Vairāk nekā 200 meistarklašu, uzstāšanos un stihiski izveidotu priekšnesumu priecēja Latvijas un ārzemju viesus festivālā «Give&Get» (‘dod un saņem’), kas no 24. līdz 27. jūlijam notika Butku dzirnavās Vecumnieku novada Kurmenes pagastā.
«Esmu pārsteigta, cik viss ir pozitīvi un romantiski – kā no filmas «Gredzenu pavēlnieks» skaistākajiem brīžiem. Katrs stūrītis te izrotāts, par ikvienu padomāts,» iespaidos dalās festivāla apmeklētāja Diāna Keiša no Salaspils.
Palīdz brīvprātīgie
Ceļš uz pasākumu ir starp Skaistkalni un Kurmeni, pagrieziens caur Vērdiņu ciemu aizved uz kādreiz apdzīvotām mājām Butku dzirnavās, kas savulaik pamestas, bet tagad sagatavotas festivālam. Organizatori sevi dēvē par fejām un barvežiem. Informācijas zonas feja stāsta, ka pirmajā «Give&Get» festivālā strādājuši pieci organizatori, bet šoreiz vietu palīdzējuši labiekārtot 135 brīvprātīgie. Katru dienu Kurmenes mežā ieradās ap 500 apmeklētāju.
Pasākums šeit rīkots ar Butku dzirnavu īpašnieka Valda Putniņa atbalstu. Norises vietu nemainīs arī nākamgad.
Viesus sagaida kāds brīvprātīgais. «Bauskas Dzīve» tiekas ar Edgaru Paulu no Rīgas. Jaunietis priecājas, sastopot apmeklētājus, un stāsta par pasākumiem un kārtību. Arī pēc tam ikvienam atgādina noteikumus: «Nepīpēt un nedzert!» Stingrie nosacījumi samazina apmeklētāju skaitu, bet organizatori atzīst, ka tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai sasniegtu mērķus – ļautu pašizglītoties un apgūt darbnīcās mācīto. Edgars Pauls atzīst, ka viņam patīk apmeklēt meditācijas stūrīšus un klausīties stāstniekos: «Tur ir tāda gudrība iekšā!»
Pozitīvs noskaņojums
Meistarklases un mūzikas stūrīši sadalīti sešās zonās. Ja kāda vieta īpaši nesaista, var doties uz citu. Te ir daudz dažādu telšu un būcenīšu, kur spontāni top uzstāšanās vai paraugdemonstrējumi. Dienas vidū, stīgu mūzikas instrumenta pavadīti, cauri pasākumam izdejo grupa ļaužu, kas piedalās neplānotā un neparedzētā piedzīvojumā. Tomēr tas nevienu neuztrauc. Organizatoru lepnums ir «foodzone», kur gan bez maksas, gan par ziedojumiem piedāvā picas, pankūkas un citu ēdamo.
Turpat netālu parakstus petīcijai pret dzīvnieku izmantošanu cirkā vāc Katrīna Krīgere no organizācijas «Dzīvnieku brīvība». Te var nobaudīt no augiem – auzām un sojas – iegūtu pienu.
Pa teritoriju staigā ģimenes ar atvasēm. Skolas vecuma bērniem mežs ir gluži kā paradīze. Taču pirmās palīdzības punktā darba netrūkst – daudziem ir alerģija no bišu un lapseņu kodumiem.
Ekstrēmāko stūrīti izveidojuši Vecumnieku novada biedrības «Jaunatne smaidam» pārstāvji. Uz viņu telti iespējams nokļūt, pārvarot upi pār tiltiņu, ko veido striķos iesieti mietiņi. Atraktīvākie labprāt riskē – otrā krastā var pārbaudīt prasmes klinšu sienas pārvarēšanā. «Izmantojam iespējas informēt jauniešus par to, ko mēs darām. Šeit ir kā citā realitātē – var atstāt mantas – neviens nezog, cits citam palīdz,» pozitīvi pārsteigts ir biedrības vadītājs Renārs Manuilovs.
Misijas apziņa
Pasākumā nav vērts gaidīt iztapīgus oficiantus un visu apskaidrot gatavus komunikāciju speciālistus un preses konsultantus, viszinošus menedžerus. Ja kādam rodas pro-blēmas, vienmēr atradīsies kāds, kas būs ar mieru palīdzēt, kā paši saka: «Visa pasaule sadosies rokās un palīdzēs.»
Tiem, kas pieraduši pie iztapības un pavēļu izpildīšanas, pasākuma laikā lūgums neapvainoties. Uz jautājumu, kur atrast vienu no organizatoriem, informācijas centrā sekoja atbilde: «Viņai ir taisns deguns, maiga balss, indiešu sirsniņa uz pieres.» Meklē nu! Trešā uzrunātā uz aprakstu atsaucas – Agnese Kalniņa, festivāla autore un idejiskā iedvesmotāja, kura uz celma zāģē sakaltušu latvāni. Viņa vēlas izveidot instrumentu, kuru īpašās skaņas dēļ dēvē par lietuskoku.
