Marta pirmajā nedēļā Latvijas seno deju grupas pulcējās uz ceturto sadejošanās balli Bauskas pilī. Līdz ar to seno deju grupu ikgadējā satikšanās tradīcija noslēdza pirmo apli vietā, kur tā notika pirmo reizi 2012. gadā. Pasākuma rīkotāja – seno deju grupa «Galms» – sadarbībā ar Bauskas pils muzeju ir šīs tradīcijas aizsācēja.
Latvijā – četri kolektīvi
Notikums īpašs ar to, ka sadejošanās ballē atšķirībā no koncertiem nav klāt citu skatītāju, ir tikai paši dejotāji. Tas dejošanai piešķir īpašu autentiskumu, jo viduslaiku un renesanses dejas arī vēsturiski dejoja dancotāju priekam, mazāk skatītājiem no malas. Tomēr svarīga gan senatnē, gan tagad ir «izrādīšanās» dejas valodā. Katras grupas atbildības adrenalīna līmeni sarīkojumā nenoliedzami paaugstināja «izrādīšanās» ļoti kritiskiem vērtētājiem, kas atšķirībā no koncertu skatītājiem pamana visu…
Kā pirms trim gadiem, tā arī pašlaik aktīvā darbībā Latvijā ir tikai četras seno deju grupas, tās arī bija klāt – Bauskas pils «Galms», «Calendula» no Tukuma, «Ballare» un «Laurus» no Rīgas, pēdējā nomainījusi Cēsu grupu. Joprojām kopējais dejotāju skaits, kas aizraujas ar 15. –17. gadsimta dejām mūsu valstī, nesniedzas līdz simtam. Laikam arī tāpēc svarīgi satikt tik nedaudzos pārējos, kas attīsta tieši šo kultūras vēstures bagātību.
Šoreiz pasākumā pēc «Galma» vadītājas Ilonas Ozolas ieceres katras grupas pārstāvji iepazīstināja ar nozīmīgāko, interesantāko savā darbībā, ar sasniegumiem, ar ko grupa pati lepojas. Tas izvērtās par ļoti noderīgu un iedvesmojošu akcentu jau ierastajā pasākuma pro-grammā, ko veido grupu īpaši sagatavotie priekšnesumi, kas mijas ar sadejošanos, kopīgā dejā saplūstot dažādu grupu dalībniekiem.
«Laurus» atgriežas
Pirmo reizi sadejošanos kuplināja «Laurus», kas patiesībā nebūt nav jaunpienācējs, bet, gluži pretēji, – pionieris, senās dejas studiju aizsācējs Latvijā jau pirms 20 gadiem. Divdesmit gados daudz kas ir mainījies, arī pats «Laurus». Tāpēc vadītājas Silvijas Zvejnieces atskats uz grupas darbības vēsturi iesniedzās dziļākā pagātnē nekā iepriekšējā gadā paveiktais. Viņa komentēja retrospektīvus video par seno deju pirmajiem uzvedumiem Latvijā, kā arī ierakstus no Senās mūzikas festivāliem, kas kādreiz norisinājās Bauskas ordeņpils pagalmā. Drupu apvītais pagalms bija pārpilns skatītājiem. Lūkojot nu jau senos videoierakstus, es, šī raksta autore, atceros savas sajūsmas radītās izjūtas, būdama toreiz skatītājos, apbrīnojot seno deju izpildījumu: «…ja es varētu darīt kaut ko tik skaistu!…» Kā izrādās, vēlme ir bijusi gana spēcīga, lai piepildītos, – tagad dejoju vienā zālē ar «Laurus».
