Mednieki ne tikai šauj, bet arī iesaistās medību saimniecības sakārtošanā, dabas resursu un medību infrastruktūras veidošanā un uzturēšanā.
Medību infrastruktūra ir torņi, meža dzīvnieku barotavas un piebarošanas lauki, «vārnu kājas», stigas. Mednieki tīra ceļus, grāvmalas, veido laipas pār grāvjiem un veic citas darbības ne tikai savam priekam, drošībai vai labāku medību rezultātu sasniegšanai. Tādējādi tiek veidota arī labvēlīga meža infrastruktūra dzīvniekiem, zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem, pat vietējiem iedzīvotājiem, sēņotājiem, ogotājiem un visiem citiem, kuri iegriežas mežā.
Iepriekš teikto apliecina arī ogotājs un sēņotājs pensionārs Vitālijs Semaničenko no Vecumniekiem, kurš atzīst, ka mežā nereti dodas pa mednieku veidotajām stigām. «Pa tām ir vieglāk pārvietoties un orientēties mežā. Ja esmu uz stigas, tad zinu, ka netālu ir ceļš. Bieži vien grāvji ir pilni ar ūdeni, un pārvarēt tos ir grūti. Problēmu atrisina mednieku kolektīvu veidotās laipas,» stāsta Vitālijs.
Celtnieks – bebrs
Matīss Štāls dzīvo Bauskas novada Ceraukstes pagastā. Viņš ir mednieku kluba «Codes bebri» biedrs. Jaunais puisis ar medībām aizrāvies jau sen. «Mēs, mednieki, darām daudzus darbus, kuri nāk par labu ne tikai mūsu pašu drošībai un labāku medību rezultātu sasniegšanai, bet ikvienam, kurš sper kāju mežā,» uzskata ceraukstietis. Medības var noritēt arī bez labiekārtošanas vai infrastruktūras veicināšanas darbiem, bet Matīss uzskata, ka tas krietni samazinātu drošību medību dalībniekiem, kā arī kristos medību efektivitāte.
«Medības veicina pareizu medījamo dzīvnieku populāciju, tādējādi tiek nodarīti mazāki postījumi lauksaimniekiem un mežsaimniekiem,» ir pārliecināts mednieks. Par piemēru viņš min cīņu ar bebru dambjiem: «Mēs nebraucam un nejaucam nost dambjus, lai noķertu vai nošautu bebru, kuru pēc tam samalt konservos. Mēs to darām, lai apturētu šo dzīvnieku radītos postījumus, jo viņi applūdina laukus un izgrauž jaunaudzes.» Atsevišķos gadījumos bebru dambju iznīcināšanu paredz likums.
«Medību kolektīviem ir līgumi ar «Latvijas Valsts mežiem» par konkrētās teritorijas apsekošanu. Bebru dambji tiek iedalīti apsaimniekojamos un iznīcināmos. Zonās, kur dambji rada postažu mežsaimniekiem vai lauksaimniekiem, mēs tos nojaucam,» stāsta mednieks. Viņš atminas, ka reiz dambi jaukuši ilgu laiku, bet jau pēc divām dienām tapis jauns. «Bebrs izmanto egļu zarus, lai palielinātu dambja saturu, izturību. Šis dzīvnieks ir labākais un gudrākais celtnieks. Ja cilvēks būvētu kā bebrs, nekad nekas nebūtu jālabo,» joko Matīss.
Sargā laukus
Īstie kolektīvie darbi sākoties rudenī, kad tiek rīkotas talkas. Mednieki pirms dzinējmedību sezonas sākuma sakārto vidi jeb medību infrastruktūru, kurā pavadīs aizraujošāko periodu – briežu buļļu, aļņu un dzinējmedību sezonu. Notiek stigu jeb medību taku un «vārnu kāju» tīrīšana. Medību taka ir no kokiem un krūmiem iztīrīta, labi pārredzama josla, lai medījamais dzīvnieks būtu labi saskatāms un nerastos bīstamas situācijas. Arī «vārnu kājas» ir līdzīgas. Tās tiek veidotas tā, lai, medniekam stāvot tās sākuma punktā, būtu pārredzamas vēl divas līdz piecas joslas.
