Misas ciemā strādājošā akciju sabiedrība (a/s) «Misas kūdra» pēdējo desmit gadu laikā piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas – ir jauna rūpnīca, kūdras purvos strādā modernas iekārtas. Tomēr divas lietas palikušas nemainīgas – birojs ciema centrā un mazais dzelzceļa bānītis.
Pērn mainījies uzņēmuma valdes locekļu sastāvs, to pametis ilggadējais akciju sabiedrības «Misas kūdra» vadītājs Andris Ieviņš. 2015. ga-da 1. oktobrī apvienojušās divas ilglaicīgas sadarbības partneres – SIA «Ēnavas» pievienota a/s «Misas kūdra», uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Renārs Skudra.
Saglabāta tīra vide
«Latvijā ir saglabājusies daba, dzīvojam tīrā vidē. Tas, ka mūsu ir maz, ir ļoti labi,» sarunu ar «Bauskas Dzīvi» sāk Renārs Skudra. Salīdzinājumā ar Rietumeiropas valstīm Latvija ir maz industrializēta, un tas pašlaik nāk par labu kūdras nozarei. Vācijā esot izstrādāti 99 procenti kūdras krājumu, Latvijā – tikai četri procenti. «Jau gadsimtu strādājam, bet vēl ir, ko darīt un darīt,» pauž speciālists.
R. Skudra uzskata, ka kūdras ieguves un apstrādes uzņēmumi ir tie, kuri palīdz saglabāt lauku apdzīvotību, viņš to pamato: «Mēs piedāvājam darbu tepat. Kūdras ieguves purvi ir pa visu Latviju, nomaļās vietās. Apguve notiek ilgu laiku, un ģimenes «piesienas» pie darba vietas un paliek laukos.» Uzņēmums «Misas kūdra» aizvadītajā gadā vidēji nodarbināja 66 strādniekus, SIA «Ēnavas» – 48. Lielai daļai no viņiem ir ģimenes, un rezultātā uzņēmums ar iztiku nodrošina vairākus simtus cilvēku.
A/s «Misas kūdra» mūspusē darbojas trīs novados – ražotne atrodas Vecumnieku novada Misā, Lamzenes purvs – Iecavas novadā, pārējās kūdras ieguves vietas – Bauskas novada Vecsaules un Dāviņu pagastā.
Apgrozījums pieaug
A/s «Misas kūdra» apgrozījums 2015. gadā bija 7,04 miljoni eiro, un SIA «Ēnavas» apgrozīja 1,26 mil-jonus eiro. Apvienotā uzņēmuma apgrozījums nākamgad pārsniegs astoņus miljonus eiro, sagaidāms, ka būs ap deviņiem miljoniem. Abi uzņēmumi iegūst vairāk nekā simts tūkstošus tonnu kūdras, kas apjoma ziņā ir aptuveni pusmiljons kubikmetru.
«Turpinām attīstīties – katru gadu apgrozījums pieaug par 10 – 15 procentiem,» atklāj R. Skudra. Viņš uzsver, ka nepārtraukto apgrozījuma pieaugumu nodrošina jaunu klientu meklējumi. «Globāli šajā nozarē ir stagnācija. Vismaz Rietumeiropā tirgus nepalielinās. Tāpēc turpinām meklēt klientus pa visu pasauli,» stāsta uzņēmuma vadītājs.
Jaudas pieaugumu pagaidām spēj izturēt pakošanas cehs, kuru atklāja 2009. gadā. «Rūpnīcas jauda jau sākotnēji bija rēķināta ar domām par apjoma pieaugumu,» atceras R. Skudra. Nākamgad nākšoties paplašināt noliktavas laukumu, lai varētu uzglabāt sagatavoto kūdras substrātu.
Purvs jāizstrādā
Viena no jaunajām tirgus jomām, kur «Misas kūdra» darbojas, ir šķeldas ražošana. Lēmums pamatots gan ekoloģiski, gan ekonomiski.
«Svarīgi purvu izstrādi veikt kvalitatīvi, līdz galam,» pārliecināts R. Skudra. Tad bijušās kūdras ieguves vietā veidojas mitrājs, kurš dabiski kļūst par dzīvesvietu putniem un citiem purvu iemītniekiem. Šādā mitrājā pamazām, milimetru pa milimetram, veidojas jauni kūdras slāņi. Pēc tūkstoš gadiem būs atkal jauna kūdras ieguves vieta. Līdz pusei izstrādātai ieguves vietai atgriezties ekoloģiskā apritē ir daudz grūtāk. Šāds liktenis pagaidām piemeklējis daļu Vecsaules pagasta Briģu purva. Speciālists atzīst – paies vairāki gadu simti, daba atradīs risinājumus arī tādiem purviem, bet tas tomēr prasīs laiku. Ja mainītos likumdošana, purvu varētu izstrādāt pilnībā.
