Rīgas Jaunā teātra iestudējumi «Latviešu stāsti», manuprāt, ir tāds žanrs, kas dzīvi pietuvina mākslai un otrādi.
Rīgas Jaunā teātra iestudējumi “Latviešu stāsti”, manuprāt, ir tāds žanrs, kas dzīvi pietuvina mākslai un otrādi. Aktieris Vilis Daudziņš, uz skatuves atveidojot autobusa šoferi, no izrādes prototipa saņēmis augstāko atzinību, uzklausot vārdus: “Tas biju es.” Mūsdienu latviešu stāstos, ak, cik daudz nokrāsu būtu politiķu un biznesmeņu atklāsmē! Taču diezin vai kāds ļautos tēla interpretācijai, manuprāt, tikai tādēļ, lai izvairītos no atzīšanās: “Tas biju es.”
Varbūt nav pats piemērotākais ievads, lai vēlreiz runātu par pēdējās nedēļās lauku uzņēmēju aprindās aktuālāko – cukurbiešu tēmu. Sliecos domāt – arī šis ir stāsts ar iepriekš izstrādātu scenāriju. Protams, tā īstie autori droši vien paliks nezināmi. Ja arī izdotos viņus noskaidrot, var nojaust atbildi: “Tie nebijām mēs.”
Kāpēc šāds prātojums?
Piedalījos preses konferencē, kas bija organizēta pēc akciju sabiedrības “Jelgavas cukurfabrika” akcionāru slēgtās pilnsapulces, un dzirdēju, kā tika izklāstīta uzņēmuma nākotne Eiropas Savienības cukura reformas kontekstā. Tikai viens variants – jau neizdevīgi pirmajā gadā un aizvien lielāki zaudējumi turpmākajā periodā. Laikraksta “Diena” 29. marta numurā, publikācijā “Abas cukurfabrikas šogad vēl nepārtrauks ražošanu”, rakstīts, ka Jelgavas uzņēmums cer strādāt bez zaudējumiem vai ar nelielu peļņu. Fabrikas publiskotajos materiālos, ko epastā saņēmusi arī “Bauskas Dzīves” redakcija, lasāms, ka 2006./2007. gadā paredzamie zaudējumi varētu būt nepilns miljons latu. Tādas ir šīs spēles ar skaitļiem.
Ko sacīt zemniekiem? Tālredzīgākie jau laikus ir domājuši par diviem variantiem – ar, bez cukurbietēm. Ir skaitījuši, no kura gada sakņu iepirkuma cenas pazeminājums vairs nenesīs peļņu. Taču – lai pārkārtotos, arī vajadzīgs savs laiks.
Pašreizējie aprēķini rāda, ka Eiropā cukura ražošana pamazām kļūs neizdevīga. Bet vai tādēļ tik viegli atsacīties no šīs ražotnes? Akciju sabiedrības “Liepājas cukurfabrika” ģenerāldirektore Valija Zabe ir teikusi, ka šajā sezonā noskaidrosies tirgus situācija. Un arī pēc gada, pārtraucot darbu nozarē, abi Latvijas uzņēmumi neko nezaudēs. Var tikai izteikt cieņu akciju sabiedrības “Liepājas cukurfabrika” akcionāriem un vadībai par viņu nostāju un apņemšanos riskēt. Savukārt par Jelgavas uzņēmumu runājot, manuprāt, tā bija spēle ar tās dalībniekiem vien zināmu zemtekstu.
Kā lai jūtas cukurbiešu audzētāji? Viņiem jābūt gataviem uz divām latviešu stāstu versijām, varbūt pat trijām. Šajā sezonā par cukurbietēm vēl varēs nopelnīt vairāk, nekā audzējot graudus. Lauku saimniekiem tas nav mazsvarīgi.