Rudenī medniekiem darba netrūkst. Viņiem ir pienākums aizsargāt kolektīvu medību teritorijas zemnieku apsaimniekotos laukus. Iecavas novada mednieku kluba «Zirnieki» vadītājs Ēriks Upelnieks stāsta, ka pašlaik teju katru vakaru mednieki dodas sargāt laukus. «Tās nav medības. Mēs sargājam zemnieku laukus no dzīvniekiem, kuri rada lielus postījumus,» komentē Ēriks.
Vecumnieku novada mednieku kluba «Kurmene» biedrs Ivars Drezovs stāsta, ka liela uzmanība tiek pievērsta arī meža ceļu sakārtošanai. «Iespēju robežās cenšamies izšķūrēt ceļus, sakārtojot brauktuvi ne tikai ziemā. Tās ir darbības, kuras veicam ārpus medībām. Svarīgi panākt, lai zvēri nelien uz laukiem, tāpēc atļauju robežās tos barojam. Rezultāti ir, zemnieki ir apmierināti, jo dzīvnieki mazāk posta laukus,» stāsta Ivars.
Izdevīga sadarbība
Liels darba apjoms tiek ieguldīts jauno skatu torņu būvēšanā vai veco atjaunošanā, tomēr lielākā vērība tiek pievērsta barotavām, ko gatavo paši mednieki. Tās mēdz būt atšķirīgas pēc formas un darbības principa. Mednieki iemanījušies pielietot dažādas tehnikas, piemēram, lai, ēdot no barotavas, maltīte birtu tik daudz, cik dzīvnieks apēd, samazinot barības izniekošanu. Arī materiāli, ar kādiem veidotas barotavas, atšķiras. «Mednieki raugās, lai dzīvniekam ēdot nerastos traumas. Piedomāts, lai dzīvnieks ēdot ar mēli nepieskartos pie metāla, kas aukstā laikā var būt diezgan sāpīgi,» stāsta ceraukstietis Matīss Štāls.
Mednieku kolektīvos netrūkst lauksaimnieku. «Mēs cenšamies sarunāt ar vietējiem zemniekiem, lai viņi zvēru barošanā padalās ar savu produkciju. Dzīvniekus baro ar burkāniem, bietēm, āboliem, kartupeļiem, graudiem, arī zīlēm un daudz ko citu. Pazīstamākie zemnieki jau laikus pirms sezonas paši piedāvā izaudzētos labumus. Tas ir izdevīgi abām pusēm – zemnieks tiek vaļā no liekā, mednieks var pabarot zvērus,» uzskata ceraukstietis. Barošana notiek, kamēr zemi klāj sniegs. Pēdējās ziemas ir bijušas meža zvēriem labvēlīgas, bet bargākos apstākļos jaunos dzīvniekus, kuri pirmo reizi saskaras ar grūtībām – biezu sniegu, sērsnu vai barības trūkumu –, barošana var izglābt no nāves.
UZZIŅAI
– viens no medību saimniecības svarīgākajiem uzdevumiem mūsdienās ir vides, ekonomisko un sociālo interešu līdzsvarošana;
– medību saimniecības uzdevums ir saglabāt medības kā vēsturisku, uz tradīcijām balstītu nodarbi;
– medību saimnieciskās darbības galvenokārt ir vērstas uz to, lai medību procesu padarītu ērtāku, drošāku un rezultatīvāku;
– dzīvnieku barotavas ieteicams ierīkot vidēja vecuma un briestaudzēs. Tās ierīkojamas tā, lai neveicinātu dzīvnieku koncentrēšanos nelielā platībā.