«Tas bija daudzu kopsakarību rezultāts. Savulaik iedvesmojos par dejas pasākumu – nekāda alkohola, smēķēšanas, visi atpūšas. Gūt spēku – tas ir viņu dopings. Pamēģināju un sapratu, ka tas ir ļoti skaisti. Nodarbojos ar jogu, pēc vienas dienas meditācijas sapratu, kas man jādara, kā jārīko pasākums. Visi nakti pēc tam nevarēju aizmigt, pierakstīju pilnu blociņu ar idejām. Biju bez pieredzes, bez komandas, tikai ar ideju, kas jāpaveic, jutu to kā misiju,» stāsta festivāla dižfeja A. Kalniņa.
Top pirtiņa
Tehnisko pusi pirms četriem gadiem apņēmās nodrošināt un vēl aizvien to dara bijušais baušķenieks Kristaps Krolls, tehniskais barvedis, ritma apvienības «Pulsa efekts» dalībnieks. «Man iepatikās. Jutu, ka tur var būt štelle,» atceroties pirmās emocijas, teic K. Krolls. Festivāla idejas autore sākusi ar centīgu elektronisko vēstuļu sūtīšanu tiem, kuri varētu palīdzēt. Pirmo vēstuli mākslinieks palaidis garām, otro aizmirsis, bet pēc trešās sācis domāt – tur kaut kas ir! A. Kalniņai nebija pieredzes muzikālu pasākumu organizēšanā, un šo jomu uzņēmās tehniskais barvedis.
«Pirmais festivāls bija ļoti veiksmīgs. Nākamais radīja lielu atbildības slogu – otrais mēģinājums parasti ir izšķirīgais turpmākai pastāvēšanai. Bija jāpanāk, lai tas būtu vēl labāks. Skrējām kā traki, lai izdotos. Labi, ka ar katru gadu ir aizvien vairāk palīgu,» stāsta K. Krolls. Izveidojusies liela «ģimene», kas dzīvo pēc principa – tu kādam kaut ko iedod, palīdzi, un tas nāk atpakaļ.
Reizēm jārod ātri risinājumi. Šoreiz ieradušies tik daudz pirtnieku, ka nācies veidot vēl vienu pirti. Materiālu izmaksas ir ļoti zemas. Koka eiropaletes, starp kurām sabāzti salmi, un tas viss savienots ar celofāna iepakojumu. Pirts elementi – akmeņi un 200 litru dzelzs muca. Veidotāji atzīst, ka pagaidu variants ir labs, un pirtij sola ilgu mūžu.
Saudzē vidi
Festivāla zonā «Ambient skatuve» uzstājās dziesminiece Inga Karpiča no Bauskas. Šoreiz patīkami palīdzējusi daba – saulainajā laikā radusies īpaša noskaņa. «Svarīgi, ka šeit ir tīrs. Visi novāc atkritumus aiz sevis, nelieto alkoholu,» priecīga bija I. Karpiča.
Kopā ar meditācijas stūrīti, kur sestdienas vakarā gonga skaņās notika guļošā meditācija, stāstnieku zonu un citām līdzīgām vietām, bija iespējams kaut ko iemācīties «LED darbnīcā». «Šeit ir vecas elektroierīču plates. No tām var atlodēt daudzas detaļas. Ja jums vai bērniem patīk nodarboties ar elektroniku, tā ir laba iespēja trenēties un izveidot kaut ko jaunu. Nemetiet ierīces ārā, tās bieži vien vēl var izmantot. Saudzējiet vidi!» aicina darbnīcas vadītājs Didzis Lapsa. Viņi izveidojuši interesantu ierīci, kas ļauj katram pārbaudīt, cik droša ir roka. Dzelzs cilpiņu velk no viena gala līdz otram, turklāt nedrīkst pieskarties vadiem. Veiksmīgākie tiek tik līdz pusei.
Gan dalībnieki, gan apmeklētāji uzsver – galvenais nav dalībnieku skaits, bet tas, lai visi jūtas atpūtušies un kaut ko ieguvuši gan prasmju, gan garīgās apziņas jomā. «Šeit ir pozitīvs «mesidžs», miers un atpūta. Ļoti laba vieta mežā un dabā. Ja tiekas cilvēki ar idejām, viņi kopā tās var īstenot,» vērtē rīdziniece Lauma. «Veiksmes atslēga ir mērķis, lai visiem ir labi,» sapņaini teic D. Keiša.
