Pēdējā laikā sabiedrību satraukušas publiskajā telpā izskanējušās ziņas, ka drīzumā varētu aizliegt ražot dažādus kūpinājumus. Turklāt termiņš, kad šim aizliegumam jāstājas spēkā, ir šī gada 1. septembris. Grozījumi paredz, ka atļautā benzopirēna norma tiks samazināta no pieciem līdz diviem mikrogramiem uz kilogramu, savukārt benzopirēna, benzantracēna, benzofluorantēna un krizēna summa – no 30 uz 12 mikrogramiem uz kilogramu. Tiek lēsts, ka, normai stājoties spēkā, šiem ierobežojumiem neatbildīs aptuveni trešdaļa Latvijas kūpinājumu ražotāju, un tas ir ļoti daudz.
Ēdienu tradīcija
Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija savu interešu aizstāvēšanu ES kūpinājumu lietā uzticējusi Latvijas Zivrūpnieku savienības vadītājam Didzim Šmitam. Viņš savulaik veiksmīgi koordinēja īpašas atrunas iekļaušanu EK regulā, kas ļāva saglabāt iepriekšējo benzopirēna pieļaujamo līmeni Latvijā ražotajos šprotu konservos.
D. Šmits skaidroja – netiek runāts par to, ka minēto direktīvu varētu atcelt pilnībā jau līdz šī gada 1. septembrim, to panākt nav iespējams. Tā vietā tiks strādāts, lai šajā jomā ieviestu jaunu pārejas periodu. «Runa nav par to, ka mēs nevarētu iztikt bez konkrētiem produktiem, bet gan par to, ka esam pie tiem pieraduši,» sacīja Didzis Šmits.
Viņš skaidroja, ka dažās valstīs ierasts lietot ļoti asus ēdienus, jo savulaik konkrētā reģiona iedzīvotāji nav zinājuši, kā citādāk ilgstoši uzglabāt produktus. Latvieši jau pirms daudziem gadsimtiem iemācījās uzglabāt gaļas produktus, tos kūpinot. Mēs esam pieraduši pie konkrētās garšas un nevēlamies atteikties no termiski apstrādātas gaļas, kuras kūpināšana neatbilst ES direktīvām.
Nav bīstamākais
Aktuāls ir jautājums par to, kādu iespaidu uz cilvēku veselību atstāj žāvēta vista vai cūkgaļa, kam kūpināšanas dēļ benzopirēna apjoms ir lielāks par 2 μg/kg. Nevar noliegt, ka benzopirēns atstāj negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību, taču jautājums ir par to, cik lielos apmēros produkts tiek patērēts.
Pirms vairākiem gadiem Latvijā ažiotāžu radīja ziņa, ka tirgū ir nonākusi greipfrūtu sula, kas var radīt veselības problēmas – izraisīt sirds slimības. Vēlāk noskaidrojās, ka koncentrātā, no kura tiek ražota tetrapakās pildītā sula, tiešām atrasta veselībai kaitīga viela. To patērējot noteiktā apjomā, iespējamas veselības problēmas. Lai varētu runāt par nopietnu risku, dienā jāizdzer aptuveni 50 litru sulas. Didzis Šmits atzīst, ka līdzīgi ir ar tradicionāli gatavotiem žāvējumiem. Veselībai bīstams kaitējums iespējams, vien apēdot milzīgi daudz kūpinājumu.
D. Šmits uzsver – nav skaidrs, kāpēc ES amatpersonas izrādījušas rūpes tieši par kūpinājumu lietošanu uzturā. Alkohols un tabaka atstāj negatīvāku iespaidu nekā žāvēta vista. Tomēr abas produktu grupas joprojām nav izņemtas no veikalu plauktiem. Savukārt noteiktas daļas kūpinājumus ES ir iecerējusi izskaust pavisam.
«Ja kādam tiešām ir patiesas rūpes par patērētāju veselību benzopirēna dēļ, var taču likt ražotājiem nodrošināt, ka uz saražotās produkcijas ir brīdinoši uzraksti par negatīvu ietekmi uz veselību, bet ne jau aizliegt tos ražot,» sacīja D. Šmits. Viņš uzsver, ka pētījumos par pārtikas ietekmi uz saslimšanu ar vēzi konstatēts – gaļa nav kaitīgāko produktu vidū.
Īpašais statuss neder
«ES regulā minētie skaitļi neatspoguļo rūpes par patērētāju un tamlīdzīgām lietām. Tas ir biznesa interešu rezultāts,» uzskata D. Šmits. Tiek norādīts, ka viena no normas lobētājām bijusi Vācija, jo tai ir interese attīstīt savu pārtikas iekārtu ražotāju biznesu uz normas rēķina. Jebkurā gadījumā Latvijas eksperts noraida izskanējušo versiju, ka šī norma pieņemta tādēļ, lai pasargātu cilvēkus no saslimšanas ar vēzi.
Dažu ikdienā uzturā lietojamu produktu iespēja izraisīt vēzi ir divdesmit reižu lielāka. Publiskajā telpā vairākkārt izskanējis ieteikums – Latvijai vajadzētu panākt, lai valstī ražotajiem kūpinājumiem ES kontekstā noteic izņēmuma statusu. Latvijā gatavotajiem kūpinājumiem varētu piešķirt nacionālo produktu statusu. D. Šmits šādu iespēju noraida, uzsverot, ka zaudētāji izrādītos tieši Latvijas ražotāji.
Iegūstot minēto statusu, varētu panākt, ka tos drīkst pārdot tikai Latvijas teritorijā. «Šāda situācija vietējos ražotājus neapmierina, jo daļa no viņiem savu darbību saista ar eksportu,» tā D. Šmits. Tas nozīmē, ka perspektīvā regulējums nedrīkst ierobežot vietējo ražotāju darbību.
Gandrīz nokavēts
Aktuāls ir jautājums par to, kāpēc darbs ar atbildīgajām ES struktūrām no Latvijas puses nenotika pirms četriem gadiem – 2011. gadā, kad kūpinājumu ražotāju ierobežojošā direktīva tika pieņemta. Daži uzņēmumi un valsts iestādes atzīst, ka atbildīgās amatpersonas bijušas nolaidīgas. Tiek norādīts, ka Latvijā tolaik daudzi nav sapratuši, ko šī norma nozīmē, kādas sekas tā var radīt tautsaimniecībai. «Kādam pārmest neizdarību es negribu, tā drīzāk ir nezināšana,» teica D. Šmits.
Zemkopības ministrija ir izteikusi aicinājumu vairākām sabiedriskajām organizācijām, kas pārstāv pārtikas uzņēmumus. Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādes asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Mājražotāju asociācija aicinātas apkopot paškontroles analīžu datus par piesārņojošo vielu koncentrāciju kūpinātā gaļā un tās produktos.
Ja pēc iegūto datu analīzes ministrija secinās, ka nav iespējams sasniegt jaunās normas, Latvija oficiālā līmenī vērsīšoties Eiropas Komisijā (EK) ar lūgumu pagarināt pārejas periodu un risināšot ar EK jautājumu par atkāpes piemērošanu Latvijas kūpinātajiem pārtikas produktiem. Gan valsts, gan nevalstiskās organizācijas mēģina glābt situāciju, lai no 1. septembra kūpinājumu tirgus Latvijā nesamazinātos.