S. Zvejniece Bauskas pils zālē iesaucās: «Kā man patīk šīs dzīvās sveces!…» Sacīts patiesi bija par svecēm greznajos svečturos, kuras pasākumos allaž rotā pils ceremoniju zāles logu ailas, bet, sarunu turpinot, teiktais ieguva simbolisku nozīmi. Silvija atzina, ka tieši Bauskas pilī senā deja tik ļoti iederas, pauda prieku par Bauskas pils atdzimšanu. Viņa pateicās «Galma» vadītājai Ilonai Ozolai par iedvesmojumu aizvadītajā gadā grupai «Laurus» izpakoties no «vēstures kofera», kur tā sevi jau bija ielikusi. Grupai jaunu ierosmi turpināt dejot deva iespēja piedalīties «Galma» rīkotajā starptautiskajā seno deju meistarklasē, kas norisinājās Bauskas pilī pērnajā septembrī.
Bagātina un iedvesmo
Tukuma grupas «Calendula» vadītāja Ilze Paparinska bija gandarīta par pasākumu. Liels prieks šeit atkal atgriezties, brīnišķīga tradīcija. Interesanti redzēt pozitīvas pārmaiņas – mainījusies pils, mainījušies cilvēki. «Svarīgākais, ko senā deja dara ar mums – cilvēkiem, mēs vairs nevaram nedejot,» atzīst Ilze. «Calendula» īpaša ar to, ka grupā aktīvi iesaistās arī bērni – kādai dejotājai meitiņa, kādai – mazā māsiņa.
Rīgas grupa «Ballare», kura uz senās dejas skatuves darbojas jau 14 gadus, ir pašlaik skaitliski lielākā, ik gadu piedalās starptautiskos seno deju pasākumos, tai ir ilgstoša sadarbība ar senās mūzikas ansambļiem, jo īpaši ar «Ludus». Vadītāja Guna Ezermale, stāstot par grupai nozīmīgo aizvadītajā gadā, uzsvēra, ka sākuši veltīt vairāk uzmanības dejotāju kostīmu attīstībai, veidojot tos autentiskākus vēsturiskajiem. «Sadejošanās ikgadējā tradīcija noteikti jāturpina, tā savstarpēji bagātina un iedvesmo, mēs to vienmēr gaidām, ir liels prieks šeit būt,» uzsvēra G. Ezermale. Grupu repertuārs ir attīstījies, arvien lielākas iespējas nākotnē palielināt to deju skaitu, ko grupas var dancot kopā. Guna uzskata, ka sasniegta gatavība iet soli tālāk un sākt līdzīgas formas pasākumu veidot Baltijas valstu mērogā, iesaistot arī dejotājus no Lietuvas un Igaunijas.
Nākamgad – Tukumā
«Galma» vadītāja Ilona Ozola atzinīgi novērtēja grupu kopējo kvalitātes izaugsmi. Tas attiecas gan uz deju soļu un rakstu izpildījumu, gan kostīmu atbilstību. Viņasprāt, to veicinājuši arī kopīgie grupu pasākumi – gan šīs ikgadējās sadejošanās balles, gan arī citi. Dejotāji ir tikušies un sadarbojušies jau vairākkārt Rīgas svētku programmās, Renesanses dārza svētkos Dāviņu pagasta Bruknas muižā, seno deju starptautiskajās meistarklasēs. Tas ļauj salīdzināt, vērtējot citus, gūt secinājumus savam darbam. Ilona atzina, ka ļoti interesanti bija dzirdēt grupu pārstāvju nelielos pārskatus par iepriekšējo gadu, kas ļāva katrai grupai palepoties ar savu veikumu, tādējādi iedvesmojot gan sevi, gan citus tālākai izaugsmei.
Sadejošanās balli noslēdza kopdeja «Farandole», kuru var dejot jebkurš, arī bez priekšzināšanām, taču tā ir liela prieka piepildīta un seno deju ballei piešķir vispatiesākos noslēdzošos aplausus.
Tradicionāli tika noskaidrots, kura grupa nākamgad būs sadejošanās balles namamāte – nākamreiz rīkotāja būs «Calendula», tikšanās gaidāma kādā no Tukuma apkārtnes pilīm.
