Vecumnieku novada amatierteātru skatē 1. maijā Vecumnieku tautas namā novada septiņas trupas rādīja sezonas jaunos iestudējumus. Tām pievienojās Neretas novada vienīgais – Mazzalves – teātris. Pirmo reizi amatieru izrādes Vecumniekos vērtēja aktrise un producente Aīda Ozoliņa un leļļu teātra režisore un aktrise Laila Kirmuška.
Skatuve nav sports
Godalgotas vietas skatē nepiešķir, tā būtu slikta prakse, uzskata Vecumnieku tautas nama vadītāja Valda Kaufmane. Vērtējums tiek fiksēts punktu sistēmā, kas ir nosacīta, jo radošas izpausmes nav sporta sacīkstes, kurās uzvar ātrākie un spēcīgākie.
Aktrise un producente Aīda Ozoliņa uzsver, ka skates mērķis ir veicināt dzīvīgumu un patiesumu, kas ir Latvijas amatierteātru vislielākā vērtība. Rezultāti nekādā ziņā nedrīkst negatīvi ietekmēt trupu dalībnieku spēlētprieku. «Teātris un skatuve latviešiem ir kā altāris. Lietuviešiem ir baznīca, bet mūsu nacionālā identitāte bez teātra nav iedomājama,» spriež Aīda Ozoliņa. Vecumnieki viņai nav bezpersonisks novada centrs, bet gan vieta, kurā 18 gadu vecumā, studējot horeogrāfiju, Aīda nokļuva praksē. Pēc ilga pārtraukuma viņa atkal ir atgriezusies Vecumnieku tautas namā kā skates žūrijas pārstāve.
Vulgāras shēmas
Nesen sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Kurmenes amatierteātra vadītāja Gunta Drezova sacīja, ka uzrakstījusi lugu, ko nākamsezon iestudēt. Iemesls, kas to veicināja, ir acīmredzams – bezgala nabadzīgais dramaturģijas materiāla piedāvājums un nereti – nožēlojamā kvalitāte. Brīžiem pat šķiet, ka daži autori, neatejot no datora un ne reizi neizbraucot ārpus Rīgas, gadu gadiem producē visnotaļ primitīvas shēmas: dzīve laukos ir nemitīga žūpošana, visi politiķi un ierēdņi ir alkatīgi un korumpēti, bet vienkāršais cilvēks allaž kļūst par upuri gan savas neizglītotības, gan reibinošo vielu apskurbuma dēļ. Nu gluži kā Garlība Merķeļa 18. gadsimta traktātā «Latvieši», par ko, starp citu, varētu diskutēt! Šāds uzstādījums mulsina, aizvaino un pastiprina jau tā izteiktos latviešu mazvērtības kompleksus.
Tikai dažās Vecumnieku novada amatierteātru izrādēs dramaturgu primitīvais komplekts neparādījās. Nu, protams, puika Buratīno un tētis Karlo, lai gan no vīna zemes Itālijas nākuši, glāzes necilāja. Arī Vecumnieku amatierteātra režisore Baiba Škrjaba dramaturģijas «nekurienē» bija uzgājusi uzmanības vērtu V. Lāsumas sadzīves komēdiju par vecļaužu pansionāta ikdienu.
Atrod aktuālu lugu
Kāpēc amatierteātru trupas bieži vien iestudē pašapmierināto un klišejisko dramaturgu garadarbus? Amatierteātros nav cilvēku resursu, vismaz Latvijas Nacionālā vai Dailes teātra atvēziena, kad izcili profesionāļi pat visstulbāko lugu spēj padarīt baudāmu. Amatieri spēlē vienīgi savam priekam, kas ir apbrīnojams fenomens.
Repertuāra piedāvājums ir skaudra tēma, par ko vismaz 17 gadu tiek diskutēts novadu amatierteātru skatēs un droši vien arī profesionāļu lokā. Situācija tikpat kā nemainās. Rets ir prieks, kad sadzīves lugu žanrā parādās jauni vārdi, kā, piemēram, codiete Sintija Matulēna. Pirmo lugu viņa uzrakstīja, mācoties vidusskolā. To iestudēja daudzi Latvijas amatierteātri, tā joprojām ir vairāku trupu repertuārā.
Lugu ierobežotajā klāstā uzmirdzēja Vecumnieku amatierteātra iestudējums «Mītnes vieta» ar tēmu, kuras aktualitāte Latvijas sabiedrībā joprojām ir nemainīga: vai pansionāts ir mītnes vieta, nabagmāja vai senioru īstās mājas? Trupa izrādi nospēlēja ļoti pārliecinoši un stilistiski tīri.
