Līdz ar Iecavas Tautfrontiešu apvienības (ITA) nodibināšanu novadā tās vadītājs Maksims Krutikovs ieguldījis daudz laika un enerģijas, lai apkopotu valsts neatkarības atjaunošanas aculiecinieku atmiņas, rakstiskos un fotomateriālus par 1991. gada janvāra barikādēm, augusta puču un novadnieku dalību svarīgajos notikumos.
Aculiecinieku stāsti
Jaunietis M. Krutikovs uzskata – skolā barikāžu un augusta puča notikumus, kas atjaunoja Latvijas brīvību un kam šogad aprit 25 gadi, māca pārāk sausi, tiem jāpievērš lielāka uzmanība.
«Jaunieši par neseno vēsturi var uzzināt no notikumu dalībniekiem, kam ir tiesības jautāt – vai mūsu darbu atceras?» pauž jaunietis. «Vēl ir daudz pētāma, aculiecinieku stāsti, ko pierakstīt, fotomateriāli. Katram skolēnam ir jāzina savas tautas vēsture, bet pašlaik daudziem vēl sveši nosaukumi Latvijas Tautas fronte, Nacionālās neatkarības kustība, Vides aizsardzības klubs, «Helsinki-86». Tās ir organizācijas, kam ir lielākā loma valsts neatkarības atgūšanā. Tajās darbojušies mūsu novadnieki, par kuriem ir svarīgi saglabāt stāstus.»
ITA pārstāvji savākuši pirmos notikumu dalībnieku vēstījumus, rakstiskas liecības, fotoattēlus. Atmiņās dalījušies Latvijas Tautas frontes (LTF) Iecavas nodaļas aktīvisti Natālija Banka, Mudīte Kalniņa, Imants Sūna u. c. Vizuālos materiālus bagātīgi atvēlējis ITA dalībnieks Gunārs Lazda, kurš piedalījās gan 1991. gada 13. janvāra 700 tūkstošu manifestācijā Daugavmalā pēc asiņainās TV torņa ieņemšanas Viļņā, gan janvāra barikādēs.
Iecavnieki var lepoties, ka te izveidojās pirmā LTF nodaļa Bauskas rajonā, tās dibinātājs Uldis Godainis stāsta – sākumā tajā iesaistījās cilvēki no citiem ciematiem, kur vadība uzreiz neļāva veidot savas grupas.
Darbavietu grupas
LTF Iecavas nodaļā ietilpa 17 grupas dažādās darbavietās, no tām vadītāji reģistrēti 12 vienībām. LTF aktīvisti bija Iecavas poliklīnikā (tagad – Veselības centrs), padomju saimniecībā «Progress», spirta rūpnīcā, kas tagad ir SIA «Jaunpagasts Plus» ražotne, Ziemeļu jeb tagadējā Dzimtmisas skolā, putnu fabrikā jeb «Balticovo», ugunsdzēsēju nodaļā, Iecavas vidusskolā, pienotavā, kolhozos «Zālīte» un «Iecava», ceļinieku un sakaru nodaļā.
Pētot materiālus, pats sarežģītākais ir atšifrēt visus LTF Iecavas nodaļas dalībniekus, atklāj M. Krutikovs. Nodaļas vadītāja vietniece Mudīte Kalniņa teic, ka nodaļā bija vairāk nekā 200 biedru, bet LTF muzejā Rīgā oficiāli reģistrētais skaits ir 616. Bauskas nodaļā fiksēti 3704 dalībnieki. Iecavnieku tautfrontiešus tolaik vadīja gan U. Godainis, gan I. Sūna. Kā uzsver vēstures pētnieki, neatkarības kustības dalībnieku sarakstu atjaunošana būtu steidzams uzdevums, kamēr cilvēki atceras savus biedrus. Kā atklājis 1991. gada barikāžu muzeja vadītājs Renārs Zaļais, augusta puča laikā barikāžu dalībnieku saraksti tika iznīcināti, lai nepakļautu cilvēkus represijām, ja neatkarības centieni izgāztos.
Koordinēja un veda
Neatkarības centienus pēc LTF kustības sākuma ar inteliģences iniciatīvu 80. gadu beigās aktivizēja notikumi 1990. gada decembrī, kad Bauskas rajona Codes pagasta Butku kapos, Tukuma rajona Džūkstē un citviet tika uzspridzināti pieminekļi latviešu leģionāriem. 11. decembrī LTF valde publicēja aicinājumu, kā rīkoties «X-stundā», ja tāda pienāktu.
LTF Iecavas nodaļa aktīvi atsaukusies aicinājumam piedalīties barikāžu celtniecībā. Lielu ieguldījumu te devusi Natālija Banka, kas koordinēja aizstāvju iesaisti, vešanu un apgādi ar ēdienu, siltām drēbēm u. c. Natālija pati piedalījās barikādēs pie Starptautiskā sakaru centra, kā arī pie TV torņa Zaķusalā. Viņa apbalvota ar 1991. gada barikāžu dalībnieces piemiņas zīmi.
