Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīcā trešdien, 27. augustā, notiks Renāra Kaupera un Kaspara Zemīša labdarības koncerts līdzekļu vākšanai altāra atjaunošanai. Katrs aicināts piedalīties, jo palīdzība tiešām ir ļoti nepieciešama.
Nežēlīgais laikazobs
Par šo dievnamu kā mākslas vērtību krātuvi rubrikā «Vēstures mozaīka» laikrakstā «Bauskas Dzīve» rakstīju 2013. gada 28. oktobrī. Daudzas dievnamā esošās mākslas vērtības neatgriezeniski iet bojā. Draudze ar saviem spēkiem vien tās nespēj glābt.
Bauskas Sv. Gara luterāņu baznīca ir otra senākā celtne Bauskā. Kopā ar Bauskas pili tā kļuvusi par vienu no mūsu pilsētas simboliem, un nu jau 420 gadus ar to saistīts mūžs daudzām baušķenieku paaudzēm, kas te kristītas, iesvētītas, laulātas un mūžībā izvadītas.
No baznīcā glabātajām mākslas vērtībām laikazobs pamatīgi skāris altāri. Tā koka daļas ir pilnas ar ķirmjiem, kas nemanāmi, bet pamatīgi dienu no dienas tās posta.
Par ziedotu naudu
Savu pašreizējo izskatu luterāņu baznīcas altāris ieguva 1861. gadā, kad pēc Jelgavas mākslinieka Jūliusa Dēringa projekta tika pārbūvēts 1699. gadā darinātais vecais un apjoma ziņā lielais koka altāris ar vairākām skulptūrām, ko noņēma pārbūves laikā.
Jaunais balti krāsotais altāris ir mazāks un ieguva barokālu izskatu ar ornamentāliem kokgriezumiem zeltītā krāsā. Tā centrā vairāk nekā 150 gadu ir paša projekta autora J. Dēringa gleznota altārglezna «Kristus pie krusta», kuru pirms vairākiem gadiem atjaunoja Rundāles pils muzeja restauratori, bet virs altāra pusloka formas pārsedzes – krusts.
Altāra pārbūvei līdzekļus – 1000 rubļus – tolaik bija novēlējusi kāda 1859. gadā Maskavā mirusi baušķeniece Johanna Bubēta. Arī vecais baznīcas altāris pirms pārbūves bija tapis par ziedotiem līdzekļiem. To baznīcai dāvāja Filipa Rūdolfa Šepinga atraitne.
