Vakar, 6. aprīlī, Bauskas 1. vidusskolas 11.b klases audzēkne ILZE IBRAGIMOVA kļuva pilngadīga.
Vakar, 6. aprīlī, Bauskas 1. vidusskolas 11.b klases audzēkne ILZE IBRAGIMOVA kļuva pilngadīga.
Gaviļniece darbojas skolēnu domē, viņa ir atbildīga par skolas hroniku. Pēc stundām meitene, kura sevi dēvē arī par modeli, ķermeni vijīgi atraisa salsas deju nodarbībās. Aicināju Ilzi atklāt savas šīpavasara izjūtas.
Iepriecina: “Smaidīgi cilvēki, saule, pavasaris, vasara, mazā, mīļā gadu un astoņus mēnešus vecā krustmeitiņa Elizabete un draiskais mājas draugs kaķis Imis. Jauki ir elektroniskā pasta kastītē saņemt vēstulītes no draudzenēm, ar kurām iepazinos modeļu skolā.”
Mirkļi, kuros gribētu atgriezties: “Laikā pirms trim gadiem, kad es Rīgā apmeklēju modeļu skolu “WWW Management”. Visās nodarbībās guvu kaut ko noderīgu un izkopu sevi. Pat mamma teic, ka no Rīgas mājās pārbraucu starojoša un laimīga, kāda bieži nemēdzu būt. Ne velti manu istabas sienu rotā modeļu skolas absolvēšanas diploms.”
Vieta, kur ir labi: “Dārzs Likvertenos. Tur rāmā upe palīdz radīt skaistu un mierīgu vidi. Dārza mājā mēdzu pavadīt vasaras.”
No jaunā un nezināmā: “Es nebaidos. Pagājušā vasarā mēnesi strādāju uzņēmuma SIA “Ozolu optika” zīdaiņu un bērnu preču nodaļā. Pirms tam saskares ar tādām precēm man nebija, bet veiksmīgi tiku galā ar atbildēm uz pircēju jautājumiem.”
Sarūgtina: “Neveiksmes un nelaimes, gan savas, gan citu. Nesen uzzināju, ka manai paziņai nomiris tētis, tas bija smagi.”
Būtu grūti dzīvot bez: “Vecākiem, vecvecākiem un draugiem. Vingrojumiem, kurus regulāri veicu vakaros mājās. Kā arī bez saldumiem, dažkārt citi brīnās, kā es spēju vienā vakarā apēst veselu šokolādi.”
No apkārtējiem gaidu: “Vairāk mīļuma. Ja kāds man pasaka mīļus vārdus, jūtos pacilāti. Droši vien arī es citiem vairāk varētu teikt labus vārdus.”
Horoskopos rakstītais par Aunu: “Ne vienmēr atbilst man. Reti esmu neapdomīga. Jaunā sabiedrībā man ir diezgan grūti iejusties, ilgs laiks vajadzīgs. Spītīga gan esmu, kamēr uz savas ādas nepārbaudīšu, nekļūšu mierīga.”
Nākamos piecos gados sevi redzu kā: “Studenti. Vēl tikai jāizlemj studēt Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātē vai Stradiņa universitātes Rehabilitācijas nodaļā. Plānoju paralēli mācībām atsākt modeles darbu. Nesapņoju kļūt par pasaules klases zvaigzni, jo baidos no tik lielas popularitātes, man pietiktu ar to, ko gūtu Latvijā.
