Bauskas novada Ceraukstes pagastā, V. Plūdoņa muzejā, 21. martā tika svinēti pavasara saulgrieži jeb Lielā diena. Folkloras kopa «Laukam pāri» apmeklētājus iepazīstināja ar latviešu tradīcijām.
Nesen rīkotais Meteņu dienas sarīkojums guvis plašu atsaucību – tad «Lejeniekos» pulcējās daudz interesentu. Taču šoreiz ieradās aptuveni 15 svinētāju, informē muzeja vadītāja Signe Samsone. Iespējams, vainojams lietus un aukstais laiks.
Interesē aušana
Folkloras kopas dziedātāji un muzeja darbinieki aktīvi darbojās. Krāsnīs sprakšķošā malka radīja siltumu un omulību. Priekšnamā tapa rotājumi un stabules. «Šī ir pavasara saulgriežu īstā diena, kurā var veikt visus Lieldienu rituālus – krāsot olas, gatavot rotājumus, aust, dziedāt un dancot. Lai būtu skaista āda, šodien strautā jāmazgā mute,» stāstīja Dace Gurlovska.
Folkloras kopas «Laukam pāri» dalībnieks Māris Braže no dižsūrenes kātiem uzmanīgi izzāģēja svilpītes, piebilzdams: «Būs pašam un viesiem. Tautas mūzikas instrumenta radīšana neprasa daudz darba, bet jāprot to spēlēt.» Pēc tam visi sarīkojuma dalībnieki tika aicināti pūst stabules, lai no mājas stūriem izdzītu nelabos garus.
Bauskas novada Gailīšu pagasta lietišķās mākslas studijas «Stella» vadītāja Maira Vīķe stāstīja par aušanu un stellēm: «Šīs ir diezgan jaunas, labi saglabājušās. Mums mākslas studijā ir 120 gadu vecas ozolkoka stelles.» Meistares vadībā pie aušanas ķērās arī muzeja vadītāja S. Samsone.
Krāso olas
Virtuvē pie plīts čakli strādāja folkloras kopas «Laukam pāri» saimnieces, gatavojot rupjo kviešu miltu karašas ar biezpienu – gan sāļo ar zaļumiem, gan saldo. Sanākušie izcepto baudīja ar gardu muti un slavēja meistares. «Visiem ēdieniem, svinot saules atgriešanos, jābūt gaišiem un apaļiem. Lieldienās jāēd karašas,» stāstīja folkloras kopas «Laukam pāri» vadītāja Elīna Kūle-Braže.
Dace Izaka un Inta Pavāre krāsoja olas. Uz plīts novietotajā katlā saimnieces bēra sīpolu mizas un piebēra sāli, lai čaumala neplīst. Dažas olas tika izpūstas, lai varētu veidot Lielās dienas rotājumus. Ne visi mēģinājumi tikt pie tukšām olām bija veiksmīgi. Labi, ka D. Gurlovska iepriekšējā vakarā cepusi omleti un sagādājusi daudz izpūstu olu.
Folkloras kopas «Laukam pāri» dalībnieces bija ģērbušās kā seno laiku saimnieces. E. Kūle-Braže atzina, ka šoreiz rotājušās dažādu gadsimtu tērpos. I. Pavāres kaklarotā iestrādāti kauri gliemežvāki, kas bija populāri līdz 15. gadsimtam, bet Sandras Štāles apaļā sakta atbilst vēlākam laikam. «Paši taisām krelles un rotas, aužam jostas, gatavojam pat pastalas,» atklāj
E. Kūle-Braže.
Saskata līdzības
Pasākumu apmeklēja arī ukrainis Nikolajs Kaļeņuks, kas ciemojas Latvijā. Viesis bijis ļoti daudzos Ukrainas un Polijas muzejos, viņam patīk Latvijas pilis, bet visinteresantāk licies «Lejeniekos». «Te ir liela līdzība ar Ukrainas vēsturi. Arī mums ir ciemi, kur atbalsta seno dzīvesveidu un Lieldienās sanāk kopā, krāso olas un dejo,» stāsta N. Kaļeņuks.
«Lejeniekos» sestdien valdīja jauka, ģimeniska gaisotne – skanēja dziesmas, tika ripinātas olas, noslēgumā visi devās šūpoties. Pirmā tika izšūpināta muzeja vadītāja Signe Samsone, pēc tam – bērni un pārējie.
Pasākumu organizēja zemgaļu kultūras biedrības «Upmale» projektu vadītāja Elīna Kūle-Braže. Projektu atbalstīja Valsts kultūrkapitāla fonds, Bauskas novada dome, V. Plūdoņa muzejs un Latvijas Folkloras biedrība.
