Kā glabājam vēsturiskā notikuma atmiņas un izmantojam tā pieredzi ikdienā?
Vienojas kultūrā
LILITA LAUSKINIECE, Baltu vienības dienas organizatore Rundāles novadā:
Ikdienā bieži nedomājam par šo akciju, bet ir reizes, kas liek atminēties «Baltijas ceļa» neatkārtojamību. Pirms sešiem gadiem, kad gatavojāmies Latvijas 90. gadadienai, «Baltijas ceļa» piemiņai izgaismojām vietējos tiltus. Šogad nolēmām rīkot līdzīgu atceres pasākumu «Gaismas tilti. Gaismas ceļi». Ņemot vērā ģeopolitisko stāvokli, sabiedrībai ir nepieciešama gaisma un kopības izjūta. Pie tiltiem iedegsim svecītes, ņemsim līdzi fotogrāfijas no 1989. gada 23. augusta un kavēsimies atmiņās.
Kad vairākas tautas ar vienādām domām vienojas kopīgā akcijā, rodas milzīga enerģijas apmaiņa. Neko tik grandiozu kā «Baltijas ceļš» neesam vairs piedzīvojuši, bet atsevišķos pasākumos jūtamies vienoti ar kaimiņvalstīm. Rudenī jau piekto reizi Mežotnes pilskalnā svinēsim Baltu vienības dienu, kurā pieminam Saules kaujas notikumus. Pasākuma izskaņā vienotības uguns visās vietās gan Latvijā, gan Lietuvā tiek iedegta vienlaikus. Ikdienā dažādos pasākumos atbalstām lietuviešus, ar kuriem esam ļoti tuvi. Amatierkopas nereti viesojas kaimiņvalsts pierobežas ciemos, lai rastu vienotību kultūrā un tradīcijās.
Kā māsas un brāļi
DANUTE SLAVINSKA, Bauskas lietuviešu biedrības «Astra» vadītāja:
Pati piedalījos «Baltijas ceļā» Bauskā, Zaļajā ielā, pretī savai mājai. Tas bija skaisti. Mana paaudze šīs neatkārtojamās emocijas sirdīs glabā arī šodien un vienotības izjūtu ar abām kaimiņvalstīm nav zaudējusi.
Manuprāt, īpaši tuvi kā māsas un brāļi esam ar lietuviešiem. Ciešo saikni ar Lietuvu cenšamies uztu-rēt arī ikdienā Bauskas lietuviešu biedrībā «Astra», kurā reģistrēti ap 20 dalībnieku. Biedrība nākamgad svinēs 25. gadadienu. Kopā pulcējamies vienreiz nedēļā, tādējādi cenšamies nepazaudēt lietuviešu identitāti. Regulāri rīkojam kultūras un sporta pasākumus, jo tie saliedē, ienes mieru un sirsnību sabiedrībā.
Augusta otrajā nedēļā Bauskā organizējām lietuviešu biedrību saietu. Ciemos aicinājām organizācijas no Rīgas, Daugavpils, Dobeles, Jelgavas, Vecsaules, kā arī no Žeimes novada Lietuvā. Lai neaizmirstu kopīgās tradīcijas un valodu, piedalāmies koncertos. Šogad Viļņā uzstājāmies Dziesmu un deju svētkos, pērn Klaipēdā sportojām, regulāri atzīmējam Saules kaujas, Lietuvas Neatkarības proklamēšanas dienu un citus svētkus.
Šajās svētku reizēs novērojam, cik ļoti Baltijas valstis atbalsta cita citu morāli politiskos lēmumos un fiziski ar savu klātbūtni dažādos sarīkojumos. Mazajām tautām tomēr jāturas kopā.
Saviļņojošs notikums
Aivars Noviks-Grasis, kājām mēroja «Baltijas ceļu»:
Tolaik «Baltijas ceļā» nepiedalījos, jo man tad bija 12 gadi un mēs dzīvojām Aizkrauklē. Kad pirmo reizi uzzināju par šo notikumu, tas mani ļoti saviļņoja. Kājām noiet šo ceļu notikuma 25. gadadienā mani rosināja dēla interese. Tagad dzīvojam Beļģijā, es te strādāju četrus gadus, un viņš pats pēc savas iniciatīvas daudz uzzinājis par «Baltijas ceļa» rīkošanu un norisi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Pieveicu ceļu no Viļņas līdz Rīgai, kur traumas dēļ gājienu nācās pārtraukt. Taču nesaku, ka nemēģināšu to paveikt vēlreiz, varbūt citā veidā. Gabalā, ko nogāju, visur meklēju kādas piemiņas zīmes par unikālo notikumu, bet tādas atradu tikai trīs, divas no tām – Viļņā. Es domāju, ka tādas zīmes vajadzētu izlikt visā «Baltijas ceļa» maršrutā, lai atgādinātu mūsu vienotību un notikumu, kas iekļauts UNESCO vēsturiskā mantojuma sarakstā.
Tā kā zinu lietuviešu valodu, pa ceļam aprunājos ar cilvēkiem kaimiņvalstī, un radās iespaids, ka tur baltiešu vienotībai piešķir lielāku nozīmi nekā Latvijā. Ceru, ka jubilejas sarīkojumi atsvaidzinās šo izjūtu.
