Iecavas novada zemnieku saimniecības «Jaunpūteļi» saimnieki Alvils un Gundega Štībeļi šogad gurķus siltumnīcās audzēs viena hektāra platībā.
Iecavas novada zemnieku saimniecības “Jaunpūteļi” saimnieki Alvils un Gundega Štībeļi šogad gurķus siltumnīcās audzēs viena hektāra platībā.
Pērn dārzeņu raža vākta no pushektāra. Nodarbes pieredze Štībeļiem krājas kopš 1993. gada. Tomēr Alvils teic, ka vēl neko nav iemācījies. Viņaprāt, lai izzinātu kādu nozari, vajadzīgi 20 darba gadi.
Svarīga pozitīva attieksme
Aprīlis gurķaudzētājiem ir pats aizņemtākais mēnesis. Sākumā vairāk darba vīriem, bet vēlāk sievām, teic saimnieks. Pagājušajā nedēļā strādnieces trīs dienās sasēja podiņos pa vienai gurķu sēklai ‘Mirabella’. Tagad tās jau ir sadīgušas. Kad siltumnīcām būs uzvilktas plēves, strādnieki frēzēs jeb irdinās zemi. Pēc tam paaugušies gurķu stādi tiks izstādīti un nedēļas laikā piesieti. A. Štībelis atklāj, ka pašlaik saimniecībā strādā pieci strādnieki, vēlāk darba vietas būs astoņiem.
Baušķeniece Jolanta “Jaunpūteļos” strādā pirmo gadu, bet šajā nozarē pie Iecavas novada gurķu audzētājiem jau aizvadītas četras sezonas. Viņas darbabiedrei Santai interesanti šķiet tas, ka piedalās procesā no paša sākuma līdz beigām. Turklāt ne mazāk būtiska esot darba veicēja pozitīva attieksme pret augiem. Tā ietekmējot arī ražu. Gurķu novākšanas sezonā strādnieces ceļas pulksten četros no rīta un uz saimniecību brauc ar pirmo autobusu. Alvils apbrīno sievu izturību. Pērn divatā vasaras karstumā siltumnīcās viņas spējušas apkopt pushektāru augu.
Grūti atrast strādniekus
Pēc gurķiem uz “Jaunpūteļiem” atbrauc tirdzniecības uzņēmuma SIA “VP Market” uzpircēji. Viņi izaudzēto produkciju tālāk izplata tirdzniecības centros “Maxima”. Iecavniece Olga Radiņa novērojusi, ka daudzi ciemata iedzīvotāji nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu siltumnīcās. Viņa tos pērk tirgū no pazīstamiem cilvēkiem.
Par vidēji labu ražu var uzskatīt, ja no viena kvadrātmetra novākti 15 kilogrami gurķu, teic Alvils. Agrāk, lai ietaupītu, Štībeļi kūdras maisījumu gatavoja paši. Viņi jauca kūdru ar minerālmēsliem. Taču tad cieta kvalitāte un raža samazinājās. Tāpēc pašlaik to pērk gatavu.
Visaktuālākā ražošanas problēma ir labu strādnieku atrašana, secina saimnieks. Viņu vidējā darba alga sasniedz 200 latu, bet gurķu novākšanas sezonā – 300. Taču jāstrādā no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tas daudzus aizvilina peļņā citos darbos. Pārsvarā “Jaunpūteļos” strādā baušķenieki. Vietējie pie savējiem strādāt negrib, novērojusi Gundega Štībele.
Pārorientējas uz citu nozari
Šajā lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas nozarē vislielākos ieguldījumus prasa strādnieku atalgojums, plēves, sēklas un kūdras iegāde. “Lai, audzējot gurķus, nopelnītu, jāsamazina pašizmaksa. Mēs jūtam, ka ar katru gadu tas mums izdodas aizvien mazāk. Šim darbam nav perspektīvas. Pacīnīsimies vēl varbūt gadu,” pieļauj saimnieks. Gundega piebilst, traucē arī tas, ka abi ar Alvilu nav cīruļi. Viņi jau sākuši darboties citā jomā, proti, saistībā ar tirdzniecību internetā. Turklāt tuvākās nākotnes uzdevums Štībeļiem ir mājas “Pūteļi” apkārtnes sakopšana. “Ar kūlas dedzināšanu mēs šo jautājumu nerisinām,” noteic saimniece.
