Kad pavasarī ar pirmo pļerkšķoši dārdošo troksni sākas motociklu sezona, mana otrā doma pēc autobraucējas trauksmes
zvana «Skaties četrreiz!» ir – kāds tiks pie jaunas nieres, aknas, ādas gabala, varbūt pat sirds… Un tas ir bez sarkasma, bet dziļā pateicībā, jo man pašai ticis gabaliņš no šāda «donora», dodot cerību – reiz, kad medicīna būs atradusi metodi, varēšu pilnībā atgūt veselību. Toreiz, īsi pirms likumdošanas maiņas, kas liedz izmantot miruša cilvēka ķermeņa daļas, ja tas nav reģistrēts pasē, mana daktere vaktēja katru morgā ievesto, lai iegūtu vislabāko pārstādāmo materiālu. Tas nāca no jauna, veselīga vīrieša, kurš bija devies pirmajā motociklu sezonas izbraukumā. Esmu droša, ka viņa dvēsele par šo dāsno velti ir vislabākajā pēcnāves vietā.
Kad bija skaidrs – mana operācija izdevusies, transplantējamo «rezerves daļu» plūsma aprāvās, pieļauju – bez cerībām iegūt vitāli svarīgus veselus orgānus palika liela daļa gaidītāju. It kā labi domāti likumu grozījumi apcirta cerības uz dzīvi daudziem. Diemžēl orgānu donora statuss nav gana pievilcīgs, lai liktu cilvēkiem iet uz pasu daļu apstiprināt nolūku ļaut citiem izmantot to, kas pašiem pēc nāves vairs nebūs vajadzīgs. Neticiet tiem, kuri mēģina ieklārēt, ka uz paradīzi vai citu apsolīto vietu dosities ar visiem saviem 50 vai 100 kilogramiem, ko staipāt līdzi te uz Zemes. Jau stāstiņš par Jēzus astrālā ķermeņa pārvietošanos cauri akmens sienām apliecina, ka tas notiek daudz nemateriālāk. Garīgajai substancei šīs dzīves aknas nav vajadzīgas.
Tagad ar prieku uzzināju, ka apstiprinājumu vēlmei pēc nāves ziedot savus orgānus citiem, kam tie palīdzēs dzīvot tālāk, var reģistrēt internetā. Daži radinieki un draugi to jau izdarījuši. Kāds nosmej – lai sadala visu, būs vieglāk lidot pa tuneli uz gaismu. Darīšu to pati un aicinu tā rīkoties visus, kas vēlas paveikt ko cilvēciski vērtīgu.
