Rajona pašvaldību vadītāji 6. decembrī devās pieredzes apmaiņā uz Aizkraukles rajona Valli. Mežotnes pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Dombrovska sacīja: «Dosimies uz Valli pie saviem draugiem».
Rajona pašvaldību vadītāji 6. decembrī devās pieredzes apmaiņā uz Aizkraukles rajona Valli. Mežotnes pagasta padomes priekšsēdētāja Inese Dombrovska sacīja: “Dosimies uz Valli pie saviem draugiem.”
Darbojas VDK
Vallē kolēģus sagaidīja pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Zvirbulis: “Mēs lepojamies ar pagasta kultūras dzīvi. Nesen uzcelto sporta zāli bieži izmantosim arī kultūras pasākumiem, jo sava kultūras nama mums nav. Tomēr ir sieviešu vokālais ansamblis, divas deju kopas. Regulāri tiekam uz dziesmu un deju svētkiem. Pagastā darbojas arī VDK – Valles dramatiskā kopa – pieaugušo amatieraktieru grupa. Ir arī jauniešu teātra grupa. Mums ir panākumi arī sportā – laba volejbola komanda, kura sestdien startēs Rīgā strādājošo sporta spē lēs.”
Pašvaldību vadītāji ciemojās teātra mākslinieka A. Amtmaņa-Briedīša muzejā un Valles luterāņu baznīcā.
Sakārtots pagasts
Valles centra aktīva labiekārtošana sākta visai nesen. Arvīds Zvirbulis ir apmierināts ar paveikto: “Laikus likvidējām divas katlumājas un veicām rekonstrukciju. Remontējām 2001. gadā, kredītus dolāros ļoti izdevīgi ņēmām no Ziemeļu investīciju bankas. Dolāram tolaik bija augsts kurss, tagad tas ir daudz zemāks, un kredītu ir krietni vieglāk atmaksāt. Tiešās valsts investīcijas gan neesam daudz piesaistījuši – paši tiekam galā.
Nesen sakārtojām arī ūdensapgādes sistēmu, nodevām ekspluatācijā atdzelžošanas staciju. To palīdzēja uzcelt Vides aizsardzības fonds. Ir sava pieredze papildfinansējuma prasīšanā. Zinām, ka nav jēgas lūgt pusi vajadzīgās summas, tad parasti neiedod. Vajag prasīt ma zāk un meklēt palīgā vēl kādu sponsoru. Gausi iesaistāmies Eiropas projektos, jo tie ir ļoti dārgi. Atdzelžošanas stacija izmaksāja mazāk par 40 tūkstošiem latu, Eiropas līdzfinansējuma gadījumā būtu jārēķinās vismaz ar 80 tūkstošiem latu.”
Siltumu un ūdensapgādi Vallē nodrošina pašvaldības aģentūra. Tā piegādā siltu ūdeni arī vasarā. Pašvaldības ēkās ir salikti paketlogi, tos izvēlas arī daudzu privātu dzīvokļu saimnieki. Iemītnieki spēj vienoties par kopēju remontu. Nesen kādam namam tika mainīts jumts, 27 dzīvokļu mājas katram iedzīvotājam bija jāsavāc ap 300 latu. Projekts izdevās.
Pagastā ir trīs bibliotēkas, ģimenes ārsta prakse, masāžas un fizioterapijas kabinets, zobārsts. Otrs lielākais pagasta centrs ir Taurkalne.
Uzņēmējiem problēmas
Valles pagasta vadība ir iepriecināta, ka 2001. gadā izdevās pagastam piesaistīt lielu vācu uzņēmumu, kas nodarbojas ar kūdras substrāta ražošanu. Tas bijis rādītājs, cik lielā mērā teritorijas ārpus Rīgas ir piemērotas ražošanai. Galvenais iemesls, kāpēc vācieši izvēlējušies Valli, bijušas Latvijas reklāmas ārzemēs par sagatavoto vidi uzņēmējdarbībai.
Praksē izrādījās, ka jārēķinās ar lietainā laikā neizbraucamiem ceļiem un interneta neesamību. Situācija gan pamazām tika atrisināta. Tagad Vallē ir arī pastāvīgie interneta pieslēgumi. Tomēr problēmu vēl aizvien ir daudz, un diez vai vācieši citiem ieteiks atvērt uzņēmumus Latvijā.
Halle pabeigta
18 gadu tika jaukta un rekonstruēta Valles sporta zāle, beidzot tā pabeigta. 15. decembrī notiks sporta zāles svinīga atklāšana. Galvenais lepnums – ozolkoka parketa grīda ar vācu amortizatoriem. Šo Amerikas-Kanādas grīdu zviedru meistari veidoja pēc patenta. Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš grīdu novērtēja ar labiem vārdiem: “Veselīga grīda. Mazāks trieciens ceļos, kas tik ļoti traumē locītavas.” Zālē iespējams spēlēt futbolu, basketbolu, volejbolu un tenisu. Skatītāju tribīnēs paredzēts ierīkot galda spēles.
Sporta zāles projekts izmaksāja 480 tūkstoš latu, pagastu padomju vadītāju vērtējumā – ļoti lēti. Tiesa, Bārbeles pagasta priekšsēdētājs Oskars Reķis par cenu tikai pasmīn: “Ir doma lēti nopirkt mehanizēto līdzekļu halli, tā būtu nedaudz mazāka par Valles halli, bet vienalga ļoti piemērota. Cerams, ka varēsim realizēt sporta zāles projektu par 200 tūkstošiem latu.”
Neliela izvēle
Līdz šim nevienam mūsu rajona pagastam liela saistība ar Valli nav bijusi, tomēr jāatzīst, ka Vecumnieku novads ir reāla izvēle. Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš smej: “Tas ir vecais, labais Bauskas rajons. Padomes mūs savulaik apdalīja. Viņiem ir saikne ar Vecumniekiem un citur nemaz nav, kur iet.”
Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētājs Rihards Melgailis informēja, ka notiek aktīvas sarunas: “Darbojamies pa jomām. Ir tikušies komunālo pakalpojumu speciālisti, sporta un kultūras darba organizatori. Iespējams, nākotnē Vallē rīkosim arī valsts līmeņa mačus.”
Valles pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Zvirbulis skaidro, ka izvēle patiesībā ir ļoti vienkārša: “Jau ir redzēti 17 apvienošanās projekti. Galvenā problēma – gan ar Bausku, gan ar Aizkraukli mūs savieno ļo ti slikti ceļi. Dažreiz braucam 90 kilometru caur Neretu, lai nebūtu jāstūrē 40 kilometru pa taisno. Toties ar Vecumniekiem mūs savieno labs asfaltēts ceļš. Uz Rīgu varam tikt 40 – 50 minūtēs. Abos rajonos mēs jebkurā gadījumā būtu pilnīga nomale.
