EMĪLIJA SALENA dzīvo Iecavā, Krasta ielā. Vasarā viņa strādā savā piemājas dārziņā, bet ziemā – kurina māju ar malku, skatās televizorā koncertus un ik pa brīdim uzņem ciemiņus, lai arī vecumdienās lieli pasākumi netiekot rīkoti.
EMĪLIJA SALENA dzīvo Iecavā, Krasta ielā. Vasarā viņa strādā savā piemājas dārziņā, bet ziemā – kurina māju ar malku, skatās televizorā koncertus un ik pa brīdim uzņem ciemiņus, lai arī vecumdienās lieli pasākumi netiekot rīkoti. Ziemā priecīgākie brīži esot jubilejas, kad ierodas ciemiņi. Svētdien, 13. decembrī, apaļajā jubilejā atbraukšot māsas, brālis ar ģimenēm, arī krustmeita.
Emīlija ir dzimusi Jelgavas rajona Salgales pagastā, taču drīz vien nokļuvusi Bauskas rajonā, jo tēvs ir mežsargs un iznācis ik pa brīdim mainīt darbavietas. Pirmā darbavieta bija kolhozs “Imants Sudmalis” – vispirms gaviļniece strādājusi siltumnīcā, kopusi rozes. Tomēr bijusi vēlēšanās iepazīt arī citus darbus, un Emīlija sākusi strādāt kolhoza “Imants Sudmalis” ēdnīcā. Tur ballē iepazinusies ar vīru Juri, ar kuru kopā pavadīts viss mūžs.
Ilgu laiku dzīvots daudzdzīvokļu namā Zorģos, bet 80. gados radusies iespēja uzbūvēt savu māju. Uz nopirktā zemesgabala Iecavā pašu rokām astoņus gadus tiek celta māja, uz kuru ģimene pārcēlās. Iecavā gaviļniece meklēja darbu tuvāk un līdz pensijai strādājusi par fasētāju veikalā “Dartija”.
Vienīgais tālais ceļojums bijis ciemos pie mātes brāļa uz Sibīriju. Savulaik nezināmu iemeslu dēļ brālis pats devies uz austrumiem. Redzētais gan nekādas pozitīvas izjūtas nav sniedzis. Emīlija atceras: “Dzīve tur bija ļoti slikta. Dzīvoja sādžā. Tomēr jaunajai paaudzei tā bija ikdiena, jo vecāki bija ieradušies no Latvijas tad, kad bērni bija maziņi.”
Jaunībā gan dejots, gan dziedāts, bet tagad iznākot tikai apmeklēt sarīkojumus. Ļoti patikuši Iecavas lielajai jubilejai par godu rīkotie pasākumi. Nedaudz bijis žēl to karavīru, kam lielajā lietū baltās biksēs nācies vāļāties dubļos.
