Kādas pārdomas jums raisa Aspazijas un Raiņa dzīve un daiļrade viņu jubilejas gadā?
Dziļa jēga
Dāvis Zāģers, Bauskas Tautas teātra, Iecavas teātra «Artis» dalībnieks:
Raiņa un Aspazijas daiļradi esmu studējis skolā un apguvis kā tautas teātru aktieris, piedaloties lugu «Uguns un nakts», «Zeltīte» un «Sidraba šķidrauts» iestudējumos. Dzeja lasīta sarīkojumos. Iedziļinoties Aspazijas un Raiņa dzejā un dramaturģijā, skatījums uz dzīvi mainās. Tas nav pliks, sarežģīts teksts, bet radīts ar dziļu jēgu. Kaut diezgan sens, taču dzīves situācijas un cilvēku attiecības nemainās.
Vai katrs to tā saprot – nezinu, jo ar citiem jauniešiem to neesam daudz pārrunājuši. Ja cilvēku dzeja neinteresē, tad arī no Raiņa un Aspazijas būs ne silts, ne auksts. Ja esi vērīgs, tajā var saprast, kā savā laikā radīja, kā dzīvoja, rakstīja, ko darīja mūsu tautas ģēniji. Lasot viņu darbus vai izzinot biogrāfiju, var saprast, ko pašam dzīvē vajadzētu mainīt.
Tagad Latvijas Universitātē studējot medicīnu, man lielu personību ietekme vēsturē šķiet nopietnas izpētes vērta, to sapratu jau literatūras stundās Iecavas vidusskolā. Skolotāja Dace Greiža deva labu ieskatu Aspazijas un Raiņa daiļradē, viņa dzeju māca azartiski un patriotiski. Mans uzskats – šie dzejnieki katram jāapgūst obligāti, jo Rainis un Aspazija ir nācijas simbols.
Tiekas ar lasītājiem
GINA VIEGLIŅA-VALLIETE, grāmatu autore no Vecumnieku novada Valles pagasta:
Mani Dzejas dienās pārņem uztraukums, jo pati rakstu grāmatas un mani aicina uz tikšanos ar auditoriju. Beidzamajā laikā esmu aizrāvusies ar grāmatu rakstīšanu bērniem. Tās pati ilustrēju. Šonedēļ piedalījos sarīkojumā Vecumnieku novada Stelpes pamatskolā, kur skolēniem stāstīju par savu jauno krāsojamo grāmatu ar dzejoļiem un dažādiem uzdevumiem «Rūķa Pipariņa vasara». Vecumnieku tautas namā 17. septembrī notiks šīs grāmatiņas un arī nule izdotā vēsturiskā romāna «Ar zobenu un mīlestību» atvēršanas svētki. Autoram tas ļoti svarīgs notikums, kam īpaši rūpīgi jāgatavojas.
Šodien, 11. septembrī, piedalīšos Dzejas dienās Stelpes pagasta «Pliekšānos» – Raiņa senču dzimtajā vietā. Esmu iesaistījusies šī pasākuma organizēšanā. Skolēniem sastādīju krustvārdu mīklu par Raini un Aspaziju.
Sekoju Dzejas dienas aktivitātēm Latvijas Radio. Televīziju neskatos. Radio ir labas, izglītojošas pārraides par Raini, Aspaziju un citām dzejas svētku norisēm. Ar lielu interesi noklausījos stāstījumu par Raiņa vietām Latgalē. Ir neizsakāmi labi, ka mums izdevās saglabāt Dzejas dienu tradīciju. Tā ir mūsu nacionālā bagātība. Kas gan būtu latviešu literatūra bez Raiņa, Aspazijas, Plūdoņa, Ziedoņa un citiem izciliem dzejniekiem?
Var svinēt
INGMĀRA BALODE, dzejniece, bijusī baušķeniece:
Dzeja noteikti ir kaut kas, ko var svinēt. Man, daudziem man pazīstamiem dzejas lasītājiem un autoriem tie visbiežāk ir ļoti privāti svētki. Taču reizi gadā, Dzejas dienās, šie svētki kļūst plašāki, ļaujot iedvesmot un iedvesmoties – no pārpilnības līdz izsmeltībai.
Dzejas dienas man nenoliedzami ir zināma pacilājuma laiks – citkārt izteiktāks un intensīvāks, reizēm – vairāk vērojošs. Dzejas dienās, kā liecina pieredze, intensīvākā domu un iedvesmu apmaiņa notiek starp reāli klātesošajiem. Starp klausītājiem un dzejniekiem, starp dzejniekiem un dzejniekiem. Gadās, ka klātesoši ir kolēģi vai domubiedri, kuru vairs nav šaisaulē. Raiņa un Aspazijas klātbūtnes jautājums šajā gadā ir visgrūtāk atbildams – jo abu dzejnieku klātbūtne šogad ir tik ļoti visuresoša, un vairāk pūļu prasa nevis tās uztveršana un interpretācija, bet gan graudu nošķiršana no pelavām Rainim un Aspazijai veltīto pasākumu frāžu un parafrāžu klētī.
Kā nereti festivālveidīgos notikumos un šādos jubilejas gados, kur nu vēl dubultjubilejgados, daudz ir abu – gan graudu, gan pelavu. Tādēļ šogad man personīgi Rainis šķiet slēpjamies. Manuprāt, mēs viņu un Aspaziju vēl atradīsim – kādā dzejolī, kādā lugas vai dienasgrāmatas tekstā, kas gadīsies mūsu ceļā un uzrunās mūs.