Purva apakšējā daļā ir tumšā kūdra, kas ir mazāk vērtīga lauksaimniecībā. Pašreizējā situācijā centīgi jāmeklē veidi, kā to izmantot. Tumšā kūdra ir labs kurināmais, pats lētākais Latvijā. Tomēr pašlaik kūdra ir atzīta nevis par atjaunojamo, bet gan par fosilo resursu, un automātiski neviens Eiropas projekts nepieņems un nefinansēs katlumājas šādam kurināmajam.
Elitārs produkts
Rezultātā izveidojusies situācija, kas vērojama Lamzenes purvā. «Kādreiz viss būtu vienkārši – nofrēzētu virsmu, un viss apjoms aizietu kā kurināmais. Tagad rūpīgi jāizlasa ārā celmi, jo koksnes klātbūtne liecinātu par nekvalitatīvu produktu,» situāciju raksturo Renārs Skudra. Šajā defektā nolēmuši atrast efektu, un purvā rindām vien žūst celmi, no kuriem daļa jau pārstrādāta šķeldā.
«Divus tūkstošus gadus veca koksne. Atcelmojam purva teritoriju, saliekam celmus kaudzēs, tad vālojam, žāvējam. Trīs gadus jau tā strādājam. Ja viss izdosies, pēc 15 gadiem kūdras slānis būs izstrādāts un izveidots skaists mitrājs,» procesu apraksta uzņēmuma vadītājs. Viņš uzsver, ka šajā gadījumā iegūta ļoti kvalitatīva šķelda ar lielu energoietilpību un mazu pelnu saturu.
Produkts gan veidojas diezgan dārgs un elitārs. Vienkāršāk būtu izmantot visu kūdras apjomu kā kurināmo. «Somijā, Zviedrijā, Īrijā var kurināt ar kūdru, bet Latvijā ne,» neizpratni, noraustīdams plecus, pauž R. Skudra.
Bānītis noder
Uzņēmums «Misas kūdra» vēl aizvien ir vienīgais kūdras ieguvējs Latvijā, kurš kūdru no purva izved ar bānīti pa dzelzceļu. Ziemā bānītis strādā gandrīz vai katru dienu. Viens sastāvs izvedot tikpat, cik desmit traktoru piekabes.
Dzelzceļa uzturēšana neesot lēts prieks, bet ieguvums ir apstāklī, ka kūdru var izvest visu gadu. Laika apstākļos, kad ar traktoru purvā neiebrauksi, sagatavoto produkciju pa dzelzceļu var vest. «Ar dzelzceļu var garantēt, ka kūdru izvedīs 365 dienas gadā. Nevar taču kuģa īpašniekam, kurš gaida ostā kravu, pateikt, lai uzkavējas vēl, jo patlaban produkciju no purva dabūt ārā nevaru,» pauž R. Skudra.
Pašlaik aktīvi rit darbi Briģu purvā Vecsaules pagastā. No rīta izvestā kūdra jau pusdienlaikā nokļūst Rīgas ostā, kur to iekrauj kuģos. Lai arī vērtīgākais produkts, ko saražo uzņēmums, ir substrāts, vairāk nekā puse pārdotās kūdras apjoma ir beramā.
Attīstība ilgtermiņā
Nākotni uzņēmējs skata pozitīvi. Notiek kūdras nozares stratēģijas izstrāde valstiskā līmenī, un pat valdības maiņa diez vai to būtiski kavēs. «Tas ir pamats, lai varētu domāt par nozares attīstību ilgtermiņā,» uzsver R. Skudra.
Esot plānota Latvijas biotopu kartēšana, kas ļaušot noteikt, kādi resursi pieejami tuvākajā apkārtnē, un ļaus plānot darbības nākotni. «Purvs sākumā vienmēr prasa lielus ieguldījumus. Tāpēc vajag būt pārliecībai, ka darbus varēs turpināt pēc gadu desmitiem, lai sāktu izstrādāt jaunu kūdras ieguves vietu,» skaidro uzņēmuma vadītājs.
Lambārtes purvā Dāviņu pagastā darbus varēs turpināt vēl nākamos 30 vai pat 40 gadus. Tas nozīmē, ka strādniekiem būs darbs un uzņēmējiem produkcija, ko tirgot.
