Nepatīkamā situācijā nonākuši vairāki mūsu novadu iedzīvotāji. Paši viņi atzīst, ka nav pietiekami iedziļinājušies līguma nosacījumos, kurus parakstījuši. Tomēr pārdevēji pirms tam nav brīdinājuši par līguma īpatnībām.
«Produktu izplatītājs piedāvā uz divām nedēļām izmēģināt «Tele2» interneta pieslēgumu. Kad pēc izmēģinājuma aiznes iekārtas atpakaļ, izrādās, ka esi parakstījies uz divu gadu līgumu. Zvanījām un vaicājām, kā no šāda līguma tikt vaļā. Izrādās, ka par līguma laušanu ir 400 eiro līgumsods. Ko darīt?» «Bauskas Dzīvei» vaicāja lasītāji.
Sazinoties ar Egitu Māliņu, «Tele2» sabiedrisko attiecību konsultanti Latvijā, izdevās noskaidrot līguma īpatnības. «Ir standarta līgums, kas paredzēts interneta lietošanai uz 24 mēnešiem. Līgumā ir punkts par to, ka cilvēks var pārtraukt līgumu 14 dienu laikā no iegādes brīža, atdodot ierīci pilnā komplektācijā, un šajā gadījumā klients pārtrauc noslēgto līgumu bez jebkādas maksas par ierīces lietošanu un līguma laušanu,» informē E. Māliņa. Iznāk, ka tāda «izmēģinājuma» līguma nemaz nav – ir divu gadu līgums, kuru pēc produkta izmēģināšanas var pārtraukt 14 dienu laikā.
«Tele2» konsultante uzsver, ka lielākā daļa cilvēku, kas parakstījuši līgumu, izvēlas turpināt lietot ierīci. Šāda sistēma esot izvēlēta ērtuma dēļ – nav atkal jānāk uz klientu apkalpošanas centru un jāslēdz līgums. Savukārt klientiem, kuri kaut kādu apsvērumu dēļ nevar atdot ierīci 14 dienu laikā, par to jāziņo «Tele2» klientu apkalpošanas centram vai «Tele2» informatīvajam dienestam. «Katru gadījumu izskatām individuāli un kopīgi ar klientu vienojamies par iespējamo testēšanas termiņa pagarināšanu,» tā E. Māliņa.
Tādējādi iznāk – ja esat sapratis, ka var divas nedēļas izmēģināt un 15. dienā atnest ierīci atpakaļ, tad patiesībā jau esat piekritis līguma nosacījumiem. «Tele2» konsultante gan uzsver, ka uzņēmums ir gatavs individuāli vienoties arī šādās situācijās, kad cilvēkam radies cits viedoklis par līgumu, kuru parakstījis.
Vineta Ore, Patērētāju tiesību aizsardzības centra Patērētāju informēšanas un komunikācijas daļas vecākā konsultante, atzīst, ka arī šādā situācijā, ja preces izplatītājs ir noklusējis līguma īpatnības, ir veidi, kā meklēt taisnību. «Vispirms patērētājiem ar pretenzijām jāvēršas pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja. Vēlams rakstveidā, jo tad uzņēmumam ir pienākums sniegt oficiālu atbildi. Un tikai tad, ja ir šis rakstiskais pierādījums – uzņēmuma atbilde rakstveidā – un nav panākta vienošanās konkrētajā jautājumā, jānosūta Patērētāju tiesību aizsardzības centram lietas materiāli. Tas jādara rakstveidā vai nosūtot pa pastu,» uzsver V. Ore. Viņa informē, ka situācija, kad cilvēki paraksta līgumu, bet tikuši maldināti par tā saturu, ir tiesību pārkāpums un jārīkojas atbilstīgi.
Speciāliste vērš uzmanību, ka ikvienā situācijā, kad patērētāji tiek maldināti, taisnību var meklēt tikai tad, ja ir sūdzības. «Ja iesniegumi Patērētāju tiesību aizsardzības centrā būs vairāki, tad lietu izskatīs kā patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību.»
