Straujais gāzes, elektrības un degvielas cenas pieaugums būs par pamatu 2008. gada inflācijai. Veicot iepriekšējo notikumu analīzi, redzam ne visai iepriecinošu ainu. Inflācijas sākums meklējams tālākā pagātnē.
Straujais gāzes, elektrības un degvielas cenas pieaugums būs par pamatu 2008. gada inflācijai. Veicot iepriekšējo notikumu analīzi, redzam ne visai iepriecinošu ainu.
Inflācijas sākums meklējams tālākā pagātnē. To veidoja bieži vien nepareizi saprasta privatizācija, daudzas fabrikas un paju sabiedrības fermas pārtrauca ražošanu, tika nopostītas vai labākajā gadījumā pārveidotas. Pašlaik tām vairs nav nekāda sakara ar lauksaimniecību vai rūpniecisko ražošanu. Tas veicināja jau tā augošo inflāciju, radās importa pārsvars pār eksportu. Daba nemīl tukšumu, tāpēc ieplūda daudz importa preču, veikalu plauktos maz vietējo izstrādājumu. Kā piemēru varu minēt Jēkabpils, Jelgavas un Liepājas cukurfabrikas, kuras dažādu iemeslu dēļ pārtrauca cukura ražošanu. Taču Lietuvā cukurfabrikas nav slēgtas un veiksmīgi darbojas. Pilnīgi iespējams, ka tad, kad Latvijā būs iztirgotas cukura rezerves, tā cena strauji pieaugs. Protams, vairāk nāksies maksāt arī par konditorejas izstrādājumiem. Palielināsies preču cenas, arī inflācija.
Kā nākamo faktoru varu minēt Latvijas uzņēmēju nestabilitāti savā vidē. Tā izraisa stresu. To mēs redzam kā iepriekšējo preču cenu pieaugumu līdz brīdim, kamēr tā tiek oficiāli apstiprināta. Nesakārtotā likumdošana, arī nepārdomātie valdības izteikumi par pievienotās vērtības palielinājumu rada apjukumu un neizpratni gan pircēju, gan uzņēmēju vidū. Daudzu ārzemju investoru nogaidošā politika pret mūsu valsti, kam pamatā ir nepareiza uztvere par Latvijas tēlu pasaulē, kā arī joprojām augstā korupcija valstī nerada ekonomisko izaugsmi.
Ekonomiskā attīstība un iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, kā arī mājokļu tirgus paplašināšanās izraisa kreditēšanas pieaugumu, kas rada inflācijas lielos lēcienus. Prāvi finanšu resursi ieplūst neražojošās nozarēs, paaugstinās pakalpojumu cenas, rodas disharmonija ekonomikā, ko pastiprina darbspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz attīstītākām ES valstīm. Tas daudzās nozarēs rada darbaroku trūkumu un nevienmērīgu reģionu attīstību, arī demogrāfiskie procesi valstī rit ar mīnusa zīmi. Latvijas iedzīvotājus pamatoti satrauc valdības neizlēmība un kavēšanās izstrādāt migrācijas un nodarbinātības politiku. Nesakārtotība izglītības sistēmā jauniešos nerada drošību un ticību nākotnei. Izglītības sistēma būtu jāpārveido atbilstīgi pieprasījumam Latvijas tautsaimniecībā un jaunajam teritoriālajam sadalījumam. Valstī jānosaka atbalstāmās prioritārās nozares, kas būtu saskaņotas un izpētītas saistībā ar ES fondiem. Kā zināms, šādi pētījumi mūsu valstī nav veikti.
Pieaugošās energoresursu cenas palielinājušas maznodrošināto un vidusslāņa neapmierinātību un spiedienu uz valdību. Pamatoti radusies vēlme pēc godīgas, par tautu domājošas valdības, tādas, kas veidotu dialogu ar tautu. Paaugstinājusies sabiedrības pašapziņa un nepieciešamība iesaistīties pašpārvaldes procesos, kur būtu visiem jūtama kvalitatīva valsts pārvalde, godīgums un tiesiskums.
Atjaunotās Latvijas valsts nevienmērīgā ekonomikas attīstība radījusi pamatīgu iedzīvotāju noslāņošanos. Valstī ir daudz jaunbagātnieku un maznodrošināto, taču vidusslānis ir neliels. Nopietni jādomā par darba kvalitātes uzlabošanu, īpaši valsts institūcijās. Svarīgi lēmumi un darbi jāveic, lai radītu līdzvērtīgu konkurenci strādājošo vidū bez vecuma ierobežojuma.
Nepieciešams izstrādāt vienotu darba samaksas sistēmu valsts sektorā strādājošajiem, nodrošinot konkurētspējīgu atalgojumu. Jāuzlabo nodokļu iekasēšana, jānosaka nodokļu atvieglojumi un jāpaaugstina iedzīvotāju ienākumu nodokļa neapliekamie ieņēmumi. Valstiskā mērogā būtu jādomā, kā palīdzēt attīstīt un palielināt ražošanas apjomus un daudzveidību lauku apvidos.
Nedrīkst pieļaut pašmāju “bāleliņu”, Saeimas deputātu, izrādīšanos, ar to domāju mūžīgos ķīviņus. Jāsaprot, ka valstī ir ekonomiskā un sociālā krīze. Katram deputātam, ikvienam Latvijas pilsonim būtu jārīkojas un jādomā, lai situācija uzlabojas, bet vai tas ir tā? Patiesībā jāveic darba reorganizācija, kvalitatīvāk jāstrādā visiem, arī deputātiem, kuru uzdevums ir inflācijas samazināšana. Latvijas iedzīvotāji jau ilgi gaida korupcijas novēršanā un apkarošanā manāmus rezultātus, ne tikai šaha spēli un kauliņu pārbīdīšanu.
Es pieminēju nelielu inflācijas cēloņu daļu. Sekas redzam un jūtam katru dienu, bet cerība vēl ir. Tāpēc pārdomāsim teikto un mainīsimies uz labo pusi!
