Šonedēļ SIA «Īslīces ūdens» vadība un Bauskas novada domes pārstāvji plāno tikties ar katras Bērzkalnu daudzdzīvokļu ēkas iedzīvotājiem, lai rosinātu mājokļos ierīkot individuālo apkuri.
Akciju sabiedrības «Latvijas Gāze» (LG) maksātnespējas pieteikums pašvaldības SIA «Īslīces ūdens» par nesamaksātajiem 35 tūkstošiem eiro ir atklājis daudz nepatīkama – gan neveiksmīgu apsaimniekošanu, gan sakrātos parādus.
Parādu lavīna
«Bērzkalnu» viesu namā 20. maijā notika SIA «Īslīces ūdens» vadības un novada domes deputātu tikšanās ar iedzīvotājiem, lai spriestu par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras apstiprinātu projektu granulu katla uzstādīšanai un centralizētās apkures sistēmas rekonstrukcijai, kā arī informētu par nākamo apkures sezonu.
Problēmu sākums meklējams pagājušajā desmitgadē, kad vienīgais uzlabojums Bērzkalnos bija malkas katla maiņa pret gāzes. Siltuma sistēma netika rekonstruēta, un aizvadītajā ziemā zudumi apkures caurulēs bija 47%. Kā informēja SIA «Īslīces ūdens» tehniskais direktors Aleksandrs Zorins, apkures tarifa aprēķinā iekļautais zudumu apjoms ir 6%.
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alvis Feldmanis iedzīvotājiem atzina, ka iepriekšējais SIA «Īslīces ūdens» vadītājs Aleksandrs Rūja ilgu laiku piekopis šķērsfinansējuma taktiku – maksāt siltuma parādus no apsaimniekošanas naudas. Parādnieki pieraduši – var nemaksāt, siltums vienalga būs, un pašvaldībai situācija neesot bijusi zināma. Bērzkalnieši tomēr uzskata – domē par shēmām zināja, bet neko neprasīja.
Aizvadītajā ziemā maksa par siltumu sasniedza 3 eiro par kvadrātmetru mēnesī. 2014. gadā SIA «Īslīces ūdens» jaunais vadītājs Gints Muskars pārtrauca finansēt daudzdzīvokļu ēku gāzes parādus no maksājumiem par apsaimniekošanu. Bērzkalniešu parādi pieauga lavīnveidīgi. «Mēs saņēmām no iedzīvotājiem mēnesī 2000 eiro, bet gāzi tērējām par 6000 eiro,» atzina A. Zorins. Gāzi atslēdza jau martā, un LG pieteica kapitālsabiedrības maksātnespēju.
Ciestu citi projekti
Parāds LG nav vienīgais, ar ko saskārās šogad ieceltais uzņēmuma vadītājs Raimonds Bitins. Uzņēmums ir parādā 90 tūkstošus eiro, no kuriem steidzami jānomaksā 70 tūkstoši. «Parādam par gāzi katru mēnesi pieskaita 1700 eiro soda procentos,» uzsver R. Bitins. Uzņēmumam brīvu līdzekļu nav – nauda aizgājusi gan neveiksmīgajā Bērzu ūdenssaimniecības projektā, gan parādu dēļ – iedzīvotāju kopējie parādi pārsniedz 100 000 eiro.
Ja pieļautu uzņēmuma maksātnespēju, tiktu iekonservēts Bērzu projekts un atlikta kanalizācijas rekonstrukcija Bērzkalnu privātmājām un Rītausmās. Pēdējos divos projektos no Eiropas fondiem nodrošina 95% finansējumu, pašvaldībai jāpiešķir vien 14 860 eiro.
Pašvaldības finanšu komiteja 21. maijā piekrita piešķirt uzņēmumam 70 tūkstošus eiro, lai nokārtotu daļu parādu. Lēmums vēl jāapstiprina domes sēdē. Divi deputāti balsoja pret, Aivija Kursīte pamatoja iebildumus: «Uzņēmuma pēdējo četru gadu zaudējumi ir 134 000 eiro, pieaug parādi. Darbs ar debitoriem nenotiek. Apgrozījums samazinājies, administrācijas izmaksas pieaugušas. Auditores slēdziens – kapitālsabiedrības darbība ir neefektīva un bez iekšējas kontroles.»
R. Bitins informē, ka no februāra ierosinātas divas tiesvedības pret parādniekiem, noslēgti līgumi par 2000 eiro parādu nomaksu.
Aptauja pēc aptaujas
SIA «Īslīces ūdens» rīkoja aptauju, lai noskaidrotu, vai Bērzkalnu iedzīvotāji vēlas turpmāk izmantot centralizēto apkuri. Vairākums balsoja par. R. Bitins atzina, ka kopējais atbalsts ir nedaudz lielāks par pusi. Iedzīvotāji nepiekrita, norādot, ka pret ieskaitīti visi, kas nav balsojuši, to skaitā tādi, kam ir individuālā apkure.
R. Bitins atzina, ka uzbūvēt granulu katlumāju un rekonstruēt apkures sistēmu līdz nākamajai sezonai nav iespējams. Viens no piedāvājumiem bija gaidāmajā ziemā ļaut iedzīvotājiem pašiem apsildīt dzīvokļus un nākamgad ar pašvaldības palīdzību sakārtot siltā ūdens caurules, lai samazinātu zudumus. SIA «Īslīces ūdens» pieļāva, ka rīkos aptauju par šo ideju. «Jūs tikai rīkojat aptaujas un velkat laiku. Izskatās, ka mērķis ir izdarīt tā, lai kopējās apkures nebūtu,» neapmierināts bija Valts Linde.
Tukša runāšana
Saruna starp iedzīvotājiem, «Īslīces ūdens» un pašvaldības pārstāvjiem nekādu jēgu neieguva. Pēc sapulces vairāku māju iedzīvotāji apbēdināti piekrita, ka kopējo apkures sistēmu uzturēt diez vai izdosies. «Palaidīsim apkuri, sataisīs atkal parādus, un neko nevarēsim darīt. Noslēgs jau janvārī,» sarūgtināti bija bērzkalnieši.
Citi bija sašutuši par uzņēmuma darbību: «Izskatās, ka «Īslīces ūdens» grib visu likvidēt un neko nedarīt, bet algas tāpēc darbiniekiem mazākas nekļūs.» Kopējais iedzīvotāju secinājums pēc sapulces: «Nebija nekādas jēgas. Tukša runāšana.»
A. Feldmanis sapulcē aicināja iedzīvotājus pašiem lemt par labu individuālajai vai centralizētajai apkurei. Nākamajā dienā finanšu komitejas sēdē viņš pauda striktu pārliecību, ka citas izejas nav – Bērzkalnu iemītniekiem skaidri jāpaziņo, ka laikus jāierīko individuālā apkure. Vientuļajiem pensionāriem esot jālūdz pašvaldības atbalsts.
Lielākie cietēji atkal ir centīgie maksātāji. Viņiem pēc lielo siltuma rēķinu maksāšanas ziemā tagad būs jāmeklē līdzekļi individuālās apkures ierīkošanai. Iespējams, iedzīvotāji vēl var mēģināt panākt atbalstu no domes.
