Vidusslaiku pilī apmeklētājiem pieejamo vēsturisko interjeru skaits kopš pagājušās nedēļas ir palielinājies par 20. Sekmīgi ir beidzies Bauskas pils jaunākās daļas rekonstrukcijas projekts. Pirmajā un otrajā stāvā tiek eksponēti interjeri, nevis priekšmeti. Ar laiku telpas tiks papildinātas ar nedaudzām mēbelēm, taču interjers kā ekspozīcijas pamats būs galvenais, uzsver pils muzeja direktors Māris Skanis.
Vērtīgās lauskas
Pēc mākslas zinātnieces Inas Līnes projekta pilī tika rekonstruētas astoņas renesanses, manierisma un baroka stila podiņu krāsnis. No pils vecajām krāsnīm bija saglabājušās tikai arheoloģiskajos izrakumos atrastās lauskas. Tā ir liela vērtība, jo, saliekot kopā atsevišķus fragmentus, meklējot analogus zinātniskajā literatūrā un aplūkojot līdzīgas krāsnis citās Eiropas pilīs, bija iespējama rekonstrukcija.
Pils ziemeļu korpusa pirmā stāva izstāžu un ekspozīciju telpās ir iekārtota izstāde, kurā eksponēti priekšmeti un detaļas, kas ir saistīti ar restaurāciju. Tie ir dzegu, kamīnu šabloni, stikla paraugi, no kura izgatavotas logu vitrāžas, kā arī krāsns podiņu paraugi un matrices. Izstādi veidoja Bauskas pils muzeja izstāžu un ekspozīciju kuratore Vineta Skalberga. Uz lielā ekrāna var noskatīties 27 minūšu dokumentālu filmu par sgrafito, akmens kalumu, grīdas keramikas flīžu un krāšņu atjaunošanu. Filma palīdz labāk saprast sarežģīto procesu, kurā bija iesaistīts desmitiem mākslas speciālistu, arhitektu, amatnieku.
Pārzina tehnoloģijas nianses
Ina Līne iepazīstināja «Bauskas Dzīvi» ar Rēzeknes amatnieku Viktoru Pankovu, kurš pēc tēlnieka Gunāra Grīnfelda izgatavotajām matricēm atlēja mālā, glazēja un savā keramikas ceplī apdedzināja Bauskas pils krāšņu podiņus. Viktora darbnīca atrodas Tūmužos – netālu no Rēzeknes. Daļa podiņu tika apdedzināta viņa kolēģa keramiķa Staņislava Viļuma ceplī, jo pasūtījums bija ļoti apjomīgs. Darbā iesaistījās arī Viktora sieva Tatjana.
Amatnieks atzīst, ka projekta īstenotājas – Bauskas firmas «Intarsija» – pasūtījums viņa līdzšinējā praksē bija nopietnākais profesionālās meistarības pārbaudījums. Viktors stāsta: «Es neesmu keramiku mācījies ne mākslas skolā, ne augstskolā. Padomju laikā, atgriezies no dienesta armijā, sāku strādāt uzņēmuma «Latvijas Keramika» Rēzeknes rūpnīcas apdedzināšanas sektorā. Tā bija vislabākā skola, jo apguvu tehnoloģiju, protams, iemācījos gatavot traukus un citus māla izstrādājumus. Vēlāk pats uzbūvēju divus ar malku kurināmus cepļus, pildīju dažādus pasūtījumus. Pirms gadiem septiņiem manā darbnīcā iegriezās Rundāles restaurācijas firmas «Rokajs» īpašnieks tēlnieks Gunārs Grīnfelds. Bija liels pārsteigums, kad viņš 2012. gadā piezvanīja un pavēstīja, ka Bauskas pilī tiek īstenots vērienīgs vēsturisko podiņu krāšņu rekonstrukcijas projekts, kurā aicināja iesaistīties. No Gunāra vēlāk saņēmām podiņu matrices un sākām strādāt. Process ilga apmēram gadu. Tas bija ļoti intensīvs periods, kad vajadzēja likt lietā gan tehnoloģijas zināšanas, gan tās papildināt. Internetā esmu izskatījis visu iespējamo informāciju krievu un angļu valodā un secinājis – tā ir ļoti virspusēja. Amata noslēpumus meistari gluži vienkārši neatklāj. Man ir daudz ķīmijas mācību grāmatu. Tās ir labākie ceļveži tehnoloģijā. Paveikt darbu atbilstīgi pasūtītāja noteiktajiem kvalitātes standartiem man palīdzēja arī ilgā pieredze un intuīcija.»
Glazūras gatavo pats
Viktors Pankovs pats gatavo glazūru maisījumus, nevis izmanto rūpnieciski ražotos. Viņš teic, ka Bauskas pils krāšņu podiņiem visgrūtāk bija atrast īsto glazūras toni. Strādājot amatnieks mācījās un apguva metodes, par kurām iepriekš gandrīz neko nezināja.
Malkas ceplī apdedzinot keramiku, vienmēr jārēķinās ar iespējamo brāķi, kad priekšmeti saplīst, labi neapdeg vai arī tiek pārdedzināti. Labojams ir tikai otrais variants, jo nepilnīgi apdedzinātos podiņus var likt ceplī otrreiz, bet saplīsušie un apdegušie ir vienkārši jāizmet, skaidro Viktors.
Viņš un Tatjana piedalījās Bauskas pils rekonstrukcijas projekta noslēguma svinībās. Meistars atklāj – neesot pat cerējis, ka rezultāts būs tik labs. Podiņu krāsnis ļoti organiski iekļaujas pils vēsturiskajos interjeros. Nezinātājs pat varētu nodomāt, ka tās ir saglabājušās no 16. – 17. gadsimta.
Nākamajā dienā pēc svinībām Bauskas pilī Pankovi devās uz Rundāles pili, ko nebija apmeklējuši jau sen. Pēc tam viņi izmantoja iespēju Rīgā apciemot dēlu.
