuras saimniece iegūst visu iespējamo – pienu, rūgušpienu, krējumu, biezpienu un sviestu pašu vajadzībām.
Rihardam un Aļģei ir trīs dēli. Divi dzīvo un strādā Anglijā. Sākotnēji arī vecākais dēls tur dzīvojis, bet ilgi neesot spējis izturēt un atgriezies Latvijā. Kā pastāstīja māmiņa Aļģe, vecākais dēls esot atgriezies dzimtenē, jo nekur citur nav spējis rast iekšējo mieru, kuru sniedz apziņa, ka esi savā zemē. Latviskumu ģimenē piešķir arī saimnieka dzimšanas dienas datums, kurš ir 18. novembris. Saimnieks apstiprina – lai arī dzimis Lietuvā, par savām mājām allaž ir uzskatījis Latviju.