Iecavnieka Imanta Vērzemnieka vadītais autobuss bija dzīva saikne starp Iecavu un Rīgu, stāsta notikumu aculiecinieki. Paši aktīvisti uzsver – ikviena ieguldījums bija nenovērtējami svarīgs, jo katra laba doma, tējas termoss, pīrāgu grozs vai cimdu pāris tuvināja mūs kopējam mērķim.
Labie miliči
Asiņainas pēdas Latvijas neatkarības atgūšanā atstāja speciālā milicijas vienība jeb OMON, kuras uzdevums bija izrēķināties ar citādi domājošajiem. Baušķenieki un iecavnieki – labie miliči – ar OMON saķērās apšaudē 1991. gada 20. janvāra vakarā, kad vienība uzbruka Iekšlietu ministrijai.
Mūsējo pusē bija iecavnieks Didzis Traumanis, Guntars Bergs, Māris Kļaviņš, Agris Kociņš, kuri noturējās sveikā, kā arī Aļģis Simanavičs, Valērijs Markūns, Jānis Jasevičs un Renārs Zaļais, kurus apšaudē ievainoja. Tonakt gāja bojā vairāki cilvēki, viņu vidū operatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne.
Barikādes aizsargāja Augstākās Padomes ēku no OMON bruņutransportieru uzbrukuma 1991. gada augusta puča laikā, kad vienlaikus parlamentā tika pieņemts Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu, kas atjaunoja Satversmi un deklarēja neatkarības pārejas perioda beigas. Vecrīgas barikādes tika demontētas 1992. gada rudenī, gadu pēc tam, kad PSRS bija atzinusi Latvijas neatkarību 1991. gada septembrī un bija panākta vienošanās par padomju karaspēka izvešanu.
Tagad neaizmirst
ITA izveidošana un darbība nāk par labu ne tikai jauniešiem, atzīst iecavnieki. Pēdējos gados pašvaldības paspārnē Iecavas novadā neatkarības atgūšanas atceres sarīkojumi nav notikuši. M. Krutikovs teic, ka Atmodas ietekmi pēc neatkarības atjaunošanas vēl pēta.
Barikāžu desmitgades sarīkojumu 2001. gada janvārī Iecavas parkā organizēja Natālija Banka, kura atceras, ka atsaukt atmiņā senās izjūtas bija sanākuši bijušie tautfrontieši. Visi sirsnīgā noskaņā risinājuši sarunas, cienājušies ar siltu tēju un karstām desiņām.
Pirms pusotra gada Edvarta Virzas Iecavas bibliotēkā uz sarunu ar bijušajiem novadniekiem bija uzaicināts LTF Iecavas nodaļas dibinātājs Uldis Godainis, par ko pats toreiz pēc ilgāka aizmirstības perioda bija patīkami pārsteigts.
Iecavnieki, Bauskas, Rundāles un Vecumnieku novada ļaudis bijuši aktīvi dalībnieki Baltijas mēroga pasākumos par godu 1991. gada notikumiem. Daudz dalībnieku bija diennakts skrējienā «Sirdspuksti Baltijai» 2009. gada 22. – 23. augustā, 2014. gada 23. augusta «Baltijas ceļa» 25. gadadienas velobraucienā.
Ceturtā Atmoda
ITA pārstāvji šogad, 16. janvārī, piedalījās 1991. gada barikāžu atceres sarīkojumā «Bulvārī brīvība» Ķīpsalā, informē M. Krutikovs. Sarīkojums bijis ļoti emocionāls, raisījis daudz atmiņu. Tajā demonstrēja 1991. janvārī uzņemtos videokadrus, koncerts sākās ar kopīgu valsts himnas dziedāšanu. Iecavas novadu pārstāvēja M. Krutikovs, Svjatoslavs Avdevičs, Asnīda Kampāne, Lilija Beitiņa, Irina Hāzenfuse, Jānis Sekačs, Uldis Bušs, Zaiga Zveja, Anna Pakalna, Rita Sproģe, G. Lazda, Alvils Štībelis un Mirdza Štībele.
ITA mērķis ir izveidot muzeja cienīgu krājumu par novada ļaužu dalību neatkarības atjaunošanā, vēsta M. Krutikovs. Viņš aicina Iecavas un kaimiņu novadu ļaudis atvēlēt materiālus par Atmodas laiku – pierakstus, avīžu publikāciju izgriezumus, fotoattēlus, dienasgrāmatu kopijas.
LTF bijušais vadītājs Romualds Ražuks ITA un līdzīgu domubiedru grupu veidošanu vērtē kā ceturto Atmodu, kuras spēks ir tautas atmiņas un dzīvās vēstures liecību glabāšanā.
ITA dalībnieki uzsver – neatkarības atgūšanas aculieciniekiem jaunākajām paaudzēm vairāk jāstāsta par piedzīvoto. Iespēja uzzināt mums tik svarīgos notikumus no pirmavota visiem interesentiem būs piektdien, 22. janvārī, kad pulksten 15 Iecavas kultūras namā paredzēta ITA rīkota tikšanās ar LTF vadītāju Daini Īvānu, Iecavas nodaļas dibinātāju un līderi Uldi Godaini, Augstākās Padomes deputātu Daini Vanagu. Iespējams, ieradīsies arī bijušais laikraksta «Padomju Jaunatne» redaktors Andrejs Cīrulis, informē M. Krutikovs.