Juris Niedra, Jēkabiņa lomas atveidotājs, stāsta: «Mana tante dzīvo Vecumnieku novada pansionātā «Atvasara». Esmu gana labi informēts par senioru sociālās aprūpes iestādi, tikai ir liela atšķirība starp vidi, kurā dzīvo lugas personāži, un «Atvasaru» ar iejūtīgo, labestīgo un individuālo attieksmi pret klientiem. Un tomēr katrs jebkura pansionāta iedzīvotājs nebeidz risināt bezgalīgo stāstu par to, kur ir īstās mājas.»
Iestudējumā ļoti kolorīta un organiska bija Jana Avota apkopējas lomā – vismaz «Bauskas Dzīvei» tā šķita, paturot prātā žūrijas nostādni, ka neviens vērtējums nevar būt objektīvs.
Labi aktierdarbi
Skatē tika ievēroti vairāki veiksmīgi aktierdarbi. Žūrijas īpašu atzinību guva Valles amatierteātra dalībnieka Arvīda Zvirbuļa raksturloma izrādē «Meitiņa». Laila Kirmuška atzina: «Lieliska humora izjūta bez pārspīlējumiem, izcilas improvizācijas spējas, kā arī saskaņots ansambļa sniegums izrādē». Kolorīti bija arī divu māsu personāži. Vienu atveidoja amatierteātra režisore Aija Skosa.
Savā apkopējas intrigantes tēlā apbrīnojami veiksmīgi iejutās Vineta Andrejeva Kurmenes trupas izrādē «Dūdene zina» – to atzina gan skatītāji, gan žūrija.
Publikas ļoti gaidīta bija skates pēdējā – Bārbeles amatierteātra – izrāde «Buratīno piedzīvojumi», kas beidzās īsi pirms pusnakts. Žūrija īpaši slavēja dažādu paaudžu aktieru – bērnu, jauniešu, vidēja vecuma cilvēku – iesaistīšanu uzvedumā, veiksmīgo inscenējumu, scenogrāfiju un tērpus. Vērtētājas uzsvēra, ka šī bija vizuāli pārdomātākā un organiskākā izrāde. Vokālās meistarības nepilnības šoreiz nebija noteicošas.
Nevērtē un nesalīdzina
Aīda Ozoliņa un Laila Kirmuška atzinīgi novērtēja Stelpes amatierteātra sniegumu, aktieru improvizācijas prasmi un aizrautību. Labi vārdi tika veltīti ikvienai trupai, jo, kā akcentēja Aīda Ozoliņa, kultūras cilvēku loma šajā laikmetā ir nenovērtējama. Aplausus ir pelnījis ikviens pašvaldības vadītājs, kurš ietekmē domes deputātus, lai bērniem apmaksātu ceļa izdevumus un biļetes, piemēram, uz operas izrādi. Iespējams, dažiem tas būs pirmais un vienīgais operas apmeklējums, bet nākotnes kultūras sabiedrības veidošanā arī šis aspekts ir ļoti būtisks, spriež žūrijas pārstāve.
Teātru, deju un koru skatēs Vecumnieku tautas namā ir daudz skatītāju – vismaz tajās reizēs, ko ir novērojusi «Bauskas Dzīve».
Amatierteātru skatē sastaptā Vecumnieku novada lauku konsultante stelpiete Aiga Sald-ābola atklāj: «Savā brīvdienā izvēlējos apmeklēt novada teātru skati. Man ir ļoti interesanti. Priecājos par pazīstamu cilvēku talantiem nevērtējot un nesalīdzinot.»
UZZIŅAI
Vecumnieku novada amatierteātru skates rezultāti Vecumnieku amatierteātris (režisore Baiba Škrjaba) – 8 punkti;
Valles amatierteātris (režisore Aija Skosa) – 8 punkti;
Bārbeles amatierteātris «Bārbelīši» (režisors Ingus Pavinkšnis) – 8 punkti;
Stelpes amatierteātris «Urguči» (režisore Lilita Berliņa) – 7 punkti;
Skaistkalnes amatierteātris «Gadījums» (režisore Aija Skosa) – 6 punkti;
Kurmenes amatierteātris (režisore Gunta Drezova) – 6 punkti;
Misas amatierteātris (režisore Sandra Vēvere) – 6 punkti;
Neretas novada Mazzalves amatierteātris (režisore Silvija Lisovska) – 6 punkti.
Izrādes vērtēja Aīda Ozoliņa un Laila Kirmuška.
Skatē trupas rādīja sezonas jauniestudējumus: A. Bankas lugas «Žņaudzavas zelts» un «Meitiņa», A. Niedzviedža «Dūdene zina», Danskovītes «Tēva meitas», V. Lāsumas «Mītnes vieta», A. Skaiļa «Labais gariņš», S. Matulēnas «Kaimiņu būšana», muzikālu izrādi pēc A. Tolstoja pasakas «Buratīno piedzīvojumi» motīviem.
